Saeimas spīkers Smiltēns: parlaments, vēlākais, pirmdien sāks pilnvērtīgu darbu

Smiltēns: Saeima, vēlākais, pirmdien sāks pilnvērtīgu darbu

Atkarībā no tā, vai Saeimas sēde par valdības apstiprināšanu notiks otrdien vai piektdien, sekos arī parlamenta lēmumi par Saeimas komisiju apstiprināšanu, pirmdien Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”).

“Piektdien vai, vēlākais, pirmdien Saeima pilnā jaudā sāks savu darbu,” teica Saeimas spīkers.

Pašlaik Saeimas komisiju skaitu nav plānots mazināt, taču tad, kad komisijas būs apstiprinātas, pārveidot Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas darbības mērķi. Šo komisiju savulaik veidoja Nacionālās attīstības plāna izstrādei, taču tas pašlaik nav aktuāls uzdevums. Tāpat Saeimas apakškomisiju veidošanai varētu noteikt konkrētu mērķi un darbības termiņu, teica Smiltēns.

Tāpat Saeimas frakciju un prezidija kopsēdē noteikta kārtība deputātu sadarbības grupu veidošanai ar ārvalstu parlamentiem, kā arī interešu grupu izveidei. Tas bijis nepieciešams, jo “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši” centusies “interpretēt Saeimas kārtības ruļļa garu, piemēram, dibinot sadarbība grupas, un tikai pēc tam par to informējot prezidiju,” stāstīja Saeimas priekšsēdētājs un piebilda – tā līdz šim Saeimas frakcijas nav rīkojušās.

Piektdien vai, vēlākais, pirmdien sāk darbu.

Runājot par Saeimas komisiju vadību, visām frakcijām, izņemot “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši”, būšot iespēja vadīt vienu Saeimas komisiju.

Nosaka principus darbam Saeimas komisijās

Noteikumu projekts paredz, ka katrs Saeimas deputāts var tikt ievēlēts tikai vienā no deviņām likumdošanas komisijām: Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides  un reģionālās politikas komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā.

Šo komisiju sastāvā paredzēts ievērot proporcionalitātes principu. Tas nozīmē, ka no vienas  frakcijas divi deputāti minētajās komisijās var būt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām, attiecīgi – trīs deputāti var būt tikai tad, ja vismaz divi frakcijas deputāti ir katrā no minētajām komisijām.

Papildus tam deputāts var strādāt arī tikai vienā no septiņām šādām komisijām: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, Eiropas lietu komisijā, Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisijā.

Nacionālās drošības komisijā paredzēts ievēlēt pa vienam deputātam no katras frakcijas, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā – pa diviem deputātiem no katras frakcijas.

Savukārt, veidojot Pieprasījumu komisiju, Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, Eiropas lietu komisiju un Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisiju, ievērojams proporcionalitātes princips.

Deputātu komisijās varēs ievēlēt tad, ja viņš rakstveidā būs apliecinājis Saeimas Prezidijam savu vēlmi darboties attiecīgajā komisijā. Darbam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Nacionālās drošības komisijā deputātiem būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam.

Ja komisijas sastāvs būs izveidots atbilstoši visiem nosacījumiem, Saeima par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem balsos kopumā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas, un to izveidošanas principus nosaka Saeima. Saeimas komisijas strādā noteiktās likumdošanas jomās, uzrauga izpildvaras darbu un pilda citus savas kompetences uzdevumus. Tās sagatavo izskatīšanai jautājumus, kas tiek apspriesti Saeimas sēdēs, kā arī, pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.