Pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Savukārt daudzus gadus apspriestā dalītā sistēma nav īstenota kopš likuma pieņemšanas, un tās ieviešana tiek regulāri atlikta.
“Veselības ministrija ziņoja, ka darbs notika, bija arī vairākas darba grupas, tika diskutēts arī Ministru kabinetā, bet diemžēl nav atrasts risinājums starp sociālajiem partneriem,” sacīja likumprojekta referente deputāte Alīna Gendele (“Jaunā Vienotība”).
Līdz ar to nedrīkst pieļaut, lai divu grozu princips stātos spēkā šī gada beigās, un tā ieviešana ir jāatliek, pauda Gendele.
Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts tā saucamais divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips – veselības aprūpes minimums jeb “pamata grozs”, kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Vēl paredzēta valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb “pilnais grozs”, kas tiek nodrošināts cilvēkiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, un tiem pacientiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti – piemēram, bērniem, pensionāriem vai bezdarbniekiem. Savukārt pārējiem pacientiem tiktu paredzēta iespēja valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, iemaksājot brīvprātīgās iemaksas.
Šī principa stāšanās spēkā atlikta jau vairākas reizes. Par to jau iepriekš bijušas diskusijas – politiķiem nav skaidrības par groza minimumu, ir bažas par pakalpojumu pieejamību, sociālajām sekām un iespējamu sistēmas netaisnību. Izskanējuši arī viedokļi, ka grozu principu vajadzētu pilnībā atcelt, jo tas esot novecojis un sarežģīts.
Ārstu darbu un pacientu dzīvi šis šodienas Saeimas lēmums nekādā veidā neietekmēs, un viņi pat neko nepamanīs, uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs, nefrologs Māris Pļaviņš.
Vienlaikus viņš arī vērš kritiku lēmumam par divu grozu principa ieviešanas atlikšanu: “Protams, ka tas liecina par mūsu politiķu neizlēmību un nespēju veidot konsekventu veselības aprūpes finansēšanas modeli. To pierāda arī šodienas Saeimas lēmumi un, no otras puses, arī Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda likumprojekta zināmā mērā izgāšanās un atlikšana.”
Bijusī 14. Saeimas deputāte no “Jaunās Vienotības” Ingrīda Circene, kura savulaik ieņēma arī veselības ministres amatu, sarunā ar Latvijas Radio asi kritizēja gan tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu, gan arī kārtējo atlikšanu.
“Tā saucamā grozu sistēma, kas tika piedāvāta nu jau divas Saeimas iepriekš, principā nerisināja neko. Jo tur bija paredzēts, ka daļa no iedzīvotājiem saņems ierobežotu pakalpojumu skaitu, un otra daļa saņems tā saucamo pilno grozu, taču ierobežotais pakalpojumu apjoms ietver īstenībā to pašu, ko pilnais. Jo tika iekļauta pieeja ģimenes ārstam, un, ja tas pacients nonāk pie ģimenes ārsta, tad viņš saņem visu to pašu, jo ģimenes ārsts pasaka: es nevaru diagnozi uzstādīt bez izmeklējumiem, bez laboratorijas un tā tālāk,” skaidroja Circene.
Ingrīda Circene arī pauda, ka jau iepriekš, strādājot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, bija iestājusies par šī regulējuma atcelšanu, un uzskata, ka tas bija jāizdara jau pirms 4–5 gadiem.
“Jo tas tādā veidā nevar funkcionēt. Ir jābūt tā, ka tie, kuriem nav tajā valstī apdrošināšana pēc Eiropas Savienības nosacījumiem, ar EVAC karti saņem visu neatliekamo palīdzību jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī. Savukārt, ja viņš grib saņemt paplašinātu pakalpojumu loku, kas ir ārpus neatliekamās palīdzības, tad viņam ir jābūt attiecīgās valsts veselības apdrošināšanai,” pauda bijusī veselības ministre.
Viņa uzskata, ka, kārtējo reizi atliekot šīs kārtības ieviešanu, pacientu dzīvē un ārstu darbā nekas nemainās, vienlaikus Latvija turpinās zaudēt naudu, nodrošinot pakalpojumus par valsts naudu arī tiem pilsoņiem, kuri nodokļus maksā citās valstīs.
Ar Saeimas šīs dienas balsojumu esošā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām saglabāsies vēl vismaz līdz nākamā gada beigām.
KONTEKSTS:
Divu pakalpojumu grozu sistēma veselības aprūpē apspriesta jau gadiem ilgi, un tās ieviešana vairākkārt atlikta. Šī sistēma balstītos uz valsts veselības apdrošināšanu un paredzētu divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kuri maksā apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kuri tos neveic. 2019. gadā toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka divu grozu sistēma paredz pacientu diskrimināciju veselības aprūpē pēc viņu nodarbinātības veida.
2018. gadā sociālais nodoklis tika palielināts par 1 %, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava “sašķirot” pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam, tad vēl par gadu, pēcāk tā atlikta vēlreiz.
