ĪSUMĀ:
Divas trešdaļas atbalsta likvidāciju
Kongresa darba kārtībā bija tikai viens jautājums – par partijas likvidācijas uzsākšanu.
Kongresā izskanēja, ka deviņus Saeimas sasaukumus pēc kārtas – no 5. līdz 13. Saeimai – “Saskaņa” ar dažādiem nosaukumiem un partneriem bija pārstāvēta Saeimā un vairākas reizes arī ļoti plaši pārstāvēta. Taču nesekmīgā startēšana pēdējās divās Saeimas vēlēšanās pierādījusi, ka nevajag turpināt, sacīja partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Pēc gandrīz divu stundu debatēm lēmumu atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas balsotāju.
Urbanovičs uzņēmās atbildību par vēlēšanu rezultātiem un atzina, ka nav spējis partiju atkal mobilizēt. Vienlaikus viņš stāstīja par vairākām biedru grupām, kuras vēlas turpināt darboties politikā.
Urbanovičs: Šķīrāmies kā draugi
Urbanovičs intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka “Saskaņa” ir radījusi daudz pēcnācēju.
“Viņi ir pieauguši, viņi lido paši. Ligzdā viņiem bija šauri. Ligzda ir patukša, un mēs to kantori taisām ciet,” viņš teica.
Pieredzējušais politiķis atzina, ka no “Saskaņas” postulātiem Latvijai daudz kas esot vajadzīgs. “Ģeopolitiskajā situācijā, kuru visi piesauc ar vai bez vajadzības, etniskajā spriedzē, kura ir augusi, daudz kas būtu darāms no tā, ko darījām mēs. Bet ir pagurums, ir šī dusma par to, ka mums pārmet to, ko neesam darījuši,” klāstīja Urbanovičs. “Tas viss kopā noveda pie tā, ka teica: “Jā, mēs saprotam, Jāni, tu cīnīsies, tu malacis, bet mēs ne. Es pat trīs valdes locekļus nevarēju pierunāt startēt vēlēšanās. Es biju ķīlnieks savam amatam. Viņi bija nolikuši mani par valdes priekšsēdētāju, un man nebija tādas opcijas būt pagurušam. Es gāju un darīju. Nesanāca.”
“Šī lappuse ir smuki jāaizver,” atzina Urbanovičs.
“Mēs bijām apnikuši. Daudziem mūsu līderiem arī bija apnicis. Daudzi līderu spārni bija aizlidojuši katrs uz savu pusi. Šajā situācijā bija šis panīkums. Šī nevēlēšanās taisnoties par svešiem grēkiem vai nepadarītajiem grēkiem. Tas viss kopā noveda pie tā rezultāta, ka arī vēlētājs bija noguris no šiem stāstiem par “Saskaņu”. Pati “Saskaņa” nespēja mainīt priekšstatu. Viss. Tas viss ir noticis, un tas viss ir uz labu. Mēs esam, manuprāt, pirmā partija, kas tādā kongresā lēma [par partijas likvidāciju]. Mēs tomēr sanācām kopā lielā skaitā, izrunājāmies un šķīrāmies kā draugi,” Latvijas Radio teica Urbanovičs.
Viņš jaunu politisko spēku neveidošot, taču esot gatavs citiem palīdzēt ar padomu.
“Saskaņas” ārkārtas kongress 21. novembrī Foto: Vita Anstrate / Latvijas TelevīzijaFoto: Vita Anstrate / Latvijas TelevīzijaFoto: Vita Anstrate / Latvijas TelevīzijaFoto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija
Politologs: Lēmums sākt likvidāciju – likumsakarīgs
“Saskaņas” lēmums sākt likvidāciju ir likumsakarīgs, uzskata politologs Romāns Gagunovs. Viņaprāt, partijas noriets bijis ilgstošs, un mēģinājumi atgūt vēlētāju uzticību nav izdevušies. Partijas tēlam līdzi nāk gan agrākie skandāli, gan neveiksmes, tāpēc perspektīvāka būtu jauna politiskā spēka veidošana.
