Šogad izsūtīšanas liecinieku esot par 400 mazāk nekā pērn. Tie, kuriem veselība atļauj, neraugoties uz prognozēto lietu, tiekas Ikšķiles brīvdabas estrādē. Daži minēja, ka šie salidojumi pirms 10 gadiem vēl bija diezgan jestri, dubļos pat mēdza dejot vakaram iesilstot. Tagad salidojums mierīgāks. Ar mērķi pastāstīt atmiņas tiem, kuri ir gatavi uzklausīt.
Foto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids FreidenfeldsFoto: Dāvids Freidenfelds
“Mūs izveda visus, vecotēvu, vecomāti. Mūs četrus bērnus. Vecaistēvs pa ceļam nomira. Atstājām upes krastā. Tālāk veda uz ziemeļiem no Tomskas. Vecaistēvs palika upes krastā guļam. Es visu atceros. Atceros vagonus, man bija astoņi gadi, kad kāpu vagonā. Un atgriezos 15 gados. Šeit esmu, nāku katru gadu,” stāstīja represētā Mārīte Bogdānova.
Vieni sacīja, ka represēto tikšanās dienās pārdomā piedzīvoto, tikai tagad uz Sibīriju spēj paskatīties caur savu vecāku perspektīvu.
“Es vienmēr brīnos, kā mūsu vecāki varēja mūs izaudzināt. Un pabarot. Es joprojām to nevaru saprast. Un nav vairs kam paprasīt,” atzina represētā Nora Kaimiņa.
Citi sacīja, ka vairāk domā par to, kas notiek šodien.
“Man bija 12 gadi, gāju 5. klasē. Izsūtīja māti ar diviem bērniem un astoņus gadus nodzīvojām Sibīrijā. Es domāju, lai Latvija plauktu, latviešiem būtu jābūt sevī apmierinātiem,” sacīja represētais Alberts Lācis.
“Jāsaglabā šī vēstures liecība mūsu nākotnei – bērniem, mazbērniem. Ka tas ir bijis. Un, ka mēs vislabāk pazīstam šīs Krievijas tendences.
Krievija jau nemainās, mainās tikai daži uzvārdi. Pārējais viss turpinās. Eiropa to visu laiku nesaprot, pašlaik es ceru, ka viņi sāk to saprast,” sprieda represētais Uldis Jumiķis.
Arī Valsts prezidents šogad represētos aicina stāstīt, uzsverot, ka izsūtīšanas 1941. un 1949. gadā, kad tūkstošiem latviešu, sadzīti lopu vagonos, tika vesti uz Sibīriju, tur nodarbināti, daudzi neatgriezās – tās ir svarīgas Latvijas vēstures lappuses.
