Kamēr vairākas partijas priekšvēlēšanu laikā sola Krievijas tranzītu ierobežot vai pat apturēt, opozīcija saka ko citu. Piemēram, partija “Latvija pirmajā vietā” to sauc par Latvijas ostu iznīcināšanu un ekonomonikas graušanu, savukārt “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” izdomāja vēl kādu argumentu, kāpēc sadarbība ar Krieviju būtu jāturpina.
“Vēsturiski neviens nekad neuzbrūk saviem tirdzniecības partneriem,” tā sabiedriskā medija priekšvēlēšanu debatēs Liepājā sacīja apvienības kandidāts Edgars Dārznieks.
Taču vēsture rāda pretējo. Vēl 2013. gadā – neilgi pirms Krievijas ieiešanas Ukrainā un Krimas aneksijas – Krievija bija Ukrainas nozīmīgākais tirdzniecības partneris gan eksportā, gan importā. Uz Krieviju gāja gandrīz ceturtā daļa Ukrainas eksporta, bet no tās – aptuveni 30 % importa. Abas valstis turpināja sadarboties arī pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
Ukraina nav vienīgais piemērs.
Nacistiskā Vācija un Padomju Savienība tirgojās vēl pirms Vācijas iebrukuma 1941. gadā. Arī Lielbritānijai un Vācijai pirms Pirmā pasaules kara bija ciešas tirdzniecības attiecības.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš ignorē to, ka Krievija vēl nesen uzbruka savam tirzniecības partnerim, Dārznieks savu nostāju nemainīja.
