Aizsardzības tēriņi aug daudz ātrāk, nekā budžetā iegrāmatots, un Ukraina šajās dienās ļoti aktīvi runā ar partneriem par šī kara izmaksām. To prezidents Volodimirs Zelenskis atzīmēja arī šonedēļ Kijivā notikušajā Labas gribas koalīcijas valstu sanāksmē. Viņš norādīja, ka
Aizsardzības ministrijas budžeta deficīts šobrīd ir 27 miljardi dolāru (aptuveni 23 miljardi eiro), jo jau gada sākumā dronu iepirkumos un citās vajadzībās tērēti gada otrai pusei paredzētie līdzekļi.
Par kara izmaksām un Ukrainas dronu uzbrukumu lomu dziļi Krievijas iekšienē Zelenskis runāja arī koalīcijas noslēguma preses konferencē:
“Ja mēs vēlamies pārnest šo karu uz Krieviju un panākt, lai tas būtu sāpīgi viņiem, lai sabiedrība to izjustu un izdarītu spiedienu uz Putinu, tas, manuprāt, ir viens no veidiem, kā piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda. Tādēļ mūsu spēkam jābūt līdzvērtīgam – ne naudas ziņā, jo viņiem šobrīd ir divreiz vairāk naudas. Viņi karam tērē 340 miljardus dolāru, kamēr mums ir deficīts 20–27 miljardu apmērā un mēs tērējam 130 miljardus eiro. (..) Mums ir jābūt konkurētspējīgiem attiecībā uz tālās darbības triecieniem. (..) Mums nav masveida ballistisko raķešu ražošanas, bet mums ir daudz dronu un attiecīgās kapacitātes – kā jau teicu, mums vajag vairāk naudas, daudz vairāk.”
Kā vēsta medijs “Ekonomska Pravda”, šobrīd situācija Ukrainas valsts budžetā patiešām veidojas kritiska, jo valsts aizsardzībai papildus šogad nepieciešams vismaz aptuveni triljons hrivnu jeb 19,2 miljardi eiro. No šiem līdzekļiem paredzēts finansēt saistības pret armiju un šogad vajadzīgos aizsardzības iepirkumus.
Šāds iztrūkums veidojas par spīti tam, ka vēl pavisam nesen, jūlijā, Ukraina jau grozīja savu valsts budžetu rekordlielā jeb 28 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa šīs summas tika novirzīta aizsardzības vajadzībām. Tomēr arī ar to nepietiek – bruņotie spēku vajadzības līdz gada beigām ir daudz lielākas.
Ukraina šogad saņēmusi 45 miljardus eiro no kopumā 90 miljardus lielā Eiropas Savienības (ES) aizdevuma. Taču šī nauda jau tiek izmantota citiem mērķiem, tajā skaitā bruņojuma iegādei.
Šie līdzekļi netiek izmantoti, piemēram, karavīru atalgojumam, kas veido vienu no lielām aizsardzības izdevumu kategorijām. Turklāt vasaras vidū, lai motivētu karavīrus palikt armijā un iesaistīties valsts aizsardzībā, tika izziņotas arī daudz lielākas algas un piemaksas frontes pirmajās līnijās karojošajiem. Šiem karavīriem solīja līdz 8 tūkstošiem eiro mēnesī lielākus ienākumus.
Kā vēsta “Ekonomska Pravda”, situācija ar milzīgo caurumu budžetā patiešām ir ļoti nopietna. Un šobrīd kā viens no risinājumiem tiek vētīta iespēja vienoties ar Eiropas Komisiju (EK) un citiem partneriem par to, ka līdzekļus, kas sākotnēji bija paredzēti civiliem budžeta izdevumiem, novirzīs aizsardzības vajadzību nodrošināšanai.
Tomēr šobrīd nav skaidrības, vai tas izdosies, turklāt Ukrainas pozīcijas pasliktina krīze parlamentā – pie varas esošajiem labi nesokas ar virkni eirointegrācijai un starptautiskā atbalsta saņemšanai svarīgiem lēmumiem. Medijs vēsta, ka šo nepieņemto lēmumu dēļ līdz šā gada vasaras vidum Ukraina nav saņēmusi jau 7,3 miljardus eiro, ko tā varēja saņemt no partneriem.
Arī tas var ietekmēt šīs sarunas par jaunā budžeta roba aizlāpīšanu. Tāpat atvērts jautājums – vai un kā starptautisko partneru gatavību Ukrainā ieguldīt miljardus eiro ietekmē milzīgie korupcijas skandāli, kas nākuši gaismā pēdējā laikā un aptver augstas amatpersonas ne tikai valdībā un ministrijās, bet arī prezidentam pietuvināto lokā.
