Nākamgad studijas varētu sākt vairāk nekā 500 dienestu pabeigušie brīvprātīgie
Iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem jebkurā Latvijas valsts augstskolā vai koledžā ir viens no faktoriem, kas motivē brīvprātīgi pieteikties VAD, liecina Aizsardzības ministrijas dati. Šajā studiju gadā Latvijas augstskolās uzņemti 297 studenti, kuri pabeiguši dienestu. Viņu studiju vietu finansēšana valstij izmaksājusi 1,06 miljonus eiro. Pašlaik šīs izmaksas iespējams segt no Izglītības un zinātnes ministrijas esošā budžeta.
Aizsardzības ministrija prognozē, ka nākamgad studijas sāks vairāk nekā 500 dienestu pabeigušie brīvprātīgie, bet 2028. gadā – jau 752.
Izglītības un zinātnes ministrija lēš, ka 2028. gadā viņu studiju vietu finansēšanai būs nepieciešami 5,5 miljoni eiro. Finanšu ministrijas Aizsardzības un tiesībsargājošo iestāžu finansēšanas nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa trešdien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja, ka nākamo četru gadu laikā papildu finansējumu piešķirt nebūs iespējams.
Kļaviņa sacīja: “Mūsu rīcībā šobrīd nav tā saucamās fiskālās telpas jeb brīvo līdzekļu, ko būtu iespējami jebkurai ministrijai, ne tikai Izglītības ministrijai, bet jebkurai šobrīd novirzīt šobrīd. Tā prognoze tuvākajiem četriem gadiem, ja es pareizi atceros, ir negatīva, kas nozīmē to, ka finansējums primāri ir jāmeklē iekšēji – vai nu attiecīgās ministrijas budžetā, vai starp ministrijām dalot.”
Izglītības ministrija aicina pārdalīt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas
Izglītības un zinātnes ministrija arī aicināja pārdalīt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas budžeta. Savukārt Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka tās finansējums galvenokārt paredzēts Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanai. Tā arī norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav sagatavojusi pilnīgus datus par pašreizējo situāciju, tāpēc nav iespējams spriest par nepieciešamo finansējumu.
VAD departamenta direktors Kristers Grauze sēdē sacīja, ka, viņaprāt, izglītības nozare spēj uzņemt pašreizējo dienestu pabeigušo jauniešu skaitu.
Vērtējot vidējās izglītības rezultātus – budžeta vietu iegūtu vien 10 % dienestu pabeigušo jauniešu
Augstskolas jau šobrīd novēro pārmaiņas, ko rada VAD pabeigušo jauniešu iestāšanās. Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa direktors Jānis Saulītis sēdē sacīja, ka 2024. gadā studijas sāka 13 dienestu pabeigušie jaunieši, 2025. gadā – 55, bet šogad – 119. Aptuveni divas trešdaļas jeb 68 % šo studentu izvēlējušies studēt sociālās zinātnes, 15 % – dabaszinātnes, bet pārējie studē citās jomās.
Saulītis norādīja, ka šajā gadā LU no pašas līdzekļiem budžeta vietas sedza aptuveni pusei no uzņemtajiem VAD jauniešiem.
Tas nepieciešams, lai budžeta vietas varētu nodrošināt gan VAD brīvprātīgajiem, gan studentiem ar augstām sekmēm, kuri citādi izvēlētos citas augstskolas.
Pamatojoties uz vidējās izglītības rezultātiem, budžeta vietu šogad būtu ieguvuši tikai aptuveni 10 % dienestu pabeigušo jauniešu.
LU ziņo, ka pusei šo studentu sekmes studijās ir virs vidējā līmeņa, bet pusei – zem tā. LU pārstāvis lēš: ja pārējie 90 % būtu iestājušies maksas studijās, viņi universitātei būtu samaksājuši aptuveni 450 000 eiro. LU saskata risku, ka, pieaugot dienestu pabeigušo jauniešu skaitam, budžeta vietu pārdale varētu neatbilst valsts politikai.
Komisija trešdien nolēma lūgt ministrijām sagatavot un iesniegt datus par VAD pabeigušajiem jauniešiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī apkopot ar to saistītās tendences. Šī informācija nepieciešama, pirms lemt par līdzekļu pārdali vai citu rīcību.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs. Tam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, un dienestu 2023. gada 1. jūlijā sāka 254 jaunieši.
No 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nav iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
Dienesta absolventiem, kuri aizsardzības dienestā iestājās brīvprātīgi, ir tiesības studēt valsts augstskolās bez konkursa, izpildot augstskolu un studiju programmu uzņemšanas prasības.
