ĪSUMĀ:
Šī gada pavasarī, kad līdz ar degvielas cenu lēcienu, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai un tiem sekojošā karadarbība Tuvajos Austrumos, Latvijā sākās plaša diskusija, vai degvielas tirgotāji nepelnīs pārāk lielu naudu. Politiķi satraucās par degvielas tirgotāju godaprātu. Degvielas tirgotāji taisnojās, ka nemaz tik daudz nepelna. Viņus aizstāvēja arī vairāki ekonomisti, norādot, ka valstij nevajag maisīties pa vidu privātajam biznesam un konkurencei. Tomēr Ekonomikas ministrijā tapa formula, kā aprēķināt, cik degvielai katru dienu būtu jāmaksā. Tika pieņemts Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums. Valdība virzīja likumprojektu par solidaritātes maksājumu, ja kāds tirgotājs šo slieksni pārkāptu. Saeima likumprojektu nodeva komisijai, taču līdz šim nav to pieņēmusi. “Aizliegtais paņēmiens” nolēma papētīt, cik pelna degvielas tirgotāji un citas nozares.
Raidījums izmantoja jaunāko Latvijas biznesa gada pārskatu par 2024. gada uzņēmumu rādītājiem, ko veidojis uzņēmums “Firmas.lv” un aģentūra LETA. Pārskatā apkopoti aptuveni 29 tūkstoši uzņēmumu, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro. To kopējais apgrozījums ir 82,24 miljardi eiro jeb aptuveni 97 % no visu 130 tūkstošu gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu neto apgrozījuma. Tātad pēc skaita atlasē nonāk tikai nepilna ceturtā daļa gada pārskatu iesniedzēju, bet tie veido gandrīz visu Latvijas ekonomiku.
Ekonomiku veido 16 nozares, bet aptuveni pusi no visa apgrozījuma veido četras – tirdzniecība, transports, būvniecība un enerģētika. “Aizliegtais paņēmiens” izvēlējās apskatīt visas nozares no mazākās uz lielāko, katrā nozarē izceļot septiņus lielākos uzņēmumus. Kā būtisks rādītājs izcelta peļņas marža, kas rāda, cik efektīvi uzņēmums savu apgrozījumu spēj pārvērst peļņā. Jāņem vērā, ka, aplūkojot vienu biznesa gadu, īsti nevar spriest, vai, piemēram, konkrētam uzņēmumam peļņa ir regulāra, vai ir bijis kāds izņēmuma gads. Tāpēc uzņēmuma peļņa tiks salīdzināta ar vidējo rādītāju nozarē.
Masu mediji, reklāma, radošās industrijas
Šīs nozares kopējais apgrozījums 1,4 miljardi eiro, kopējais darbinieku skaits tajā – apmēram 15 tūkstoši cilvēku.
Pirmajā vietā ir “Discover Car Hire”, kas ir auto nomu rezervēšanas dienests internetā, tad trīs starptautiskas reklāmas aģentūras “What Digital”, “Data Stories” un “YM Media Europe”.
Kā piektais ierindojas “All Media Baltics”, kas plaši pazīstams ar televīzijas kanālu TV3 un platformu “Go3”, tad vēl viena reklāmas aģentūra “Initiative” un kā septītais – zvanu centra uzņēmums “Concentrix Latvia”, kas sniedz savus pakalpojumus uzņēmumiem, kam vajag apzvanīt savus klientus.
Šajā jomā vidējais rādītājs nozarē ir 8 %. Un, piemēram, reklāmas aģentūru bizness ir acīmredzami zem tā, savukārt “Discover Car Hire” un “All Media Latvia” strādā pat ar ļoti augstu peļņas maržu.
Vēl izceļams portāls “SS.lv”. Tā apgrozījums bija 12,5 miljoni eiro, peļņa 9 miljoni eiro, bet peļņas marža 72 %.
No mediju pasaules labi rādītāji arī portālam “Delfi”. Apgrozījums 5,5 miljoni eiro, peļņa 0,6 miljoni eiro, peļņas marža 11 % – tātad virs vidējā šajā nozarē.
Telekomunikācijas un sakari
Tā ir 1,5 miljardu eiro apgrozījuma nozare. Kopējais tajā iesaistīto darbinieku skaits ir apmēram 7000.
