Pārbaudīta virkne uzstādītu radaru, sensoru, dronu signālu slāpētāju un citu iekārtu, kas ļauj laikus pamanīt tuvojošos dronus, kā arī traucēt to darbību. Un, lai gan liela daļa šīs cīņas acīm paliek neredzama, elektroniskā karadarbība te rit pilnā sparā.
“Mācības “Baltic Trust 2026″ koncentrējas uz sarežģītākajām problēmām, ar kurām mēs saskaramies drošības jomā, – mēs novērojam vairākus gadījumus, kad NATO teritorijās ielido droni. Tāpēc vēlamies uzlabot savas spējas aizsargāties pret šiem droniem,” skaidro NATO Sakaru un informācijas aģentūras pārstāvis Kristians Kolmans.
Tehnoloģijas pārbaudītas reālajai militārai videi pietuvinātos apstākļos, lai pārliecinātos, ka solītās spējas patiešām darbojas praksē un ko nepieciešams uzlabot.
Foto: Paula Koškina / Latvijas TelevīzijaSēlijas poligonā noslēgusies militāro mācību “Baltic Trust 26” aktīvā fāze
Mācības īpašas ar to, ka tajās cieši iesaistīta bija arī aizsardzības industrija – savas spējas izmēģināja desmitiem uzņēmumu.
“Sadarbība ar industriju mums ir pastāvīgi dažādos formātos. Šis ir viens, nekautrējos teikt, unikāls formāts visā NATO, kādā mēs to darām, tādējādi izspēlējot ne tikai industrijas iesaisti kā instrumentu nodrošinātāju, bet tieši efektu jeb pakalpojumu nodrošināšanu,” stāsta pulkvežleitnants, militāro mācību “Baltic Trust 2026” vadītājs Intars Bērziņš.
Karavīri pilda uzdevumus, bet industrija nodrošina karavīram nepieciešamos efektus ar saviem instrumentiem, operatoriem un savu aprīkojumu. Tādējādi arī industrija iekļauta komandķēdē, nodrošinot nepieciešamo atbalstu.
“Pieņemsim, ja karavīrs ir ieraudzījis mērķi, kas viņam ir jāsatriec, tā vietā, lai viņš tērētu savus resursus šī mērķa iznīcināšanai, sūtītu savu karavīru, kurš ar bezpilota sistēmu šo mērķi ietekmē, – tad industrijai ir savs aprīkojums. Viņiem ir savi piloti, savi inženieri, kuri pēc karavīru pieprasījuma šo mērķi arī iznīcina,” turpina Bērziņš.
Savas tehnoloģijas sazobē ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto karavīriem testē arī vairāki vietējie uzņēmumi.
Foto: Paula Koškina / Latvijas TelevīzijaSēlijas poligonā noslēgusies militāro mācību “Baltic Trust 26” aktīvā fāze
“Visu laiku ir jāmācās, jo visu laiku viss mainās. Tāpēc vēlreiz uzsvēršu – šādas mācības parāda to, kā nevajag darīt, ko vajag uzlabot, kur ir kļūdas. Tā visa ir kopēja saspēle kā armijai, tā civilajam sektoram. Savādāk mēs neaizsargāsimies no naidnieka. Tā kā – mums ir jābūt par Latviju,” uzsver uzņēmuma “LIRA 7” vadītājs Vents Riekstiņš.
“Jo mēs vairāk tajā sfērā strādājam, jo mēs vairāk redzam, teiksim, esošās problēmas un nākotnes problēmas. Bet, lai tas viss ietu uz priekšu, mums ir jādarbojas kopā ar aizsardzības sektoru kā tādu, ar industriju,” stāsta uzņēmuma “Eraser” izpilddirektors Edgars Gauručs. “Arī šajā gadījumā bieži vien ar konkurentiem un noteikti arī ar mūsu nedraudzīgajiem konkurentiem, kas ir citās valstīs. Mums ir jāstudē viss, kas tur notiek, jāsaprot, ko mēs paši varam izdarīt. Latvijā ir milzīgs spēks. To ir pierādījuši ne tikai mūsu kompānijā, arī daži citi konkurenti ir pierādījuši to, ka Latvija var.”
Veiksmīgo sadarbību ar industriju mācībās uzteic arī NATO pārstāvji.
“Tas ir bijis diezgan fantastiski. Viņi atveduši savas spējas, un dažos gadījumos dažādi nozares partneri, kuri pat nezināja par otra pastāvēšanu vai nesaprata otra spējas, saprot, ka var palīdzēt viens otram,” vērtē NATO Daudzslāņu pretdronu sistēmu iniciatīvas (LCI-X) direktors Džo Pisoni. “Esam piedalījušies eksperimentos, kur viņi ir bijuši laukā, satikušies, aprunājušies un pārvietojuši savas teltis un aprīkojumu blakus viens otram un sākuši sadarboties, lai nodrošinātu aliansei jēgpilnākas un spēcīgākas spējas pretdronu jomā.”
