Galvenais mērķis – novērst iespējamu negodprātīgu rīcību un vērtēt šo kompensāciju samērīgumu un lietderību. Jautājums par valsts kompensācijām Saeimas deputātiem atkal tika aktualizēts pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vērtēja Saeimas deputātes Leilas Rasimas (“Progresīvie”) dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas pamatotību. Pārbaudē nelikumības netika konstatētas.
Diskusija par kompensācijām otrdien, 15. septembrī, sākta Juridiskās komisijas un tās Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas kopsēdē.
Izskanēja priekšlikumi gan samazināt kompensāciju apmēru, gan noteikt stingrākus ierobežojumus un kontroli. Lai gan par konkrēto risinājumu vēl jāvienojas, visi deputāti bija vienisprātis, ka sistēma ir jāmaina un grozījumus vēl varētu pagūt pieņemt pašreizējais Saeimas sasaukums.
Sēde sasaukta pēc tam, kad Juridiskajā komisijā vērsusies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), aicinot izvērtēt parlamenta deputātu kompensāciju sistēmu un sagatavot priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī, lai kompensāciju piešķiršanas kārtību “padarītu pārskatāmāku un samērīgāku”. Mieriņa rosina atteikties no privātā auto izdevumu kompensēšanas, tā vietā apmaksājot sabiedrisko transportu.
Transporta vai izmitināšanas atbalstu varētu saņemt tikai deputāti, kuri nedz dzīvo, nedz viņiem arī pieder mājoklis 100 kilometru rādiusā ap Rīgu. Savukārt dzīvokļa īres kompensāciju varētu aizstāt ar centralizēti nodrošinātām viesnīcu vai dienesta viesnīcu vietām.
Deputātiem padomā dažādi risinājumi
Pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama pauda pārliecību, ka pašreizējā sistēma ir neloģiska un pieļauj nesamērīgus tēriņus. Viņa kritizēja iespēju kompensēt luksusa klases mājokļu īri, kā arī apšaubīja nepieciešamību segt izdevumus par privātā transporta izmantošanu Rīgā. Deputātes ieskatā būtu jānosaka divi koeficenti – viens par dzīvojamās telpas īri vai viesnīcas īri un transportu – un ir jānosaka arī minimālais attālums, no kura būtu tiesības pretendēt uz kompensācijām.
“Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa akcentēja, ka diskusija par kompensācijām, iespējams, nebūtu tik aktuāla, ja parlamentā revīzijas varētu veikt Valsts kontrole. Tas šobrīd arī ir aktuāls jautājums Saeimas dienaskārtībā. Liepiņa pauda atbalstu kompensāciju regulējuma grozījumu virzīšanai.
Deputāts Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”) vērtēja, ka kompensāciju vietā deputātiem no reģioniem varētu noteikt lielāku atalgojumu, ļaujot pašiem lemt, kā izmantot piešķirtos līdzekļus. Viņaprāt, tas mazinātu birokrātiju un administratīvo slogu.
Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) aizstāvēja kompensāciju sistēmu, norādot, ka tās pamatmērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas strādāt parlamentā deputātiem no visiem Latvijas reģioniem. Viņš atzina, ka var diskutēt par kompensāciju apmēru un negodprātīgas rīcības novēršanu, tomēr aicināja izvairīties no pārlieku krasām izmaiņām.
Savukārt Atis Švinka (“Progresīvie”) ierosināja kompensāciju izdevumus segt no partijām piešķirtā valsts finansējuma.
“Šādā veidā partijas uzņemtos arī šo filtru un kontroli,” teica Švinka. “Tā kā finansējums nāk no KNAB, būtu ļoti ērts un labs caurspīdīgums un publicēšana. KNAB mājaslapā varētu publicēt – kādā veidā, cik, kurš deputāts saņem dzīvošanas, transporta kompensācijas, ko katra partija tad arī lemtu pēc likumā noteiktā – būtu ierobežojumi, sistēma, cik ir maksimālie sliekšņi par vienu vai otru [kompensāciju].
Līdz ar to sabiedrība nemaksātu dubultā. Sabiedrība jau ir samaksājusi caur valsts finansējuma partijām, un partijas arī varētu nofinansēt.”
Arī Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka tāds tiesiskais regulējums par kompensācijām, kas patlaban ir spēkā, nevar pastāvēt un tādā veidā to nedrīkst saglabāt. Tāpēc izmaiņas ir vajadzīgas, svarīgi tikai saprast – kādas.
“Mums ir regulējums, bet vajadzētu būt arī godaprātam, izmantojot kompensācijas, un ar godaprātu dažiem deputātiem klibo,” teica Judins. “Tas rada problēmu. [..] Ir dažādi viedokļi, bet ko svarīgi ievērot, – ka ir deputāti, kas ievēlēti ne tikai no Rīgas, bet arī no citām vietām, un ir svarīgi, lai viņu darbs būtu nodrošināts, lai viņi varētu pilntiesīgi piedalīties procesos. No otras puses, ja mums godaprāts brīžiem nestrādā, tad ir svarīgi veidot tādu regulējumu, lai būtu mazāk iespēju veikt darbības, kas citos gadījumos atzīstamas par nepieļaujamas un sodāmām.”
Šī Saeima izmaiņas varētu nepagūt pieņemt
Tā kā sēdē izskanēja vairāki atšķirīgi risinājumi, frakcijām līdz 21. septembrim jāformulē savi konceptuālie priekšlikumi. Pēc tam deputāti lems par jautājuma tālāko virzību.
Judins pieļauj, ka pašreizējā Saeima grozījumus visos lasījumos varētu arī nepagūt pieņemt. Tomēr svarīgi esot vismaz sagatavot un sākt virzīt konkrētu likumprojektu, lai darbu varētu turpināt nākamais sasaukums. Pretējā gadījumā diskusija atkal būšot jāsāk no jauna. Judins atgādināja, ka arī iepriekš kompensāciju sistēmas grozījumu pieņemšana prasījusi vairākus gadus, jo jautājums ir politiski sensitīvs.
Kopējais kompensāciju apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējiem sasaukumiem būtiski nav mainījies, taču deputātu paradumi atšķiras – kamēr aptuveni puse kompensācijas neizmanto, citi saņēmuši vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Saeimas frakcijas argumentē, ka kompensācijas ir domātas tam, lai deputāti no Latvijas reģioniem varētu strādāt līdzvērtīgi tiem, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā. Tās paredzētas, lai segtu izdevumus, kas rodas, pildot deputāta pienākumus, un to maksimālais apmērs ir atkarīgs no deklarētās dzīvesvietas – jo tālāk no Rīgas deputāts dzīvo, jo lielāku summu viņš var saņemt.
Lai gan saņemtās summas starp frakcijām atšķiras, to nostāja ir visai līdzīga – neviena neaicina kompensāciju sistēmu pilnībā atcelt. Frakciju ieskatā tā ir saglabājama, bet būtu jāpārskata.
KONTEKSTS:
Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro.
Saeimas deputātu kompensācijas vētīja arī KNAB, secinot, ka Saeimas deputātu izdevumu kompensāciju sistēmas regulējums rada riskus publisko līdzekļu nepamatotai saņemšanai un negodprātīgai izmantošanai.
Portālā “ManaBalss.lv” savākti vairāk nekā 15 000 parakstu par deputātu kompensāciju atcelšanu.
