Grava 200 metru (m) finālā ierindojās augstajā 5. vietā, no godalgotās trešās vietas atpaliekot vien 0,02 sekundes. Neraugoties uz to, viņš pēc šī gada nozīmīgākajām vieglatlētikas sacensībām jūtas, kā pats saka, netipiski ļoti labi, lai gan Eiropas čempionāts no viņa prasījis ļoti daudz. “Trīs skrējieni, un pa lielam visi maksimālajā ātrumā, bet mēģināju baudīt.
Tās divas [sacensību] dienas bija ļoti intensīvas, un tādas manā dzīvē nekad nebija bijušas, bet tagad es uz to skatos ar ļoti pozitīvām atmiņām.”
Viņš atklāj, ka priekšskrējiens bijis visgrūtākais, jo stresa un sloga faktors bijis liels, kā arī pats skrējiens notika agrā rīta stundā pēc vietējā laika. “Mēs cēlāmies 7.30, tās brokastis nekādas, jo stress pirms sacensībām. Saule spīdēja, bija diezgan silts – kādi 33 grādi, un tas viss savācās. Bet jau nākamajos – pusfinālā un finālā – tā atjaunošanās notika daudz labāk. Pēc priekšskrējiena pagāja kādas 3–4 stundas, līdz es kļuvu normāls. Pagulēt nevarēju, bet kaut kā mums diezgan labi sanāca atjaunoties līdz tam pusfinālam vakarā.”
Pirms pusfināla gan Gravu, gan arī citus sprinterus pārsteidza nepatīkams pārsteigums, jo Birmingemā, ceļā uz stadionu, bija izcēlies ugunsgrēks, kas ievērojami paildzināja ceļu no viesnīcas uz stadionu. Taču tas viņu pašu nav ietekmējis, jo, pateicoties rīta skrējienam, iesildīšanās atbildīgajam skrējienam bija nepieciešama krietni mazākā formā.
Savukārt, komentējot fināla skrējienu, Grava atklāj, ka sākums un beigas viņam izdevušās labas.
“Tās beigas, ja godīgi, bija diezgan iespaidīgas, jo sanāca pietuvoties tiem pirmajiem. Ļoti maz pietrūka.
Tajā brīdī es skrēju uz maksimālo, kas man ir. Ejot ārā no līkuma, mums ar treneri ir izdomāta sistēma, kas man ir jāizdara. Es pie tā pieturos, un skrējiena laikā vairs neko nemainu.”
Lai gan mērķis šajā Eiropas čempionātā bijis skriet finālā, jau tur tiekot, Grava “uzlecis augstāk” par savām spējām, atzīst pats sportists. Viņš negrib sūkstīties par to, ka neizdevās izcīnīt medaļu, vai niecīgo laiku, cik līdz tai pietrūka. “Rezerve ir, un daudz vēl ir, kur pielikt.”
