Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai jau tā ir zemas – tikai 15 %. Bet arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši. Galvenokārt matemātikā.
Līdz šim izkritušajiem bija jāmācās 9. klasē otrreiz. Bet, kā solījusi izglītības ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) – no nākamā gada atestāti par pamatskolas beigšanu būs visiem, arī tiem, kas eksāmenos izkrīt. Jomas profesionāļu vidū ir uzskats, ka tas neved uz izglītības līmeņa celšanos.
“Jebkurā gadījumā, tikko mēs kaut ko atvieglojam vai samazinām, tad līmenis krītas. Tas ir viennozīmīgi,” sacīja Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes (IZPF) Izglītības pētniecības institūta vadītāja Rita Kiseļova.
“Šīs izmaiņas, ko ministres kundze paziņoja, bija kā tāds zibens spēriens. Patiesībā nepatīkamas izmaiņas,” atzina Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs.
“Pirmā doma, kas nāk prātā, ir tā, ka noteikti uzlabosies statistiskie rādītāji. Mums būs vairāk pamatizglītību ieguvušie, uzreiz pabeidzot devīto klasi,” teica Kiseļova. “Manuprāt, tas ir solis atpakaļ, godīgi sakot. Tas velk tādā virzienā, ka tikai būtu labi, ka tikai nevienam nav problēmas. Es tā to redzu,” piebilda Beļkevičs.
Mākslīgi uzlabosies statistiskie rādītāji, un caurkritušo problēma “uz papīra” vairs neparādīsies. Iespējams, valsts ietaupīs naudu, vairs neturot pamatskolā otrgadniekus. Un varbūt lielāks skaits tad uzreiz nonāks darba tirgū.
Atverot kādu no sludinājumu portāliem, redzams, ka visvairāk trūkst pārdevēju – 503 vakances –, autovadītāju (visvairāk kravas auto vadītāju) – 459 vakances –, apkopēju – 317 vakances –, pavāru – 243 vakances –, palīgstrādnieku – 231 vakance. Ja viesstrādniekus ievest nevar, vai tagad būs lielākas cerības uz vietējiem? Darba devēji necer, ka problēma būs atrisināta.
“Es domāju, ka nē, jo mums jau šo darbinieku trūkums nav tikai mazkvalificētās profesijās. Tas ir visur. Un tam pamatā tomēr ir vienlaicīgi zināma ekonomikas augšana un mūsu demogrāfiskie procesi, kurā mēs vienkārši fiziski Latvijā paliekam mazāk. Es domāju, ka fiziskā darbinieku pieejamība mums šobrīd būtu mazāk svarīga nekā darbinieku kvalifikācijas celšana,” atzīmēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Toties darba devēji priecīgi, ka vismaz uzklausīts viņu senais lūgums par eksāmena ieviešanu dabaszinātnēs kaut vai bez prasību sliekšņa.
“Tas ir zināms kompromiss starp to – ieviešam šobrīd eksāmenu, bet vismaz, ņemot vērā, ka mēs zinām, ka šobrīd sistēmas kvalitāte ir uz jautājuma zīmes, tad vismaz lai nenonākam pie situācijas, kad puse paliek uz otru gadu. Līdz ar to, es domāju, ka tas ir sistēmas attīstības jautājums. Sākam vismaz ar šo,” teica Bite.
Taču, kamēr atcelti sliekšņi pamatskolas eksāmeniem bez obligātas prasību latiņas vidusskolām, tikmēr vispārējais izglītības līmenis kritīsies – gan tiem, kuri mācās labi, gan tiem, kuri slikti –, brīdināja nozares speciālisti.
“Protams, ka motivācija daļai skolēnu būs zemāka. Tas ir pilnīgi noteikti,” sprieda Kiseļova.
“Tas nozīmē, ka skolotāji mazlietiņ atslābst arī varbūt kādu prasību zemāk.. Tā tas notiek. Es pat nedomāju, ka skolotājs tīšām to dara. Vienkārši tīri psiholoģiski, emocionāli viņš atslābst, jo nav tā augstlēkšanas latiņa, kura jāpārlec. Tas nozīmē, ka tas zināšanu līmenis atkal mazlietiņ pakrītas,” piebilda Druvas vidusskolas direktors. “Ticība ministrijai zūd. Ticība politiķiem zūd, un tas ir rezultāts patiesībā.”
Direktors atgādināja, ka ministrijas rīkotās sanāksmēs ar pedagogiem pirms gada apspriests daudz labu risinājumu, kas vestu uz labāku nozares sakārtošanu, bet cerētie lēmumi nav sekojuši.
