Brisele gan apsver iespēju pārskatīt savu politiku, reaģējot uz bažām par enerģētisko drošību.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Norvēģija ir kļuvusi par lielāko dabasgāzes piegādātāju Eiropā. Pagājušajā gadā valsts gāzes ieguve bija tuvu rekordaugstam līmenim, savukārt naftas ieguve sasniedza augstāko līmeni kopš 2009. gada.
Intervijā aģentūrai “Reuters” Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Oslanns pauda pārliecību, ka šodienas ģeopolitiskajā un drošības vidē, kā arī ņemot vērā resursu situāciju, turpmāka aktivitāte Barenca jūrā kalpo gan Norvēģijas, gan Eiropas interesēm.
Norvēģijas mērķis ir saglabāt naftas ieguvi un eksportu aptuveni pašreizējā līmenī vismaz līdz 2035. gadam, un ieguve Barenca jūrā būs galvenā.
Norvēģijas valdība šodien lūgusi valsts augstāko tiesu atcelt zemākas instances tiesas lēmumu, kas anulēja atļaujas trim naftas atradnēm.
Šī lieta, kurā vides aizsardzības grupas nostājušās pret Norvēģijas naftas rūpniecības nozari, var mainīt to, kā valsts apstiprina jaunus naftas ieguves projektus.
