Vairāk nekā trīs desmitgades rekords 100 kilometru distancē piederēja leģendārajam Aleksandram Prokopčukam, kurš deviņdesmitajos gados skrējēju aprindās ienāca kā triatlonists. Tolaik viņš skrēja gan finansiāli izdevīgajā Helsinku maratonā, gan nesen dzimušajā starptautiskajā Rīgas maratonā, kur reklāmas nolūkos pamanījās uzvarēt pat ielas apavos. 100 kilometru rekords (6.50:36) tika sasniegts Francijas pilsētā Ranjonā 27 gadu vecumā. Vēlākos gados Aleksandrs Prokopčuks pārkvalificējās par treneri un ir strādājis ar tādiem zināmiem sportistiem kā Valērijs Žolnerovičs, Jeļena Prokopčuka (Čelnova), Anita Siliņa (Kažemāka), Baiba Medne. Tieši paša audzēknis Žolnerovičs 2013. gadā Vīnē laboja Prokopčukam piederējušo 17 gadus seno rekordu maratonā. Desmitgadi vēlāk pienāca kārta arī 100 kilometriem.
Toms Komass ar ģimeni atgriezās uz dzīvi Latvijā 2021. gada vasarā un tajā pašā naktī startēja ar uzvaru labdarības skrējienā Rīga–Valmiera, kam sekoja vēl trīs uzvaras 107 kilometru distancē, tostarp divreiz tika labots trases rekords. 2022. gadā viņš bija labākais Latvijas izlasē Eiropas čempionātā (EČ) 50 kilometros Spānijā. 2022. un 2023. gadā paralēli uzvarām uz Valmieras šosejas tika laboti Latvijas rekordi attiecīgi sešās stundās (84,750 km) un 50 kilometros (2.57:35). Abi rezultāti tika sasniegti Vācijā, tāpēc likumsakarīgi, ka 100 kilometru mēģinājumam arī tika izvēlēta tieši šī valsts.
“Vēlme pārspēt Prokopčuka rekordu man bijusi jau tālajā 2021. gadā, taču reāla ticība, ka to tiešām spētu paveikt, man bija jau kopš 2023. gada, kad tika uzstādīts jaunākais Rīga-Valmiera (RV107) rekords, kur 100 kilometrus izdevās noskriet pavisam tuvu septiņām stundām.
Tā kā Rīgas–Valmieras trase neatbilst prasībām, tad rekorda labošanai bija nepieciešams meklēt citas sacensības,” savā motivācijā dalījās jaunais rekordists Toms Komass. “Tas viss kaut kā noņēma manu fokusu uz 100 kilometru rekordu, taču bija skaidrs, ka tam būs jānotiek. 2025. gada rudenī nolēmu, ka 2026. gadā to mēģināšu. Atteicos skriet RV107, jo bija plāns skriet pasaules čempionātā (PČ), taču tā norises vieta un laiks tika vairākkārt pārcelts, un tas manī izraisija nepatiku pret to visu, un es, zinot augsto kvalitāti Vācijas čempionātos, nolēmu doties uz Berlīni.”
Pirms nedēļas Jelgavas nakts pusmaratonā Komass izcīnīja sudrabu Latvijas čempionātā (1.11:02), dažas dienas vēlāk 9. septembrī ieradās Berlīnē, un nākamajā dienā izmantoja iespēju apskatīt piecu kilometru apli, kur risināsies Vācijas čempionāts.
“Trase diemžēl nebija tik plakana, kā tas rakstīts aprakstā, un arī līkumi bija diezgan šauri un nepatīkami. Kopā aplī bija četri asi 90 un pat 120 grādu pagriezieni, kā arī viens 180 grādu virziena maiņas apgrieziens,” LSM.lv pastāstīja Komass.
“Sporta pulkstenis uzrādīja apmēram 500 kāpuma metru pa visu distanci. Ja līkumi nebija jūtami pirmajā distances pusē, tad beigās ar sagurušām kājām tie kļuva ļoti jūtami.”
Skrējiens sākās plkst. 7 pēc vietējā laika. “Uz vietas bijām jau nedaudz pirms sešiem. Pa ceļam vieglas brokastiņas – banāns un viena kanēļmaizīte. Iesildīšanās pavisam viegla un specifiska šādam skrējienam, jo sākuma intensitāte zema,” pirmsstarta rītu raksturoja jelgavnieks.
Vācijas čempionātā latvietis nebija vienīgais, kas startēja “Open Race” skrējienā. Nākamais uzvarētājs no Ukrainas skrējis tempā trīs minūtes un 50 sekundes kilometrā, kas Tomam Komasam nebija plānots.
