Izmantojot analītiskās procedūras un FM pieejamos datus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, auditā izvērtēts iespējamais interešu konflikts vairāk nekā 1600 personām, kuras bijušas iesaistītas Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) organizētajos iepirkumos vai arī bija ar tām saistītas personas. Interešu konflikta pazīmes neesot identificētas.
Tāpat auditā notikusi analīze iesniegtajiem datiem par informācijas sistēmu iepirkumu komisiju iespējamo interešu konfliktu VDAA pārziņā esošām sistēmām. FM novērtējusi iespējamo interešu konflikta risku Publisko iepirkumu likuma izpratnē kā vidēju.
Saskata iespējamus riskus
Vienlaikus FM veiktajā auditā atzīts, ka
ir apstākļi trīs klasiskā krāpšanas trijstūra elementiem –
iespēja, spiediens, attaisnojums, tādēļ būtu nepieciešams veikt pasākumus negodprātīgas rīcības nepieļaušanai vai vismaz mazināšanai.
FM informēja, ka auditam atlasīti deviņi uzņēmumi, kas ir uzvarējuši Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu iepirkumos – SIA “ABC software”, SIA “Dativa”, AS “RIX Technologies”, SIA “Baltic Software Factory”, SIA “Datorzinību centrs”, SIA “Corporate Systems”, SIA “Digitex”, SIA “Codex” un SIA “Dati Group”.
Tika pārbaudīti uzņēmumu īpašnieki, tostarp juridiskās personas, ja tām pieder vismaz 10 % kapitāldaļu, amatpersonas, prokūristi un Uzņēmumu reģistra vēsturiskā informācija, sākot ar 2019. gadu, kā arī uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu un citu pilnvaroto personu pirmās un otrās pakāpes radinieki pret VDAA un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem 2019. līdz 2025. gadā.
Kopumā tika pārbaudītas savstarpējās saistības – gan radniecība, gan darba attiecības – 642 komersantu amatpersonām un to pirmās un otrās pakāpes radiniekiem pret vairāk nekā 1000 VDAA un VARAM darbiniekiem, kas bijuši darba attiecībās minētajā laika periodā un varēja būt iepirkumu komisiju locekļi.
Tāpat auditā secināts, ka līdz šim IS attīstība valstī bija visai fragmentēta, kā arī fragmentēta bijusi IS attīstības uzraudzība. Sākotnēji sistēmiskā pieeja tika izmantota tikai IS, kas izstrādātas no ES fondu līdzekļiem.
Auditā konstatēja, ka Latvijā tiek piekopta sistēma, kurā katra iestāde veido savu informācijas sistēmu attīstības modeli. Resoru attīstības līmenis IT jomā ir ļoti atšķirīgs, un arī šobrīd, veidojot jauno IS arhitektūru, IS attīstība tomēr ir resoriska rakstura un sadrumstalota.
Pēdējo piecu gadu laikā VARAM ir veikusi tikai VDAA procesu un iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību un tikai vienu pārbaudi gadā, kas FM ieskatā nav pietiekami, ņemot vērā to augstā riska jomu, kurā ir darbojusies VDAA, kā arī šajos nedaudzajos auditos izteiktie ieteikumi ir tikai procesā.
Izvērtējot kopumā visus apstākļus, FM secina, ka ar tām metodēm, kuras piemēro kontrolieri un revidenti, iespējams identificēt tikai krāpšanas pazīmes, bet ne pašu krāpšanu. Pat, ja kontrolējošās iestādes konstatē krāpšanas indikatorus, juridiski tas nav pamats apturēt vai atgūt piešķirtās publiskās investīcijas.
Reālus pierādījumus var sagādāt tikai izmeklējošās iestādes, kuras ir tiesīgas izmantot efektīvākas metodes krāpšanas atklāšanai.
FM ziņojumā teikts, ka gan kontrolējošās iestādes, gan revidenti periodiski un izlases veidā rīko pārbaudes.
FM secinājusi, ka izkontrolēt ikdienā katru darījumu nav iespējams, jo absolūta kontrole maksā dārgi, tādēļ visefektīvāk būtu radīt sistēmu, kas iespējami samazina krāpšanas iespējas.
KONTEKSTS:
Eiropas Prokuratūrā sākta lieta par iespējamu krāpšanu vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtos IT iepirkumos. Aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.
Apcietināja bijušo VDAA direktoru Jorenu Liopu, “Corporate Solutions” uzņēmumu grupas īpašnieku un vadītāju Aigaru Cerusu un publisko iepirkumu speciālistu Ainaru Bideru. 1. aprīlī Ceruss atbrīvots. No amata atstādināja arī VDAA direktora vietnieku, Administratīvā departamenta direktoru Arvi Širaku, kā arī VDAA Informācijas tehnoloģiju atbalsta departamenta direktoru Oļegu Fiļipoviču.
Ir aizdomas, ka organizētās grupas dalībnieki vienojušies, lai nodrošinātu projekta uzdevumu piešķiršanu iepriekš izvēlētiem uzņēmumiem, pēc kā nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp līdzdalībniekiem.
Kriminālprocesu par neizpaužamas informācijas izpaušanu saistībā ar IT iepirkumiem sāka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šajā lietā iesaistīts VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš atstādināts no amata.
VDAA vēlāk lauza līgumus ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) 15. jūnijā noteica 30 dienu moratoriju lielajiem un dārgajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību. 14. jūlijā ierobežojumus pagarināja līdz 16. augustam.
