Kopš sestdienas vakara joprojām nav elektroapgādes Gulbenes novada saimniecībā “Lejas Zosēni”, kur ir 180 slaucamie dzīvnieki un vēl ap 300 jaunlopi. Saimniece Agnese Jēgere atzina, ka ar esošo saimniecības ģeneratoru nepietiek jaudas, lai uzturētu visu saimniecību, bet talkā patlaban nākuši kaimiņi.
“Problēma bija tas, ka mēs nevaram vienlaicīgi slaukt un dzesēt pienu. Vakar, pateicoties kaimiņiem, šo problēmu esam atrisinājuši, kur aizdeva savu otru ģeneratoru un līdz ar to tā situācija šobrīd risinās, bet problemātiski bija tas piens, no kura šķīrāmies, jo viņš vienkārši saskābis. Izlēju ārā, laikam divarpus tonnas. Mums šobrīd nav skaidras piensaimniecības, kas ir piena produkti, piena ražošana un dzīvnieki, kādā prioritātē tad mēs esam vispār valstiski. Ja tiešām simtprocentīgi uz n-tajām diennaktīm mums pašiem viss ir jānodrošina, tad acīmredzot mēs gribētu šādu skaidrojumu par to, kad “Sadales tīkli” mums konkrēti pasaka, ka jums pašiem viss ir jānodrošina. Mums nav nekādas informācijas, pilnīgi nekādas,” pauda Jēgere.
Arī piena saimniecības “Ogres piens” ražošanas vadītājs Nils Bergmanis stāstīja, ka saimniecībā pazuda elektrība jau sestdien vakarā, kur arī ieslēdza ģeneratorus, lai nodrošinātu dzīvniekiem ūdens padevi, un kopumā saimniecībā arī daudzas citas lietas darbina ar elektrību, kas nozīmē papildu izmaksas.
“Tas degvielas patēriņš uz ģeneratoru mums aptuveni bija kaut kādi 400 litri diennaktī, līdz ar to tādi papildus izdevumi noteikti bija.
Ir lietas, kuras mums pašiem saimniecībā ir mazlietiņ jāpārskata, lai šādās krīzēs mazliet labāk reaģēt un nepaļauties, tā teikt, uz citiem faktoriem, uz ātru, tā teikt, elektrības atgriešanu valstī, reģionā vai saimniecībā. Tad ir lietas, par kurām padomāt nākotnē. Bet nu tas negatīvais. Varbūt tas, ko es gribētu pateikt, ka mums nesanāca nekādi saturīgi saņemt informāciju par plānotajiem remontdarbiem? Vai ir jau kāds tur pieslēdzies, kad provizoriski būs tā informācija bija tāda, ne līdz galam varējām saprast, saprast, ko mums plānot, ko mums reaģēt un tamlīdzīgi,” norādīja Bergmanis.
Līdzīgus secinājumus par sakariem un komunikāciju pauda arī gaļas lopu saimnieks Kaspars Ādams no Mazzalves pagasta Nereta pusē, kur arī joprojām nav elektrības, bet saimniecība arī saka, ka šai situācijai bijusi gatava.
“Mums personīgi viss ir kārtībā. Bijām jau nodrošinājušies ar pārtiku un ģeneratoriem un ūdeni, un mums bija mazie gāzes baloni jau sapirkt.
Nu baigais pārdzīvojums nav. Vienīgais mazliet, ka no ārpasaules vispār neviens nav interesējies. Tā kā no novada vai pagasta ziņas vispār nekādas nav atnākušas. “Sadales” tīkli sūta visu laiku tādas ziņas, ka būs pēc diennakts, bet labāk jau lai atsūta, ka vismaz 3 dienas nebūs. Un tad skaidrs, ka 3 dienas nebūs elektrības. Tā tādu maldīgu cerību dod, ka ik pēc diennakts tev būs, bet, domāju, ir ko mācīties visai valstij, bet mums personīgi viss ir kārtībā, tiekam galā,” pauda Ādams.
Arī nozares nevalstiskās organizācijas šodien situāciju pārrunājušas ar Lauku atbalsta dienestu. “Zemnieku saeimas” vadītājs Juris Lazdiņš arī norādīja, ka daļai saimniecību trūkst ģeneratoru vai to jauda ir nepietiekama, jo tik ilgstošs elektroapgādes pārrāvums nav ikdiena. Organizācija lūgusi arī atbildīgās ministrijas iespējami ātri atjaunot elektroapgādi saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat Lazdiņš īpaši norādīja uz problēmām gan ar mobilo sakaru ilgstošo pārrāvumu, gan arī informācijas trūkumu medijos vētras laikā.
“Jo nevarēja nodrošināt šo dzesēšanas procesu, līdz ar to arī piens aizgāja postā, joprojām arī šobrīd šodien šajā mirklī ir piena lopkopības saimniecības, kuras ir bez elektrības, bez sakariem, arī pārstrādes uzņēmumi. Divas būtiskākās lietas – tātad šie ģeneratori, tur mums ir atvērts pašiem jautājums, jo ir šie ģeneratori saimniecībās, tikai viņi ir novecojuši gan pēc jaudas, gan pēc sava vecuma. Un tātad šis process mums ir jāuzlabo. Kā mēs viņus pārbaudām, lai viņi šādos brīžos strādātu. Un otra lieta ir komunikācija, par ko mums ir vislielākais sašutums,” klāstīja Lazdiņš.
Vētras sekas jūtamas arī graudkopībā, jo arī pirms vētras graudu saturs bija ar augstu mitruma procentu, bet patlaban arvien ir arī graudu kalšu kompleksi, kuros nav elektroapgādes un daļa labības izlijušajos laukos vēl ir arī nenokulta.
“Ir arī kalšu kompleksi, kuros joprojām nav elektrība. Tas ir ļoti liels izaicinājums, jo katru stundu šī graudu temperatūra pieaug, kas var izraisīt arī aizdegšanos, bet šādas vietas nav daudz. Arī tās ir identificētas, un tur mēs mēģinām atrast risinājumu. Kopumā par laukiem vēl ir jāgaida kāda diena, jo jāatzīst, ka tās vietas, kur meliorācijas sistēma ir sakārtota, tur ūdens šajās divās trīs dienās ir aizgājis, bet nu upju līmenis ir augsts. Kad mēs tiksim uz lauka ir grūti pateikt, jo mēs skaidri redzam šobrīd laika prognozes līdz piektdienai mums ir plus mīnus labvēlīgi, un tad atkal ir četras dienas lietus. Līdz ar to atlikusī labība, kas ir uz lauka, protams, ir uz jautājuma zīmes.”
Lauksaimnieku organizācijas plāno nedēļas laikā apkopot arī kopējos vētras radītos zaudējumus nozarei.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Kulminācijā pēc vētras, svētdienas rītā, elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektrotīklā.
Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari.
Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.