“Paldies Dievam, citi Vācijas sportisti izvēlējās man parocīgāku tempu apmēram 4:05–4:10 min/km. Iesildījāmies pirmo apli nelielā 3–4 skrējēju bariņā un, tad jau pārgāju savā mērķa ātrumā 4:00–4:05, kas man dotu stabilu rekorda labojumu,” paskaidroja Komass. “Rīts bija patīkami vēsāks nekā diena, taču par trim grādiem siltāks, nekā bija solīts pirms nedēļas. Jau otrajā aplī paliku divatā ar Vācijas čempiona [titula] kandidātu un abiem bija vienāds un labs ritms. Ceturtajā aplī vācietim bija vēdera problēmas, viņa temps kritās un es paliku viens. Ukrainis tālu priekšā. Tā nu līdz beigām sākās mans solo skrējiens, taču, apdzenot lēnākos skrējējus, ne mirkli nebija vientulīga sajūta trasē.”
Pirmais pusmaratons veikts vienā stundā 22 minūtēs, maratons divās stundās 45 minūtēs.
Pirmie 50 kilometri noskrieti nedaudz ātrāk par trim stundām 20 minūtēm, kas deva pārliecību, ka joprojām ir iespējams “A” mērķis ar aptuveni sešām stundām 40 minūtēm. Taču otrajā distances pusē kļuva siltāks.
“Rīta saule sāk labi cepināt, un netālu esošās turbīnas ieslēdzas. Arī klajumā jūtu, ka vējš sāk pieaugt un pretvējš nu jau paliek pavisam jūtams. Noslēdzot 15. apli, aizvien biju sešu stundu 40 minūšu mērķa izpildē, taču karstums kļuva jau ļoti jūtams,” atceras skrējējs. “Laukā svilināja saule, un ārā bija par četriem grādiem siltāks, nekā sākotnēji bija solīts pirms nedēļas. Silto apstākļu dēļ arī vējš bija kļuvis jau pavisam silts un spēcīgs.”
Uz brīdi skrējējam palīdzēja dzeršanas apjoma dubultošana no sākotnējiem 250 mililitriem uz 500 mililitriem vienā aplī.
18. aplī pēc 180 grādu apgrieziena skrējējs sajuta uzpampušo īkšķi.
“Saprotu, ka nu gan nav labi. Diemžēl man bija taisnība, un pēc dažām minūtēm, par laimi, milzīgā asins tulzna, kas spieda zem naga, uzsprāga, un viss apavs pirkstu galos bija asinīs,” atcerējās Komass.
Adrenalīns visas sāpes lika aizmirst un, sakodis zobus, zināju, ka atlikuši vēl nieka 15 kilometri. Nieka 15 kilometri.”
Latvieša temps samazinājās līdz 4:05 min/km, pēc tam divos beidzamajos apļos jau 4:10 un 4:20.
“Nespēju noturēt visus 20 apļus. Par to pašam nedaudz dusmas, bet rezultāts ir vērā ņemams un pats galvenais – mērķis ir paveikts. Latvijas rekords 100 kilometros ir labots, un nu tur stāv mans vārds,” gandarīts ir Komass.
Piebilstams, ka Ukrainas skrējējam temps beigu daļā kritās pat straujāk, un finišā abus ātrākos šķīra mazāk nekā minūte. Vidējā tempa ziņā Toms Komass (4:02 min/km) zaudēja tikai sekundi. Trešajā vietā finišēja Aivars Brezinskis (7.57:50), labojot personisko rekordu par stundas ceturksni un uzrādot astoto labāko Latvijas rezultātu šosezon. Tāpat viņš iepriecināja savu treneri, kurš stundu agrāk bija labojis 32 gadus seno Latvijas rekordu.
Latvijas dāmu izlase
PČ starta numuri un personīgie rekordi
243 Vita Devjatņikova (8:28:01, 2023)
244 Amanda Krūmiņa (8:16:05, 2022)
245 Saivu Pallo (8:43:57, 2026)
246 Monta Rēriha (9:13:11, 2026)
247 Kristīne Troņenkova (8:53:41, 2024)
424 Lauma Izāka (8:31:10, 2026)
Komass trenē arī Saivu Pallo un Amandu Krūmiņu, kuras abas šonedēļ startēs PČ 100 kilometru skrējienā Spānijas ziemeļrietumos blakus Santjago pilsētai. Latviju 20. septembrī pārstāvēs sešas dāmas un septiņi kungi. Sieviešu konkurencē skries arī Vita Devjatņikova, Lauma Izāka, Kristīne Troņenkova un Monta Rēriha. Pēdējo gadu laikā vistuvāk Diānai Džavizai piederošajam Latvijas rekordam (7.53:16) skrējusi Amanda Krūmiņa (8.16:05), kura ir visu laiku trešā ātrākā pašmāju skrējēja šajā ultragarajā distancē. Komandu ieskaitē, kur tiks ņemti vērā trīs labāko rezultātu summa, palīdzēs šī gada un 2023. gada uzvarētājas RV107 Lauma Izāka (8.31:10) un Vita Devjatņikova (8.28:01).
