ĪSUMĀ:
Sarunas par valdības izveidi notiek
Premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) pastāstīja, ka sarunas par valdības veidošanu notiek un piektdien partijas saņems oficiālu uzaicinājumu uz tikšanos jau pirmdien. Uz otro sarunu kārtu viņš aicinās pirmās kārtas dalībniekus – “Progresīvos”, Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”. Ar “Latvija pirmajā vietā” viss jau esot izrunāts.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) arī apstiprināja, ka sarunas par jaunās valdības izveidi notiek “savā veidā” – ir divpusējas tikšanās un tiek skaidroti daudzi jautājumi.
Smiltēns vēlētos, lai ap valsts svētkiem Saeima būtu pavirzījusies uz priekšu ar komisiju izveidi. Arī Kulbergs esot paudis vēlmi šo darbu salāgot ar valdības veidošanu. Smiltēns gan uzsver, ka steigties nevajag – laika rezerve vēl esot, lai visu izdarītu kvalitatīvi, taču arī ļoti ilgi gaidīt nevarot.
Smiltēns budžetu vēlas pieņemt līdz Ziemassvētkiem
Vaicāts, vai ilgāka valdības veidošana nekavē arī budžeta sagatavošanu un pieņemšanu, Smiltēns norādīja, ka darbs turpinās – ir līdzšinējā valdība, strādā visas ministrijas, un Finanšu ministrija gatavo budžetu. Jau iepriekš apzināta finanšu situācija un iespējamie scenāriji, tāpēc abi procesi notiek paralēli.
Smiltēna ieskatā ideāli būtu budžetu pieņemt līdz Ziemassvētkiem. Skaidrība nepieciešama arī pašvaldībām, kuru budžeti seko valsts budžetam. Taču viņš prognozē sarežģītas sarunas par veicamajiem pasākumiem. Papildus finanšu riskiem vēl esot jārisina arī jautājumi par “airBaltic” un “Rail Baltica”, un tas varētu prasīt laiku.
Pēc Smiltēna teiktā, nākamā gada budžets ir atšķirīgs no citiem gadiem, jo naudas visam nepietiek.
“Mums šobrīd ir jautājums par valsts stabilizāciju. Tātad mēs esam krīzē pēc būtības jeb tā krīze ir redzama tūlīt aiz kalna. Tāpēc mums ļoti rūpīgi ir jāizstrādā budžets. Mums ir jāvienojas politiski gan ar tām frakcijām, kas būs koalīcijā, gan visu šo jāizskaidro frakcijām, kas paliks opozīcijā,” stāstīja politiķis.
Finanšu ministrs nesola budžeta pieņemšanu šogad
Arī finanšu ministrs un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis noraida bažas, sakot, ka “viss normāli iet uz priekšu”, bet steigu pieprasot ārpusē un iespējamie partneri.
Budžeta veidošana notiekot saskaņā ar grafiku. Otrdien valdībā tiks skatītas jaunās finanšu prognozes, kas rādot nedaudz lielākas budžeta iespējas, nekā lēsts iepriekš. Tas gan nenozīmējot, ka problēmu ir mazāk – daļa no tām, iespējams, pārbīdās uz vēlāku laiku.
Kučinskis uzsvēra, ka ierēdniecība turpina savus darbus, budžets tiek gatavots un tas gaidīs jauno valdību. Līdz galam to izstrādāt vēl nevar, jo būs nepieciešamas politiskas izvēles, taču arī konsultācijas par tām notiekot paralēli. Pagaidām nekādu traucējumu budžeta gatavošanā neesot.
Tomēr Kučinska vērtējums par to, kad budžetu pieņems, atšķiras no Smiltēna teiktā. Viņš joprojām paliek pie jau reiz iepriekš sacītā, proti, ka tas varētu notikt janvāra beigās vai februārī. Pēc viņa skaidrotā, budžeta izskatīšana, ieskaitot Eiropas Komisiju un divus lasījumus Saeimā, prasa aptuveni divus mēnešus. Vienlaikus ministrs uzsver – bažām, ka gada sākumā cilvēki nesaņems algas vai pensijas, pamata nav.
“Pagaidām nekādu traucējumu budžetam nav. Jaunais gads arī sāksies ar budžetu, kas jau bija ieplānots gadu iepriekš. Varbūt mēs drusciņ mazāk iztērēsim, nekā būtu iztērējuši, bet man šķiet, ka tas ir labi. Bet, ka kādam būtu jāuztraucas, ka viņš nesaņems algu vai pensiju, – tās gan būtu muļķības,” sacīja Kučinskis.
Ekonomists aicina budžetu pieņemt līdz Ziemassvētkiem
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis piektdien Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja, ka Saeimas deputātiem un valdības pārstāvjiem vajadzētu sarosīties. Novembris jau ir sācies, bet sarunu par nākamā gada budžetu, viņaprāt, pagaidām bijis par maz.
Viņš uzsver, ka budžets nav tikai valsts finanšu jautājums – tas skar arī mājsaimniecību plānus. Tas nozīmē, ka cilvēki arī vēlas skaidrību par to, kas notiks ar viņu atalgojumu, kādi nodokļi būs jāmaksā un kādus pabalstus un atbalstu varēs saņemt ģimenes. Arī uzņēmumiem jāplāno nākamais gads, un, kā atgādina Voļskis, lielajos uzņēmumos budžeti parasti ir gatavi jau līdz Ziemassvētkiem.
“Mans personīgais redzējums būtu tomēr to izdarīt līdz Ziemassvētkiem, jo dzīve sākas 2027. gada 1. janvārī, nevis kādā februāra datumā. Līdz ar to cilvēki gribētu saprast, kā dzīvot no 1. janvāra. Tajā pašā laikā tas, ka parlaments mums tikko uzsācis darbu, būs jauns ministrs vai jauna valdība, jau nenozīmē, ka valsts ierēdniecība ir apstājusies un neturpina savu darbu. Tie darbi visi ir darāmi,” sacīja Voļskis.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks šorīt Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” norādīja, ka budžetam ir divas puses – ieņēmumi un izdevumi – un jāstrādā ar abām. Iepriekšējos gados budžets būtiski audzis, taču vajadzības augušas vēl straujāk, tostarp vairāk līdzekļu jāatvēl aizsardzībai.
Kazāka ieskatā, izdevumu pārskatīšanā jāsāk ar Valsts kontroles jau norādītajām problēmām – iestāžu funkciju pārklāšanos, neskaidru atbildību un darbiem, kurus varētu nedarīt.
Taču vēl lielāku iespēju viņš saskata ekonomikas izaugsmē. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai īpaši svarīgs ir eksports. Kazāks aicina attīstīt sarežģītākas nozares, kurās iespējams vairāk nopelnīt un tā palielināt gan valsts, gan iedzīvotāju ienākumus.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu.
Pagājušajā nedēļā sākās oficiālās valdības veidošanas sarunas. Pagaidām gan tās nav viesušas skaidrību, kāds varētu būt jaunās koalīcijas modelis un kādi politiskie spēki tajā varētu sadarboties. Tomēr neoficiāli izskanējuši iespējamie kandidāti uz ministru amatiem.
Kulbergs un Rinkēvičs iepriekš pauduši cerību valdības modeli piedāvāt līdz valsts svētkiem 18. novembrī.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