Gagunovs pieļāva, ka daļa šo vēlētāju vēlēšanās nepiedalījās, jo nesaskatīja sev pieņemamu politisko piedāvājumu. Viņš arī domā, ka Latvijas politikā ir vieta mērenākai, uz Eiropu orientētai partijai, kas uzrunātu krieviski runājošos vēlētājus. Taču jaunas partijas izveide gan pati par sevi negarantētu panākumus – tai būtu jāpiedāvā vēlētājiem skaidra alternatīva pašreizējiem politiskajiem spēkiem.
“Būtiskais pavērsiens varbūt bija paziņojums, kad partija nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pēc šī brīža mēs arī redzējām, ka vēlētājs, īpaši varbūt tā radikālā daļa, ātri vien sāka meklēt alternatīvas, kuras tajā brīdī arī mums partiju sistēmā radās. Ilgākā laikā partija vairs arī nespēja atrast, kā sevi pozicionēt, pārveidot, lai atgūtu to vēlētāju, kas jau bija aizdevies pie citiem politiskajiem spēkiem,” “Saskaņas” norietu skaidroja Gagunovs.
Sakāve arī 15. Saeimas vēlēšanās
15. Saeimas vēlēšanās “Saskaņa” startēja apvienībā ar Centra partiju un neieguva pat 1 % vēlētāju atbalsta. “Saskaņas” vadītājs Jānis Urbanovičs sliktos rezultātus skaidroja ar apātiju un līdera nespēju pamodināt partiju.
“Es darīju, ko varēju. Daudz kas arī izdevās, bet neizdevās galvenais – pamodināt partiju. Pārējais ir pastarpināti. Man neizdevās pamodināt vēlmi mūsu ideālus tiražēt, es neuzmodināju partiju, un miegam ir tendence pāriet letarģiskajā,” iepriekš aģentūrai LETA sacīja pieredzējušais politiķis.
Lūzuma punkts jau 2022. gadā
Lūzuma punktu “Saskaņa” piedzīvoja jau 2022. gadā, 14. Saeimas vēlēšanu gadā, kad pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā partija nosodīja agresiju un zaudēja līdzšinējo popularitāti. “Saskaņa” pirmo reizi palika ārpus Saeimas, bet tās vietā nāca salīdzinoši jaunā partija “Stabilitātei!”. Pēc šīs sagrāves Urbanovičs atkāpās no partijas vadītāja amata, kurā gan atgriezās pēc dažiem gadiem. Partiju pameta arī tās spilgtākie līderi pašvaldībās, “Saskaņai” zaudējot varu Latgales lielākajās pilsētās Rēzeknē un Daugavpilī.
Tomēr pirms 15. Saeimas vēlēšanām Urbanoviča vadībā atkal tika restartēts “Saskaņas centrs”, kurā apvienojās “Saskaņa” un agrākā “Saskaņas centra” biedra, vēlāk citu partiju pielaikojušā Igora Meļņikova vadītā sīkpartija – Centra partija. Taču politiskais spēks atkal cieta sakāvi, bet krieviski runājošo vēlētāju balsis šoreiz sadalījās starp “Latviju pirmajā vietā” un “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši”.
“Saskaņa”, kas iepriekš piedzīvojusi dažādus nosaukumus, ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž atstāta opozīcijā.
Viens no partijas līderiem – bijušais Rīgas domes priekšēdētājs un eiroparlamentārietis Nils Ušakovs – februārī izstājās no “Saskaņas” valdes, skaidrojot to ar pienākumiem Eiropas Parlamentā.
“Saskaņas centra” rezultāti Saeimas vēlēšanās
5. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņa Latvijai – Atdzimšana tautsaimniecībai”, 13 deputāti
6. Saeimas vēlēšanas – Tautas saskaņas partija, 6 deputāti
7. Saeimas vēlēšanas – PCTVL (startē ar TSP nosaukumu), 16 deputāti
8. Saeimas vēlēšanas – PCTVL, 25 deputāti
9. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņas centrs”, 17 deputāti / PCTVL 6
10. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņas centrs”, 29 deputāti / PCTVL nepārvar 5 % barjeru
11. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņas centrs”, 31 deputāts
12. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņa”, 24 deputāti
13. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņa”, 23 deputāti
14. Saeimas vēlēšanas – “Saskaņa” iegūst 4,81 % balsu, neiekļūst parlamentā
15. Saeimas vēlēšanās – “Saskaņas centrs” iegūst 0,82 % balsu, neiekļūst parlamentā