Lauma Izāka startēs arī S45–49 vecuma grupas ieskaitē. Favorītu sarakstā ir gan esošā un bijusī diennakts skrējiena pasaules rekordiste Sāra Vebstere no Lielbritānijas un Miho Nakata no Japānas. ASV rekordiste skrējēja Kortnija Olesena ir viena no retajām sievietēm, kas 100 kilometrus skrējusi ātrāk nekā septiņās stundās (6.59:55). ASV pārstāvēs arī pasaules rekordiste 50 jūdzēs Enna Flauere un 2026. gada valsts čempione 100 kilometros Sāra Morisone. Uz starta līnijas stāsies vēl vairākas Lielbritānijas un Japānas skrējējas ar iepriekšēju medaļu pieredzi PČ.
Vīriešiem lielākā uzmanība būs pievērsta pasaules rekordistam Aleksandram Sorokinam (6.05:35) no Lietuvas, kurš savulaik divreiz īsākā distancē startējis arī Daugavpilī. Konkurenci sastādīs virkne citu valstu spēcīgo skrējēju. 100 kilometros dominē Japāna, starp kuras pārstāvjiem pieminams Haruki Okajama, kurš skrējis ātrāk nekā sešās stundās un 12 minūtēs. Viņam taktiski palīdzēs Džumpei Jamaguči un citi komandas biedri. ASV izlase piedāvās valsts rekordistu Aleksandru Lorensu (6.07:10) un daudzkārtēju čempionu maratonā un 100 kilometros Broganu Ostinu. Lielbritānijas karoga krāsās skries šī gada pasaules čempions un Eiropas rekordists 50 kilometros Alekss Milns (2.46:09), kā arī izlases līderis un medaļnieks Henrijs Harts. Trešais numurs būs Tomass Almonds. Mājiniekus mēģinās iepriecināt spānis Manels Delgado. Līderu grupā skries arī Dienvidkorejas pārstāvis Dons Hjuns Kims.
Latvijas kungu izlase
PČ starta numuri un personīgie rekordi
67 Kristaps Čehovičs (7:47:13, 2026)
68 Kārlis Eiduks (6:49:09, 2026)
69 Dairis Mocāns (8:02:35, 2025)
70 Mārtiņš Strušels (7:54:09, 2026)
71 Aijens Trušins (139,506 km/12h, 2024)
72 Roms Žilinsks (7:17:36, 2026)
326 Oļegs Gurejevs (7:14:07, 2023)
Latvijas lielākā cerība būs Norvēģijā dzīvojošais Kārlis Eiduks un ventspilnieks Oļegs Gurejevs. Šogad maija sākumā Eiduks laboja Komasa Rīga-Valmiera rekordu, 107 kilometrus pieveicot septiņās stundās, 20 minūtēs un septiņās sekundēs. Turklāt oficiālā 100 kilometru atzīme tika sasniegta ātrāk (6.49:09) nekā tobrīd aktuālais Aleksandram Prokopčukam piederošais rekords, taču jauns valsts rekords netika ratificēts, jo sacensību starts un finišs atrodas tālāk par pusi no kopējā distances garuma. Šī iemesla dēļ netika apstiprināts arī 2024. gada uzvarētājas Diānas Džavizas rezultāts (7.44:50).
Savukārt trīsreiz RV107 sudrabu izcīnījušais Oļegs Gurejevs (7.14:07) var pretendēt uz medaļām vecumgrupā V50–54. Latviju vēl pārstāvēs jēkabpilieši Roms Žilinsks un Mārtiņš Strušels, kā arī Kristaps Čehovičs, Dairis Mocāns un Aijens Trušins.
Kārlis Eiduks nupat 5. septembrī atzīmēja 26. dzimšanas dienu. Aleksandrs Prokopčuks savu rekordu (6.50:36) sasniedza 27 gadu vecumā, savukārt Toms Komass (6.43:21) to laboja 40 gadu vecumā un ieskatījās nākotnē:
“Lavīna ir iestumta un tagad jaunajiem būs cits motivācijas spēks
to mēģināt labot, jo viņi zina mani. Viņi zina, ja es varu, tad viņi varēs, ja pieliks pietiekami daudz pūles, lai tam sagatavotos. Tieši tas, kas ir noticis ar RV107 trases rekordiem un 24 stundu Latvijas rekordu.