Pirmais topā ir telekomunikāciju uzņēmums “Tet”, tad mobilo sakaru operatori “Latvijas Mobilais telefons” (LMT), “Bite” un “Tele2”. Tad “LMT Retail & Logistics” jeb LMT veikali, kas nodalīti kā atsevišķs LMT bizness, tad uzņēmums “Citrus Solutions”, kas ir “Tet” infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmums. Kā septītais ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas uztur plašu optisko šķiedru maģistrālo sakaru tīklu, TV torni un piedāvā citus pakalpojumus.
Vidējais peļņas maržas rādītājs šajā nozarē – aptuveni 11 %, bet, piemēram, visiem trim mobilo sakaru operatoriem tas ir pat vēl augstāks.
Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Valters Bajārs stāstīja: “Latvijas tirgus ir salīdzinoši mazs. Pēdējos gados gan klientu skaitā, gan pakalpojumu klāstā nenotiek kaut kādas būtiskas izmaiņas. Tajā pašā laikā operatoru peļņas rādītāji var tomēr mainīties. Viens operators šajā brīdī salīdzinoši daudz iegulda tehnoloģijā vai tās ieviešanā, savukārt cits operators ir cikla beigās, kad faktiski tiek saņemts ienākumu vai peļņas maksimums. Pie tā, ka [nozarē] ir salīdzinoši augstas fiksētās izmaksas, [bet] katra nākamā klienta izmaksas ir salīdzinoši nelielas, līdz ar to tas arī tiešā veidā ietekmē rentabilitāti.”
Sadzīves pakalpojumi
Tie ietver apsardzes, atkritumu apsaimniekošanas un skaistumkopšanas pakalpojumus. Kopējais šīs nozares apgrozījums 1,7 miljardi eiro, kopējais tajā nodarbināto cilvēku skaits – apmēram 20 tūkstoši.
Pirmais sarakstā ir “Tolmets”, uzņēmums, kas ievāc un pārdod metāllūžņus, tad atkritumu apsaimniekotājs “Eco Baltia vide”, tad vēl viens metāllūžņu uzņēmums “Metalekspo”, tad atkritumu apsaimniekotājs “Clean R”, tad atkritumu glabātājs “Getliņi EKO”, tad atkal metāllūžņu uzņēmums “Cronimet”, un tad PET pudeļu pārstrādātājs “ITERUM”, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu “PET Baltija”.
Vidējais peļņas maržas rādītājs nozarē 5 %. Redzams, ka ar metāllūžņiem tik ienesīgs bizness īsti nav, bet ar atkritumu apsaimniekošanu gan. “Clean R” peļņa 8,7 miljoni eiro, marža 16 % – pat ļoti pieklājīgs rādītājs.
No mazākiem uzņēmumiem vēl labāki panākumi uzņēmumam “Latvijas Zaļais punkts”, kas organizē dažādu videi kaitīgu preču savākšanu un pārstrādi un ietilpst “Eco Baltia” grupā. Apgrozījums 18,6 miljoni eiro, peļņa 5,5 miljoni eiro, peļņas marža 29 %.
No apsardzes uzņēmumiem šajā nozarē lielākais spēlētājs “G4S” – apgrozījums 17,3 miljoni eiro, peļņa 0,4 miljoni eiro, peļņas marža 3 %. Skaistumkopšanā lielu uzņēmumu faktiski nav. Šķietami vajadzētu būt salonu tīklam “Kolonna”, bet nav, tas sadalīts vairākos nelielākos uzņēmumos.
Nekustamais īpašums
Nozares kopējais apgrozījums 2,5 miljardi eiro, darbinieku skaits ap 29 tūkstošiem.
Pirmais ir “Do It”, uzņēmums, kas apsaimnieko “Jysk” veikalus, tad “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad “Valsts nekustamie īpašumi”, tad “Plesko Real Estate”, kas pārvalda ar “Rimi” saistītus nekustamos īpašumus, tad “Liepaja Bulk Terminal”, kas piedāvā noliktavu pakalpojumus, tad apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg” un vēl uzņēmums “Bonava”, kas ceļ un apsaimnieko jaunus namus.
Nozares vidējā peļņas marža – 16 %, ļoti augsta, un lielā mērā šis rādītājs veidojas saistībā ar lielveikalu ēku saimniekiem un pārvaldītājiem, kuru ienākumi ir maksas no nomniekiem.
