Māras dīķa gulbju ikdienai Kristīne un Natālija seko kopš pavasara, kad putni sāka vīt ligzdu. Maija beigās izšķīlās septiņi gulbīši. Taču šobrīd redzami vairs tikai četri.
“Gulbju mamma sēdēja uz olām 43 dienas, un tad pirmajā peldē bija tādi mazi kukulīši. Un tagad, kad tu skaties un vienkārši viņu nav, tad ir ļoti bēdīgi. Pirmā cieta gulbju mamma, kas pieķērās makšķerauklai, un vietējie cilvēki mēģināja viņu glābt. Bija glābēji. To izdevās atpiņķerēt,” pastāstīja Torņakalna iedzīvotāja Kristīne Skrīvele.
Tomēr divus gulbīšus nav izdevies glābt, bet par trešā jaunuļa dzīvību vēl cīnās “Drauga spārnā”. Kristīne pati ir makšķerniece ar stāžu, un saprot, ka auklas var notrūkt dziļākās vietās, kur makšķernieks tās vairs nevar savākt. Taču iedzīvotājiem sāp sirds, ka iecienītā atpūtas vietā Māras dīķī iet bojā gulbji un citi ūdensputni.
“Es varu apstaigāt krastu un novākt makšķerauklas, bet es nevaru iztīrīt dīķi, kurā ir ļoti daudz senāk saķērušies āķi, vizuļi, gruntenes. Mēs varētu ierobežot aizliegt šeit makšķerēt, lai nekrātos šie āķi un makšķerauklas turpmāk,” rosināja Kristīne.
Torņkalna iedzīvotājas Kristīne (pa kreisi) un Natālija Foto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas Televīzija
Pēc iedzīvotāju iniciatīvas portālā “Manabalss.lv” sākusies parakstu vākšana par makšķerēšanas aizliegumu Māras dīķī. Kad būs savākti 2000 parakstu, plānots vērsties Rīgas pašvaldībā, lai aizliegumu ieviestu.
Vienlaikus iedzīvotāji atzīst – aizliegums samazinātu auklu un āķu skaitu, bet neatrisinātu problēmu pavisam, jo dīķis būtu pamatīgi jāattīra.
Ornitologs Ruslans Matrozis norādīja – tas ir arī jautājums par makšķerēšanas kultūru. Daudzos gadījumos makšķerētāji vienkārši pametot zvejas rīkus, kuros pēc tam putni sapinas vai norij.
“Latvijā ir ap 100 000 makšķernieku, kas katru gadu brauc uz ūdeņiem, makšķerē. Ja katrs atstās kaut vienu auklu vai āķi, vai vizuli, tad tas ir ļoti liels skaits. Ciemojoties vietās, kur tas ir darīts desmitiem un simtiem gadu, ir milzīgs skaits šādu ūdensputniem bīstamu priekšmetu,” akcentēja Matrozis.
Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes loceklis Valērijs Gabrāns gan uzsvēra – absolūti lielākā daļa makšķernieku tomēr ir apzinīgi cilvēki, sevišķi jaunā paaudze. “Vienmēr ievēro principu – ar ko esi atnācis dabā, ar to arī aizej prom no dabas, paņem tikai iespaidus. Varbūt lomu makšķernieku gadījumā līdzi paņem. Katrā ziņā absolūti lielākais vairums to ievēro,” viņš norādīja.
Aizliegums ķert zivis Māras dīķi varētu skart to makšķernieku daļu, kuriem būtu grūti nokļūt citā makšķerēšanas vietā – vecāka gadagājuma ļaudis un bērnus.
Gabrāns aicināja nelietot tik radikālu līdzekli kā makšķerēšanas pilnīgu aizliegumu, bet pievērst situācijai uzmanību ar krastā izvietotiem plakātiem.
Makšķerēšanas asociācijā cer, ka izdosies panākt kompromisu, un sola biedru vidū aktualizēt jautājumu par pamesto makšķerauklu, vizuļu un āķu bīstamību.