Ir atvērta jauna lapaspuse 100 kilometru vēstures grāmatā.”
Komass Vācijas čempionātam bija pieteicies, nedēļu pirms tika izsludināts PČ norises laiks un vieta, un nolēma neatcelt savu startu.
Augusta pēdējās dienās topošais rekordists ar savu Jelgavas skriešanas klubu “Mitauer” paspēja Taurkalnē sarīkot otro 50 kilometru taku skrējienu “Taurlandia”, kur uzvaras svinēja jau pieminētā Lauma Izāka un daudzsološais Mārcis Grīnšteins, abiem labojot pirmā gada sacensību rekordus. Septembra pirmajā nedēļas nogalē Jelgavā par valsts čempioniem pusmaratonā kļuva Dmitrijs Serjogins (1.09:16) un valmieriete Agate Caune (1.15:45), kura nākamajā rītā rīkoja 10 un 5 kilometru skrējienu savā pilsētā. Garākajā distancē triumfēja Edgars Šumskis (32:32) un Baiba Medne (37:38).
Nupat nedēļas nogalē sestdien, 12. septembrī, Ogres Zilajos kalnos uz piekto posmu pulcējās vairāk nekā 4000 seriāla “Stirnu buks” taku skrējēji. Garāko 30 kilometru distanci “Lūsis” visātrāk veica kuldīdznieks Kristaps Bērziņš un “Gauja Trail by UTMB” medaļniece Agate Armane.
View this post on Instagram
A post shared by Stirnubuks.lv (@stirnubuks.lv)
Svētdien, 13. septembrī, kā ierasts, vienlaikus risinājās Tallinas un Viļņas maratoni, kuriem tāpat kā Rīgas maratonam ir nacionālā čempionāta statuss 42,195 kilometru pamatdistancē. Kā ierasts, abus pasākumus kupli apmeklēja Latvijas skrējēji, tostarp kāpjot uz pjedestāla. Arī šoreiz Lietuvas galvaspilsētā uzvaru pusmaratona (21,0975 km) distancē svinēja Dmitrijs Sejogins (1.07:50), savukārt sieviešu konkurencē trešo vietu izcīnīja Daiga Hildebrante (1.26:29). Piecos kilometros otro un trešo vietu dalīja jau pieminētais Dmitrijs Serjogins (15:09) un Hermanis Valtass (15:37).
Tikmēr Tallinā piecos kilometros trešo vietu izcīnīja Roberts Glāzers (15:45), bet 10 kilometros Santai Višķerei (39:07) pietrūka 13 sekunžu līdz pjedestālam. Uzvaru svinēja vietējā zvaigzne Tidreks Nurme (30:35), kurš augustā skrēja maratonu Eiropas čempionātā vieglatlētikā Birmingemā. Pusmaratonā labākos rezultātus starp nepilniem 200 Latvijas skrējējiem uzrādīja Zane Ermansone (1.27:55, 18. vieta) un Toma Komasa audzēknis Nikita Akelāns (1.17:54). Pamatdistanci pieveica 82 maratonisti no Latvijas, pie labākajiem rezultātiem tiekot Helenai Plesanovai (3.35:29, 71. vieta) un Zanei Mačei (3.40:34, 89. vieta). Vīru konkurencē labākos Latvijas rezultātus uzrādīja vēl viens Toma Komasa audzēknis Artjoms Senins (2.45:08, 36. vieta) un Dairis Mocāns (2.47:08, 46. vieta), kuram šonedēļ gaidāms starts Latvijas izlasē PČ 100 kilometru skrējienā.
Nākamnedēļ tiks noskaidroti Latvijas čempioni taku skriešanā, spēkus mērojot Siguldas kalnu maratona (SKM) 70 kilometru distancē. Piebilstams, ka SKM pulcē cienītājus kopš 2004. gada un tā pirmsākumi ir tikai vienu sezonu jaunāki nekā “magnētiski” slavenais skrējiens apkārt Monblānam jeb UTMB. Šogad iecerēts SKM trasi veidot iespēju robežās līdzīgu 2024. gada versijai, tādējādi iesākot tradīciju ar vienādu distanci turpmākajos gados, lai varētu nosacīti salīdzināt rezultātus un taku skrējēju iespēto.
Šonedēļ gaidāmajam PČ 100 kilometros varēs sekot līdzi arī tiešraidē. Spānijas pilsētā Amesā sola ilgstošai skriešanai ne tos labākos laikapstākļus un dalībniekiem, iespējams, vajadzēs cīnīties ar karstumu.
