U-11 vecuma grupas spēle starp Tukuma un “Hockey Planet” komandām izgāja no rāmjiem visos līmeņos. Laukumā brīžiem bija redzami vecuma grupai neatļauti paņēmieni, savukārt ārpus laukuma augstu vilni sita vecāku emocijas, kas vienā brīdī pārkāpa arī laukuma robežas. Latvijas Hokeja federācijas (LHF) Disciplinārā komisija piemēroja piecu spēļu diskvalifikāciju vienam no spēlētājiem, kā arī 750 eiro soda nauda “Hockey Planet” klubam. Komanda brīdināta, ka atkārtota incidenta gadījumā var tikt lemts par spēļu aizvadīšanu bez skatītājiem vai pat izslēgšanu no čempionāta.
Ekspertu ieskatā, runa nav par tikai divu klubu vecāku un spēlētāju uzvedību, bet par jaunatnes hokeja vidi kopumā.
“Mums ir jāmainās. Mums ir jāmaina attieksme pret bērnu sportu. Pret to, kas notiek tajā vecumā, kurā tas notika,” uzskata hokeja treneris Oļegs Sorokins.
Hokejs Latvijā ir sporta veids, kas no vecāku maciņiem paņem daudz naudas. Tāpat arī ierobežotā ledus laukumu pieejamība bieži vien nozīmē to, ka vecākiem visi savi ikdienas plāni ir jāpakārto bērnu hokeja treniņiem. Šie faktori – komplektā ar sporta veida dziļajām tradīcijām un iespaidīgo popularitāti Latvijā – rada sprādziena bīstamu vidi, kuru ne vienmēr izdodas ierobežot veselā saprāta rāmjos.
Sorokina ieskatā, lai panāktu pozitīvas izmaiņas uzvedības kultūrā, svarīga ir apkārtējo vecāku prasme iekarsušos prātus laikus nomierināt. Tāpat efektīva varētu būt arī klubu savstarpējā vienošanās par principiem. “Viena no lietām, ko varētu darīt, ir nevis visu komandu, bet tieši konkrētiem vecākiem konkrēta kluba konkrētam trenerim vajadzētu pateikt – tu nevari skatīties spēli! Ja vēl būtu tāda klubu kopdarbība, ka gadījumā, ja vecāks apvainosies un izdomās pāriet uz citu klubu, tad pateiktu, ka to nevar darīt, mēs tevi neņemsim, jo ir jābūt skaidrībai par to, kas ir noticis. Ja vēl to mēs savienojam kopā un sadarbojamies, tad iespējams tas nestu labākus rezultātus.”
Bijušais Latvijas izlases hokejists Jēkabs Rēdlihs ir ieguvis trenera izglītību, taču ir aktīvs arī ārpus hokeja, darbojoties kā personiskās izaugsmes treneris. Pie viņa uz pārrunām (LHF) nosūta tos jaunos hokejistus, kas veikuši ar spēli nesaistītus pārkāpumus. “Ir jābūt izpratnei, kā mēs to darām. Diemžēl jau paši treneri to ne vienmēr līdz galam ievēro. Tā pati lamāšanās.
Mēs zinām, ka treneri lamājas. Atkal varam teikt, ka tas ne labi, ne slikti, tā ir cita kultūra, bet būtībā tas nedrīkst būt pieņemami.
It sevišķi jauniešu hokejā. Mēs veidojam atlētus, vīrus, nevis kaut kādus cilvēkus, kurus vajag pazemot, un tikai tad viņi strādās. Mēs veidojam Latvijas kultūru kā tādu,” norāda Rēdlihs.
Viņš uzskata, ka Latvijas hokejā ir radikāli jāmaina kultūra un tas ir jādara visos līmeņos – sākot ar federācijas vadību, kura ne vienmēr ir pietiekami stingra, beidzot ar treneru, vecāku un spēlētāju uzvedību laukumā un ārpus tā.
