ĪSUMĀ:
Trūkst zināšanu par veselības uzturēšanu
Līdzīgs apjukums novērojams, ja jautā par miega higiēnu, fizisko aktivitāšu nozīmi un citiem tematiem, kas lielā mērā ietekmē sabiedrības veselību. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs, profesors Valdis Pīrāgs atzina, ka “veselībpratība” ir samērā jauns vārds, kas ienācis latviešu valodā, taču to ir svarīgi aktualizēt.
“Veselībpratība nozīmē to, ka cilvēks ir ne tikai ķermeniski vesels vai ar labu prātu, bet arī izglītots šajā jomā. Trešās komponentes ļoti pietrūkst Latvijas sabiedrībā,” pauda Pīrāgs.
Laika gaitā sabiedrībā parādās un nomainās dažādas tendences. Kādreiz populārs bija lozungs “Veselā ķermenī – vesels gars”, bet tas pārlieku uzsvēra to, ka vispirms prioritāra ir ķermeniskā veselība, un tad tai pilnīgi automātiski sekos arī “veselais gars” jeb garīgā veselība.
Viņš norādīja, ka ilgstoši kvalitatīvas un labas dzīves nodrošināšanai nepietiek ar automātiskām standarta darbībām, bet vajadzīgas arī zināšanas jeb veselībpratība, kas ir specifiska izglītība par savas veselības uzturēšanu.
“Ceļš uz veselību visu laiku ir ar līkumiem, luksoforiem un citiem satiksmes dalībniekiem, un tas ir jāiemācās.
Nav automātiski visiem saprotams, kas ir laba veselība, ko nozīmē labi dzīvot, ilgi dzīvot un paildzināt savu veselīgās dzīves ilgumu, kas Latvijā, starp citu, ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā,” norādīja Pīrāgs.
Veselībpratības uzlabošanās sabiedrībā dotu izeju no pašreizējās situācijas veselības nozarē, kad ģimenes ārsti ir pārslogoti, jo viņiem ir “uzkrauta” visa slimību profilakse, pacientu veselības uzturēšana un vēl arī sabiedrības izglītošana, vērtēja Pīrāgs.
“Skaidrs, ka viņi to nespēj. Ja reizēm mēnešiem vai pat pusgadu ir jāgaida rindā pie ārsta, kas ir realitāte, tam neatliek laika vienkārši. Digitālie risinājumi dos ļoti labu izeju no šī strupceļa,” sprieda Pīrāgs.
Situāciju cer uzlabot ar digitāliem risinājumiem
Skolovska atklāja, ka Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts un Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas izcelsmes digitālās veselības jaunuzņēmumu “SIA Longenesis” izveidojuši digitālu veselībpratības platformu, kas palīdzēs novērtēt sava dzīvesveida paradumus un saņemt personalizētus ieteikumus dzīvesveida uzlabošanai.
“Mēs jautājam un identificējam kritiskos punktus katra cilvēka veselībā. Jautājam par svaru un augumu, izrēķinām ķermeņa masas indeksu un konkrēti rādām, vai tu esi sarkanā, dzeltenā vai zaļā zonā. Ja esi dzeltenajā vai sarkanajā, virzām tālāk uz to, ko tev vajadzētu izlasīt, ko vajadzētu izdarīt un tā tālāk,” stāstīja Sokolovska.
“Digitālā platforma mums arī ļauj personalizēt šo ceļu. Balstoties uz ievadītajiem datiem, mēs varam turpināt ceļu, nevis vienkārši krāmējot kaudzē vēl vienu grāmatu vai enciklopēdiju, kā pareizi dzīvot, ko diemžēl nelasīs lielākā daļa cilvēku, bet gan iesaistot iedzīvotāju un viņam ērtā brīdī un laikā sniedzot rekomendācijas, kas varētu līdzēt, balstoties tieši uz viņa datiem, nevis uz visas Latvijas populācijas datiem,” skaidroja Sjundjukovs.
Attiecīgi ar algoritmiem iespējams fokusēt un iepazīstināt pacientu ar materiāliem un informāciju, kas ir atbilstoša tieši viņam konkrētajā brīdī.
“Protams, tas nav ārstēšanas vai diagnostikas rīks. Tas ir veselībpratības apzināšanas un uzlabošanas rīks.
Ja mēs identificējam kādus sarkanos karodziņus, piemēram, izmantojam depresijas skrīninga anketu, un redzam, ka tur algoritms rāda ļoti augstu risku, tad cilvēku virzām tālāk pie ģimenes ārsta, norādām uz valstī esošo informāciju par pieejamajām psihoterapeita konsultācijām un tā tālāk,” skaidroja Sokolovska.
Pie digitālā rīka joprojām tiek strādāts, taču Latvijas iedzīvotājiem šī platforma jau ir pieejama bez maksas un latviešu valodā. Katram ir iespēja izvēlēties – reģistrēties un piedalīties ilgtermiņa pētījumā vai vienreizēji aizpildīt anketu anonīmi un saņemt sev atbilstošas rekomendācijas.
Aicina uzzināt vairāk
Lai veicinātu sabiedrības spēju rīkoties ar veselības informāciju, 27. martā norisināsies Veselībpratības diena. No pulksten 12.00 līdz 16.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A1 korpusa vestibilā cilvēkiem būs iespēja piedalīties konferencē, kur veselības aprūpes eksperti dalīsies pieredzē un zināšanās par to, kā ilgāk dzīvot veselīgi un kvalitatīvi.
Veselībpratības dienā speciālisti izglītos apmeklētājus par to, kas ir veselīgs dzīvesveids, kā mums var palīdzēt kustības, uzturs, miegs un arī tehnoloģijas.
“Virzīsimies uz to, ka mums būs praktiski soļi un rekomendācijas, jo dažādu rekomendāciju un virzību okeānā ir diezgan grūti orientēties. Mēs šajā dienā gribam konkrēti runāt par lietām, kas ir saistītas gan ar fizisko aktivitāti, miegu un uzturu, gan pārējiem faktoriem, kā arī virzīt to visu caur digitālo platformu, caur zilajiem ekrāniem, bet tādā pozitīvā nozīmē,” stāstīja Sjundjukovs.
Papildus tam norisināsies diskusija arī par pacientu tiesībām un to, kurš mūsdienās ir atbildīgs par cilvēka pašsajūtu. Pasākums ikvienam interesentam ir pieejams bez maksas.
