Liecību sagatavošanai bija doti vairāki mēneši – apsūdzētajiem jau 17. jūnijā tika uzdots gatavot liecības, tomēr no pieciem apsūdzētajiem trīs nebija gatavi sniegt liecības. Viņiem to nāksies darīt pēc nedēļas.
Tāpat apjomīgās tiesvedības noslēgumā tika skatīts jautājums par iespējamu noraidījumu vienai no tiesnesēm. Taču tiesa lietas izskatīšanu turpinās līdzšinējā sastāvā.
Dienā, kad tiesas sēdei bija jāsākas ar apsūdzēto liecību uzklausīšanu, iesaistītās puses saņēma negaidītu lūgumu, ko bija iesniegusi pati tiesa. Lūgumā aicināts vērtēt apstākli, ka viena no tiesnesēm, Aija Reitupe, iepriekš piedalījusies citā – administratīvās lietas iztiesāšanā, kas bija saistīta ar apsūdzētā būveksperta Andra Gulbja sertifikāta anulēšanu.
Iepriekš neviena no pusēm, ieskaitot tiesu, nepamanīja šo sakarību, un tāpēc tiesnese lūdza to vērtēt. Divi apsūdzētie, ieskaitot Gulbi, un viņu aizstāvji lūdza tiesnesi noraidīt. Kā pamatoja Gulbja advokāts, sertifikāts Gulbim iepriekš esot anulēts nepamatoti, un neesot nekāda pamata tam, ka Gulbis būtu atbildīgs par notikušo.
“Nav nekādas garantijas, ka tiesnesis, kas vienreiz ir izteicis šādu atzinumu, neizteiks tādu pašu notiesājošā spriedumā šajā krimināllietā. Tieši tāpēc noraidījums tika pieteikts,” teica Dmitrijs Skačkovs, Andra Gulbja aizstāvis.
Arī Ivara Sergeta – ēkas būvinženiera aizstāvis pieteica tiesai noraidījumu.
“Aizstāvības viedoklis ir tāds, ka tiesa jau iepriekš ir vērtējusi tos pašus faktiskos apstākļus citā procesā, devusi tiem novērtējumu, un līdz ar to būtu grūti sagaidīt, ka tiesa pēkšņi mainītu savu viedokli par to. Un tas ir viens no principiem, ka, uzsākot lietas izskatīšanu, tiesai nedrīkst būt viedoklis par lietā izskatāmajiem apstākļiem,” norādīja Segreta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks.
Noraidījums nozīmētu, ka lietas izskatīšana pēc būtības būtu jāsāk no sākuma. Citam tiesnesim ar lietu, kas ir ļoti apjomīga un sarežģīta, būtu jāiepazīstas, un tas prasītu zināmu laiku. Prokurors pauda viedokli, ka iepriekš minētie apstākļi neesot tādi, kas prasītu tiesneša noraidījumu. Savukārt cietušo pārstāvji sacīja, ka cietušo interesēs ir lietu iztiesāt efektīvi un ātri un tomēr pabeigt lietas izskatīšanu.
“Tas ir cietušo un tiesas interesēs, un es domāju, ka arī pašu apsūdzēto un aizstāvības interesēs. Tāpēc šāda tehniska jautājuma dēļ tagad vēl paildzināt procesu nav nekāda pamata. Nav šaubu par kaut kādu tiesneses ieinteresētību,” teica cietušā advokāts Lauris Brikmanis.
Uzklausot visus viedokļus, tiesa lēma nepieņemt apsūdzētā Andra Gulbja, viņa aizstāvja, apsūdzētā Ivara Sergeta un viņa aizstāvja pieteikto noraidījumu tiesnesei Aijai Reitupei, un tiesa varēja turpināties.
Tāpat noraidīts apsūdzētā Ivara Sergeta lūgums pirms viņa liecību uzklausīšanas liecināt aicināt vēl divas personas.
Kad pienāca laiks uzklausīt apsūdzēto liecības, iepriekš par vainīgu atzītais ēkas būvinženieris Ivars Sergets pauda, ka viņš nav gatavs sniegt liecību pirmais. Faktiski šajā tiesas sēdē liecināja tikai viens apsūdzētais, vēl viens pauda vēlmi neliecināt.
Uz jautājumiem Ivars Sergets šodien neatbildēja. Cits apsūdzētais – ēkas būveksperts Andris Gulbis – sniedza īsu liecību un savu vainu neatzina. Gulbis nevarējis atbildēt par būvprojekta versiju, kas tapusi pēc viņa atzinuma, sacīja apsūdzētā advokāts. Tobrīd neesot bijusi paredzēta atkārtota ekspertīze.
“Šobrīd tādu iespēju likums paredz. Var aicināt ekspertu, var pārbaudīt projektu vēlreiz. Brīdī, kad Gulbja kungs sniedza savu atzinumu, tāds regulējums nepastāvēja, un piedevām viņš deva atzinumu principiālam risinājumam, ka tāda kopne var būt. Viņš nav atbildīgs par šo traģēdiju. Viņš nav pie tās vainīgs. Viņa notiesāšana būtu augstākā mērā netaisnība,” teica Andra Gulbja aizstāvis.
Būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš tiesas sēdei bija pieslēdzies attālināti. Viņš izlēma neliecināt, bet vēl divi apsūdzētie – būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, kurš apsūdzēts arī par to, ka nav pienācīgi pārbaudījis būvkonstrukcijas, un bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis – teica, ka viņi iepriekš domājuši, ka Sergets liecinās un viņu kārta nepienāks.
“Tas, ka kāds no procesa dalībniekiem šajā gadījumā izteica vēlmi papildināt savas sniegtās liecības, nu, tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas,” teica prokurors Agris Skradailis.
Tiesa lēma, ka tieši pēc nedēļas jāliecina būs visiem apsūdzētajiem. Decembrī plānotas tiesas debates, un spriedumu varētu gaidīt nākamgad.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu, astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori.
Arī otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina tikai būvinženieri Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Otrās instances spriedumu krimināllietā pārsūdzēja prokurors, apsūdzētais un 30 cietušie.
Augstākās tiesas Senāts 2024. gada decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma. Tāpat atcelta sprieduma attaisnojošā daļa par četriem apsūdzētajiem sakarā ar nepietiekamu argumentāciju apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanā.
2025. gada rudenī Zolitūdes traģēdijas krimināllieta atgriezās Rīgas apgabaltiesā. Pēc Augstākās tiesas iebildumiem un norādītajām nepilnībām tiesai atkārtoti nāksies vērtēt, vai 54 cilvēku nāvē par vainīgu atzīstams tikai ēkas būvinženieris un vai viņam noteikts pietiekami bargs sods. Uz apsūdzēto sola atgriezušās vēl četras personas, un arī viņu atbildību atkārtoti vērtēs. Šoreiz tiesa pievērsīsies arī citiem apstākļiem, kas iepriekš netika ņemti vērā.
