Cīņa par tirdzniecību Melnajā jūrā: Krievijas blokāde kaitē Ukrainas lauksaimniekiem

Melnās jūras bloķēšana ir vēl viens instruments, ko Krievija pielieto, lai vājinātu Ukrainas ekonomiku un spēju cīnīties pret iebrucēju. 

Krievija īstenoja jūras blokādi arī pilna mēroga iebrukuma sākumā. 

Lai gan Ukrainas armijai kopš tā laika ir izdevies būtiski vājināt Krievijas floti Melnajā jūrā, Krievija turpina nodarīt ievērojamus postījumus Ukrainai, uzbrūkot ar droniem un raķetēm. 

Krievijas uzbrukumu rezultātā kopš 22. jūlija jauni kuģi Odesas ostās vairs neienāk. Attiecīgi nav iespējama nekādas produkcijas izvešana pa jūru. 

“Ir svarīgi saprast, ka mums ir uz izejvielām balstīta ekonomika – divas trešdaļas no tās tiek transportētas pa jūru. (..) Bez piekļuves jūrai mūsu izejvielu transportēšana nav ekonomiski izdevīga. Visi alternatīvie maršruti tieši tāpēc ir alternatīvas, jo tie ir dārgāki – neatkarīgi no tā, vai tie ved caur Eiropu, Rumāniju vai Baltijas valstīm. Tie visi palielina izmaksas. Ilgtermiņā tas var graut jebkuras uzņēmējdarbības ekonomisko dzīvotspēju, neatkarīgi no tā, vai eksportēti tiek metāli, rūda vai lauksaimniecības produkcija,” sacīja Ukrainas Starptautisko ekspeditoru asociācijas prezidents Viktors Beristenko. 

Šā gada pirmajā pusē Ukrainas ostās tika pārkrauti 46 miljoni tonnu kravu, ko pamatā veidoja lauksaimniecības produkcija, dzelzsrūda, un melnie metāli. Šobrīd tiek meklēti citi eksporta ceļi, tomēr pārvadātāji uzsver, ka tie sadārdzinās produkcijas izmaksas. Tāpat alternatīvo eksporta ceļu jaudas ir krietni mazākas. 

Iespējas eksportēt Moldovas un Rumānijas virzienā šobrīd ir ļoti ierobežotas, jo ūdens līmenis Donavas upē ir ļoti zems. 

Lai palīdzētu uzņēmējiem, valdība ir apstiprinājusi īpašus atbalsta pasākumus. 

“Ņemot vērā Krievijas īstenoto teroru Melnajā jūrā un tā radītās grūtības lauksaimniekiem, mēs esam nolēmuši pārveidot aizdevumu programmu, lai ļautu zemniekiem saņemt aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem ar izdevīgākiem nosacījumiem. Valdība uzņemas atbildību par šo izdevumu kompensēšanu. Lauksaimniekiem pieejamo kredītresursu kopējais apjoms sasniegs līdz pat 80 miljardiem hrivnu,” sacīja Ukrainas premjers Serhijs Koreckis. 

80 miljardi hrivnu ir aptuveni 1,5 miljardi eiro. Tāpat valdība strādā pie tā, lai stiprinātu robežu caurlaidību. Ukrainas eksporta ieņēmumi šā gada otrajā pusē varētu sarukt par vairāk nekā 2,5 miljardiem ASV dolāru, lēš Ukrainas Nacionālā banka, izvērtējot blokādes iespējamo ietekmi. 

Melnās jūras blokādes dēļ Ukrainas iekšējā tirgū sāka kristies graudu cenas. Uzņēmēji, kuri atrod brīvas graudu glabātuves un ir iespēja, cenšas nogaidīt, līdz situācija tiks atrisināta. Daļu no produkcijas ir iespējams uzglabāt un eksportēt nākamā gada pirmajā pusē. 

Tomēr šai krīzei var būt plašākas sekas pasaules ekonomikā, jo Ukraina ir ļoti nozīmīgs graudu un arī saulespuķu eļlas piegādātājs dažādām valstīm. 

Arī Ukraina veic ļoti spēcīgus un sekmīgus uzbrukumus Krievijas jūras loģistikai. Uzbrukumi ir vērsti pret tankkuģiem, sauskravas kuģiem, velkoņiem un prāmjiem, kas darbojas Azovas un Melnajā jūrā. Galvenais mērķis ir padarīt bīstamu tādu jūras ceļu izmantošanu, pa kuriem Krievija piegādā degvielu okupētajai Krimai, pārvadā militārās kravas un eksportē naftu un naftas produktus. Tātad visu, kas Krievijai ienes naudu kara Ukrainā turpināšanai.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā. 

Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.