Jau pirms deviņiem no rīta mobilizācijas centrā, kas atrodas Rīgas Teikas vidusskolā, bija pulcējušies daudzi brīvprātīgie, kas pieteikušies rezervistu apmācības kursam. Brīvprātīgos sadalīja nelielās grupiņās, līdz desmit cilvēkiem, un viņiem bija jāiziet vairāki posmi noteiktā secībā. Sākumā reģistrācija, tad komandiera uzruna, bet pēc tam jāsaņem viss nepieciešamais ekipējums. Formastērpu un citas lietas rezervistiem piemeklē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra darbinieki.
“Sākot ar bruņu cepuri, formas tērpiem un beidzot ar mugursomu ar pilnu ekipējumu. Tātad – lāpstiņu, katliņu, uzšuvēm, ceļu sargiem, elkoņu sargiem un tā tālāk. Mums ir profesionāla komanda, kas māk diezgan ātri nokomplektēt jebkuru karavīru,” teica Noliktavu departamenta vadītāja Viktorija Berkolde.
Sarežģītākais posms ir formas izmēra izvēle, stāstīja Berkolde, jo ir 60 dažādi formastērpu izmēri. Savukārt ieročus un citu tehnisko aprīkojumu rezervisti saņems, kad nonāks Kājnieku skolā Alūksnē.
Pēc ekipējuma saņemšanas bija jānofotografējas, un tad sākās garlaicīgākais dienas posms – gaidīšana. Kā teica NBS Mobilizācijas un rekrutēšanas departamenta priekšnieks pulkvežleitnants Aigars Eglītis, rezervistus uz Kājnieku skolu Alūksnē ved visus kopā. Tāpēc pārējiem bija jāgaida, kamēr sapulcēsies visi.
Foto: Ņikita AndrejevsFoto: Ņikita AndrejevsFoto: Ņikita AndrejevsFoto: Ņikita AndrejevsFoto: Ņikita AndrejevsFoto: Ņikita Andrejevs
“Kopumā visos mobilizācijas centros ir jāierodas vairāk nekā 100 cilvēkiem – 114. Bet, cik reāli būs, mēs redzēsim, cik tad būs ieradušies. Varbūt dažādu iemeslu dēļ cilvēki neieradīsies, bet pieredze rāda, ka pāris cilvēki neierodas. Apmācība ilgst trīs nedēļas. Kājnieku skolā ir ļoti intensīva apmācība no rīta līdz vakaram. Un šajā apmācībā tiek iegūtas militārās pamatzināšanas,” norādīja Eglītis.
Par rezervistiem var kļūt Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 līdz 60 gadiem – gan vīrieši, gan sievietes. Pulkvežleitnants Eglītis stāstīja, ka kursā parasti ir līdz 20 % sieviešu. Pēc šī kursa brīvprātīgie iegūs rezerves karavīra statusu. Tas nozīmē, ka miera laikā viņus var iesaukt uz mācībām, bet krīzes situācijā – mobilizēt bruņotajos spēkos.
Svarīgi ir tas, ka rezervista pienākumi ir jāpilda brīvajā laikā. Tas nozīmē, ka mācībām jāņem atvaļinājums vai jāvienojas ar darba devēju. Vērts pieminēt, ka rezervistiem nav noteiktas fiziskās prasības, bet ir jāiziet veselības pārbaude.
Šodien Teikas vidusskolas telpās varēja redzēt dažādu vecumu cilvēkus. Latvijas Radio vaicāja viņiem – kāpēc ir izvēlējušies brīvprātīgi pieteikties rezervistu kursam?
Aivars: “Būtībā tagad gan sakrita laiki, gan ģimene laiž. Un nu arī laiks ir tāds, ka jāiet un jāpiesakās. Jo vairāk būsim izgājuši, jo mazāki riski, ka būs jāpielieto šīs zināšanas dzīvē.”
Patrīcija: “Lai nākotnē nebūtu dilemmas. Ja gadījumā kaut kas notiek, lai vienkārši ir viens ceļš, kur jāiet, un viss.”
Krišjānis: “Pirmkārt, kopējā ģeopolitiskā situācija. Kaut kāda vēlme, iespējams, savā dzīvē kaut ko mainīt. Varbūt iestāšanās Zemessardzē pēc tam jau.”
Gints: “Tā man likās, ka vajag tā darīt.”
Emīlija: “Tā ir lieta, kas man galvā bija jau diezgan ilgu laiku, un es ilgi domāju par to. Pamatā tas ir tāpēc, lai zinātu, ko darīt, ja notiks, kas notiks.”
Interese par rezervistu kursiem strauji pieauga pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ja 2018. gadā mācībām pieteicās vien daži desmiti brīvprātīgo, tad pērn tika saņemts 581 pieteikums, un dienestam tika atlasīti 232 Latvijas pilsoņi.
