Eiropa atpaliek
Mākslīgais intelekts (MI) šodien kļuvis par galveno konsultantu visdažādākajās jomās – ērts, parocīgs, runā tavā valodā, bieži radot uzticamību un sniedzot ātru informāciju par teju jebko.
Vienlaikus reti kurš iedomājas, ka šī informācija nepazūd, bet krājas lielo datu centros – milzu angāros, kuri tiek celti un noteikti vēl tiks celti daudzviet pasaulē. It īpaši Eiropā.
“Mēs esam vēl šobrīd ļoti tālu no tā, kas patiesībā Eiropai ir nepieciešams vai būs nepieciešams, lai jēgpilni attīstītu savus MI modeļus un visu, kas no tā izriet,” atzina Kalniņš.
Tikmēr ASV jau sākušies sabiedrības protesti pret datu centru būvniecību apdzīvotās vietās, primāri uzsverot to ietekmi uz vidi un radīto troksni.
Tāpat nav apmierināti arī uzņēmēji, jo lielais datu centru elektroenerģijas patēriņš tiešā veidā atstāj ietekmi uz elektrības cenām konkrētajos reģionos.
“Līdz ar to te, protams, paveras vesela kaudze dažādu praktisku jautājumu, kā šos datu centru būvēt tik, cik vajag, kā vajag, un, protams, arī energoefektīvus, kas ir viens no galvenajiem jautājumiem,” skaidroja Kalniņš.
Savukārt Eiropā šobrīd galvenais jautājums ir MI kapacitātes celšana un attīstība.
Tādēļ šobrīd tiek izstrādāts jauns likumprojekts – The Cloud and AI Development Act (CADA), kas, iespējams, stāsies spēkā jau nākamgad, norādīja Irbe, kurš paralēli darbam universitātē strādā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā un piedalās Eiropas Padomes sēdēs, kurās šis likumprojekts tiek apspriests.
“Tur ir vesela pasākumu programma, kā palielināt Eiropas kapacitāti attiecībā uz MI izmantošanu. Finansiāli tas nozīmētu, ka Eiropa ir gatava ieguldīt vismaz 30 miljardus eiro, lai būvētu jaunus datu centrus, kas sauksies AI gigafactories. Esam sapratuši, ka Eiropa ļoti atpaliek no Ķīnas un ASV, un kaut kā ir jāpiedzen klāt,” viņš stāstīja.
Viņaprāt, Eiropā protesti šobrīd vēl nedraud, un šī iniciatīva – ieguldīt MI infrastruktūrā un būvēt jaunus datu centrus – ir pat apsveicama.
It īpaši, ņemot vērā, ka esam pašā MI attīstības sākumā, kad vēl tikai pamazām tiek aptverts tā potenciāls.
“Eiropā tas process notiek gausāk. Otra lieta, ko Eiropa vēlas panākt, ir daudz lielāka neatkarība, jo MI izmantošana nozīmē arī lielu datu izmantošanu, kas var būt sensitīvi, it sevišķi, ja runa ir par publiskās pārvaldes datiem,” norādīja Irbe.
Tādēļ līdz ar likumprojektu paredzēts izstrādāt četrus suverenitātes apliecinājuma līmeņus, no kuriem augstākais attieksies uz aizsardzību un iekšējo drošību.
“Pēc būtības šie līmeņi noteiks to, ka visām tehnoloģijām vai lielākajai daļai no tām ir jāsakņojas Eiropā. Šajā augstākajā līmenī pat ieskaitot dzelžus – procesorus, serverus un tādas lietas,” viņš skaidroja.
Līdz ar to varam visai droši apgalvot, ka tuvākajā laikā Eiropā tiks celti diezgan daudzi lielo datu centri un cita MI vajadzīgā infrastruktūra, un Irbe uzsvēra, ka arī Latvijai vajadzētu spēt apgūt šo finansējumu un iesaistīties šajā procesā. Viņš pauda cerību, ka tā arī notiks.
Irbe savukārt uzsvēra, ka lielo datu centri Eiropā nav tikai par jaudīgām MI sistēmām un datu procesēšanu, bet arī kiberdrošību, fizisko drošību un ekonomisko racionalitāti.
Iedzīvotāji ASV nav apmierināti
Tikmēr Amerikā MI infrastruktūras attīstība, iespējams, aizgājusi jau soli par tālu. Latvijas Universitātes maģistrante vides zinātņu programmā Džoanna Lebedoka, kas pēta datu centru ietekmi uz vidi pasaulē, norādīja, ka pēdējie pētījumi un aptaujas liecina – vairāk nekā 70 % amerikāņu ir stingri pret jaunu datu centru būvniecību.
“Galvenais iebildumu iemesls ir par to, kā tiek sadalīts elektroenerģijas patēriņš. Lielie datu centri patērē milzīgu jaudu, jo, protams, darbojas 24/7 un tiem nav sezonāls raksturs. Kā rezultātā elektroenerģijas patēriņš aug, bet tā izmaksas bieži vien tiek pārnestas uz mājsaimniecībām. Attiecīgi iedzīvotāji, protams, nav apmierināti,” viņa skaidroja.
Tajā pašā laikā daudzi iedzīvotāji protestē arī, piemēram, pret ainavas izmaiņām. Tāpat traucējošs var būt arī to radītais troksnis.
“Vēl, protams, svarīgs ir arī caurspīdīguma jautājums – kurš no tā ir ieguvējs. Jo Amerikā datu centru ir daudz, tie būvējas ārprātīgos apjomos, bet nereti neatbildēti paliek jautājumi, kurš no tā iegūst un kāds labums no tā ir vietējiem iedzīvotājiem, jo viņu apkārtējā vide tiek piesārņota,” norādīja Lebedoka.
Zinot šos izaicinājumus, ar ko saskaras iedzīvotāji ASV, Eiropā datu centru būvniecība jāveic pārdomātāk un domājot gan par cilvēkiem, gan apkārtējo vidi.
Latvijā tam jau ir vairāki labi piemēri, kad iedzīvotāji no datu centriem pat iegūst vai to klātbūtni izjūt pavisam minimāli.
“Pavisam nesen uzņēmums “Tet” atvēra savu datu centru Salaspilī, kur viņi ir sekmīgi saslēguši savu dzesēšanas sistēmu ar pilsētas apkuri, un Salaspils iedzīvotāji daļu siltuma šobrīd iegūst no “Tet” datu centra. Otrs labs risinājums Latvijā ir “Delska”, kas arī pavisam nesen ir atvērusi savu datu centru, kurš atrodas gandrīz, nevar teikt, ka gluži Rīgas centrā, bet gana nozīmīgā, apdzīvotā vietā, un viņi ļoti efektīvā veidā izmanto jaunākos risinājumus, lai skaņas ietekme būtu pēc iespējas mazāka,” stāstīja Irbe.
