ĪSUMĀ:
(papildināts ar Oskara Gravas teikto)
Finālskrējienā Eiropas čempiona titulu 200 metros izcīnīja vācietis Ovens Ansā ar rezultātu 19,95 sekundes, sudraba pozīcijā atstājot 0,21 sekundes lēnāko britu Žarnelu Hjūzu. Bronzu nopelnīja itālietis Eseosa Fostine Desalu un Šveices skrējējs Timote Mumentālers, abiem sasniedzot līdz sekundes tūkstošdaļai identisku rezultātu 20,26 sekundes.
Fināls 200 metru skrējienā vīriešiem
8:35
Grava mērķa līniju šķērsoja pēc 20,28 sekundēm, tādējādi no pjedestāla viņu šķīra tikai sekundes divas simtdaļas. Skrējiena laikā pavējš bija 2,5 metri sekundē, pārsniedzot pieļaujamo normu (2,0 metri sekundē), tādēļ Gravas rezultāts netiks fiksēts kā Latvijas rekords.
Personiskais rekords Gravam ir 20,49 sekundes, bet Sergejam Inšakovam piederošais Latvijas rekords – 20,41 sekunde.
Nevienam Latvijas sprinterim tik augstu Eiropas čempionātā iepriekš nebija izdevies tikt, un Grava nešaubās, ka savu veikumu atcerēsies visu dzīvi.
“Laikam jau 5. vieta nav tik slikta, vai ne,” sarunā ar Latvijas Televīziju teica Grava. “Nezinu, kad vispār man pieleks, ko mēs esam izdarījuši, bet laikam jāsāk pierast.”
Saruna ar Oskaru Gravu pēc finiša
7:52
Pēdējos metros Grava pietuvojās līderiem, bet līdz pjedestālam pietrūka pavisam maz. Grava sprieda, ka pirms starta bija vairāk jānotic sev, jo pirmais četrinieks pirms fināla šķita nesasniedzams.
Treneris Viktors Lācis pirms fināla ar Gravu vēlreiz detalizēti izrunājis visas skrējiena detaļas, lai sprinterim izdotos sasniegt maksimālo rezultātu. Pusfinālā Grava beidzot apliecināja savu spēku, bet finālā vēl izskriet Latvijas rekordu būtu punktiņš uz “i”, uzsvēra Lācis.
Saruna ar Viktoru Lāci pirms 200 metru skrējiena fināla
2:20
Gravam finālā bija atvēlēts malējais devītais celiņš, tomēr Lācis uzskata, ka tā ir daudz pateicīgāka pozīcija, nekā būtu pretējā malā 2.–5. celiņš.
Sievietēm 800 metru skrējienā triumfēja par galveno favorīti uzskatītā Eiropas U-23 čempione šveiciete Odrija Vero, kura mērķa līniju šķērsoja pēc minūtes un 54,81 sekundes, sasniedzot jaunu Eiropas čempionātu rekordu.
Fināls 800 metru skrējienā sievietēm
13:04
Mājiniece un olimpiskā čempione Kīlija Hodžkinsone atpalika 0,20 sekundes un nopelnīja sudraba godalgu, savukārt bijusī pasaules čempione 400 metru barjerskrējienā nīderlandiete Femke Brodersa-Bola kļuva par bronzas laureāti 0,73 sekundes aiz uzvarētājas.
Galvenais favorīts norvēģis Karstens Varholms dominējošā stilā izcīnīja zelta medaļu 400 metru barjerskrējienā, finiša līniju šķērsojot pēc 46,63 sekundēm, kas arī ir jauns Eiropas čempionātu rekords. Varholms uzvarēja ceturtajā Eiropas čempionātā pēc kārtas, papildinot bagātīgo trofeju kolekciju.
400 metru barjerskrējiena vīriešiem fināls
7:40
Vācijas barjersprinteris Emils Agjekums nopelnīja sudrabu (47,87), bet par bronzas laureātu kļuva turks Ismails Nezirs (48,26).
Eiropas čempiones laurus 10 000 metru distancē ar izcilu izrāvienu pēdējā aplī aizstāvēja itāliete Nadja Batokleti, finišējot pēc 31 minūtes un 41,20 sekundēm. Parīzes olimpisko spēļu sudraba īpašniecei un pasaules vicečempionei tā bija otrā uzvara Birmingemā pēc triumfa 5000 metru skrējienā.
Izšķirošie notikumi 10 000 metru skrējienā sievietēm
5:37
Nīderlandes skrējēja Morīna Kostere un beļģiete Jana van Lenta sadalīja attiecīgi sudrabu un bronzu.
Džanmarko Tamberi nodrošina uzvaru augstlēkšanā
1:14
Augstlēkšanā nepārspēts palika itālietis Džanmarko Tamberi, vienīgais pārvarot 2,32 metru augstumu, un jau ceturto reizi pārspējot visus konkurentus Eiropas čempionātā. Ukrainas augstlēcējs Olehs Doroščuks ar rezultātu 2,30 metri nopelnīja sudrabu, savukārt uzvarētāja tautietis Mateo Sioli nopelnīja bronzu par pievārētiem 2,27 metriem.
Jorindes van Klinkenas labākais mēģinājums diska mešanā
1:17
Diska mešanā triumfēja lielākajās sacensībās par sudraba pozīcijām iepriekš netikusī nīderlandiete Jorinde van Klinkena, sasniedzot 67,67 metrus. Pasaules vicečempione van Klinkena iepriekšējā Eiropas čempionātā 2024. gadā Romā kļuva par sudraba laureāti gan lodes grūšanā, gan diska mešanā, un Birmingemā iepriekš turpināja sudraba godalgu ceļu lodes grūšanā.
Vietu uz goda pjedestāla nopelnīja arī vāciete Šanisa Krafta (65,72 metri) un Zviedrijas vieglatlēte Vanesa Kamga (64,61 metrs).
Septiņcīņā vieglatlētēm pēc sacensībām lodes grūšanā un 200 metru distancē līdere ar summā iekrātiem 3968 punktiem ir poliete Adrianna Suleka-Šuberte, bet medaļu sadalījums kļūs zināms pēc pēdējām trijām disciplīnām sestdien.
Rīta sesijā piektdien kvalifikācijā startēja šķēpmetēja Anete Sietiņa un kārtslēcējs Valters Kreišs, bet abiem pērnā gada Latvijas labākajiem vieglatlētiem neizdevās iekļūt finālsacensībās.
Uz Eiropas čempionātu pārstāvēt Latviju devās septiņi vieglatlēti četrās disciplīnās. Eiropas čempionāts Birmingemā ilgst visu nedēļu un noslēgsies svētdien, 16. augustā.
