Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis īpašums pieder Igaunijas pilsonei. Jau vairāk kā pirms desmit gadiem – 2015. gadā – Rīgas pašvaldība ēku oficiāli atzina par B kategorijas vidi degradējošu būvi jeb graustu, bet 2018. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par būves piespiedu sakārtošanu, piemērojot soda naudu.
Kopš tā laika pašvaldība joprojām turpina izdot izpildrīkojumus par piespiedu naudas soda uzlikšanu ēkas īpašniekam, taču nekas nenotiek. Līdz šim izdoti 17 izpildrīkojumi par vairāk nekā 65 tūkstošiem eiro. No šīs piespiedu naudas joprojām nav apmaksāti vairāk nekā 17 tūkstoši. Īpašniece regulāri apstrīdot šos izpildrīkojumus, taču tiesa viņas iebildumus noraida, skaidroja Rīgas domē.
Īpašniece par izdevīgāku uzskata bezgalīgu tiesāšanos vai maksāt piespiedu naudu nevis savest namu kārtībā. Pašvaldība nevarot namu arī atsavināt.
“Dome šobrīd rīkojas normatīvo aktu ietvaros un ar tiem instrumentiem, kas pašvaldībai ir doti,” teica Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Tatjana Smirnova. “Satversme aizsargā privātpersonas īpašuma tiesības, un publiskajai varai nav tiesību to atņemt vai jebkādā citā veidā rīkoties ar to bez īpašnieka piekrišanas.”
Piespiedu īpašuma tiesību atsavināšana būtu iespējama tikai gadījumā, ja tas būtu galēji nepieciešams valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai.
“Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldībai ēka nav nepieciešama pašvaldību funkciju nodrošināšanai, tad jautājums par īpašuma tiesību atsavināšanu nav skatīts un arī nav plānots šādu jautājumu izskatīt,” piebilda Smirnova.
Būvniecības likums noteic, ka īpašniekam ir pienākums uzturēt ēku labā stāvoklī. Ja īpašnieks to neveic, būvvalde var ne tikai lemt par piespiedu naudu, bet arī aprēķināt to par katru septīto dienu.
“Viens no rīkiem, kas pašvaldībai ir – ar augšupejošu soli aprēķināt piespiedu naudu un piespiest personu to daļu, kas apdraud sabiedrību, novērst. Jautājums, kā un cik efektīvi pašvaldība izmanto šo regulējumā paredzēto rīku,” norāda Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs.
Pašvaldība varot arī pati sakārtot ēkas daļu, kas rada bīstamību sabiedrībai, un piestādīt rēķinu ēkas īpašniekam. “Praksē mēs neesam dzirdējuši, ka pašvaldība pielietojusi šo izpildi,” piebilda Lazarevs.
Turklāt katra pašvaldība varot izveidot savus saistošos noteikumus, tajos norādot, kādam jābūt ēkas vizuālajam stāvoklim.
Tikmēr Rīgas pašvaldība izdevusi vēl vienu rīkojumu par piespiedu naudas piemērošanu ēkas Marijas ielā 6 īpašniecei.
