Rinkēvičs norādīja, ka līdz jaunievēlētās 15. Saeimas pirmajai sēdei 3. novembrī vēl ir palikušas četras pašreizējās Saeimas sēdes.
“Ir vesela rinda lietu, ko, manā ieskatā, būtu labi pabeigt,” sacīja Rinkēvičs.
Kā pirmo viņš minēja ostu reformas pieņemšanu. Tā šobrīd Saeimā ir pieņemta otrajā lasījumā. Grozījumi “Ostu likumā” paredz likvidēt līdzšinējās Rīgas un Ventspils ostu valdes, ostu pārraudzību uzticot ostu padomēm.
Kā otru nepabeigto darbu Rinkēvičs minēja Latgales vēstniecības “Gors” likumprojektu. Arī to septembra izskaņā Saeima atbalstījusi otrajā lasījumā. Saeimas atbalstītā redakcija paredz aizsargāt koncertzāles nekustamo īpašumu un noteikt Kultūras ministrijas iesaisti tās pārvaldībā, taču likumā netiks garantēta pastāvīga valsts finansiālā līdzdalība “Gora” darbības nodrošināšanā.
Kā trešo Rinkēvičs minēja Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumprojektu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas austrumu pierobežas reģionu drošību un ekonomisko noturību, savukārt kā ceturto – grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz nostiprināt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolus.
“Tas, protams, paliek Saeimas ziņā, vai šos jautājumus pabeigt vai nodot nākamajai Saeimai, bet, manuprāt, neviens no šiem jautājumiem nav tik ļoti strīdīgs vai diskutabls,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš aicināja esošo Saeimas sasaukumu šī mēneša laikā īpaši atbildīgi izturēties pret priekšlikumiem, kas varētu radīt kādas finanšu sekas jaunajai Saeimai.
Vienlaikus Rinkēvičs pateicās Mieriņai par sadarbību, norādot, ka viņam bijusi ļoti laba sadarbība gan ar Saeimas priekšsēdētāju, gan 14. Saeimu, virzot dažādus Latvijas drošībai un ekonomiskajai konkurētspējai svarīgus likumus.
Foto: Ilmārs Znotiņš Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu
Arī Mieriņa pauda cerību, ka “neiebalsosim un neatstāsim Saeimai neizpildāmus uzdevumus”.
Viņas ieskatā ir svarīgi vēl esošajai Saeimai pieņemt grozījumus likumā, lai noteiktu, ka Valsts kontrole var vētīt Saeimas izdevumus.
“Tas ir vērtību un uzticības jautājums, ko varam nodot tālāk sabiedrībai, ka esam atvērta pārvaldība un mums nav vietas noslēpumiem,” sacīja Mieriņa.
Savukārt kā otru ne līdz galam Saeimā izdiskutēto jautājumu, kas vēl būtu jāatrisina, viņa minēja deputātu kompensāciju sistēmas maiņu.
KONTEKSTS:
Prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien, 6. oktobrī, paziņoja, ka uzticēs arī jaunās valdības veidošanu pašreizējam premjerministram Andrim Kulbergam no “Apvienotā saraksta”. Prezidents cer, ka tas izdosies jau līdz valsts svētkiem novembrī.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis “Apvienotais saraksts”, iegūstot vēsturiski lielāko mandātu skaitu Latvijas parlamentu vēsturē – 41 deputāta vietu. Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