“Jysk” veikalu apsaimniekotāja “Do It” peļņa 15,6 miljoni eiro un peļņas marža 19 %, bet ir vēl lielāki rādītāji:
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skaidroja:
“Viennozīmīgi to visu tāpat diktē tirgus. Tirdzniecības centrs jau var gribēt 50 un 70 eiro varbūt par tirdzniecības platības kvadrātmetru, bet, ja tu īrnieku nedabūsi…
Tirgus nosaka nomas vietas cenu par kvadrātmetru. Tas ir vienīgais, ka nevari nekādā veidā mākslīgi izdomāt.” Šmits arī skaidroja, ka tirdzniecības centriem katru gadu tiek veikta pārvērtēšana. “Pretējā gadījumā tas nolietojums, kas it kā grāmatvediski jārēķina, noēstu vispār jebkādu peļņu. Tāpēc tas tev to jauno bilanci [maina], kā saka, tu pārvērtē, pārvērtē, un tad rodas tā mega milzīgā peļņa. Tajā pašā laikā, ja vērtētājs atkal pamaina kaut kādā veidā savus pieņēmumus vērtēšanā, tad arī šiem peļņas līderiem var būt diezgan liela šmuce, un grāmatvedībā var rādīties gadā lieli, lieli zaudējumi. Tā kā tīri šī vērtējuma un amortizācijas dēļ tur ir tik sarežģīti,” stāstīja Šmits.
Tūrisms, viesmīlība, izklaide
Nozares kopējais apgrozījums 2,6 miljardi eiro, darbinieku skaits – apmēram 31 tūkstotis.
Sarakstu atklāj “Booking Group Corporation”, auto nomas rezervēšanas platformas “EconomyBookings.com” uzņēmums, valsts uzņēmums “Latvijas Loto”, tūrisma operators “Join UP!”, uzņēmums “Premier Restaurants Latvia”, kas ir “McDonald’s” tīkls, tad vēl viens tūroperators “Baltic World”, kas strādā ar zīmolu “Anex Tour”, tad visiem labi zināmais “Lido”. Kā septītais ir uzņēmums “Alfor”, kas ir “Fēnikss” spēļu zāļu operators.
Vidējā nozares peļņas marža 7 %. “Latvijas Loto” peļņa ir 14 miljoni eiro un marža 14 %, savukārt “Lido” peļņa – 7,3 miljoni eiro un marža 11 %, kas ir labāks rādītājs nekā “McDonald’s” tīkla operatoram “Premier Restaurants Latvia” – peļņa 5,2 miljoni eiro un marža 6 %. Bet ēdināšanas jomā ir vēl viens labāks rādītājs starp mazākiem uzņēmumiem. Uzņēmums “Žaks-2”, kas nodarbojas ar ēdināšanas nodrošināšanu skolās. Tā apgrozījums 12,5 miljoni eiro, peļņa 2,9 miljoni eiro, peļņas marža 23 %.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš (Latvijas Zemnieku savienība) stāstīja: “Ja mēs sevi salīdzinām ar lietuviešiem un igauņiem, mēs redzam, ka pēc apkalpoto viesu skaita, salīdzinājumā ar pirmspandēmijas skaitu, ir aptuveni vienāds kritums kā igauņiem. Lietuvā tas ir nedaudz lielāks. Savukārt, ja fokusējamies uz nakšu skaitu, tā nav iepriecinoša tendence. Mēs zinām to, ka mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi investē – tūrisma mārketingam, valsts tēla reklamēšanai vismaz divas trīs reizes vairāk, nekā to dara Latvija. Mēs esam eksportējoša nozare. Tie nav izdevumi, tās ir investīcijas. Jo vairāk mēs investējam, jo lielāka iespēja ir dabūt to atpakaļ.”
Vēl starp izteikti veiksmīgiem uzņēmumiem ir vairāki totalizatoru uzņēmumi:
Pārtikas un dzērienu ražošana
Kopējais nozares apgrozījums 2,8 miljardi eiro. Darbinieku skaits 19 tūkstoši.
Septiņi lielākie uzņēmumi ir “Dobeles dzirnavnieks”, “Rīgas piena kombināts”, “Orkla Latvia”, kas ir saimnieks tādiem zīmoliem kā “Laima” un “Spilva”, “Cēsu alus”, “Tukuma piens”, dzērienu ražotājs “Cido grupa” un zivju konservu ražotājs uzņēmums “Karavela”.
Nozares vidējā peļņas marža ir tikai 3,3 %, un lielākā daļa lielāko uzņēmumu ir dažu procentu robežās. Būtiski lielāks rādītājs ir “Cido Grupai” – peļņa 6,4 miljoni eiro un marža 7 %.
Savukārt starp mazākiem uzņēmumiem:
Labi maržas rādītāji arī diviem alus ražotājiem:
Savukārt vislabākais šajā nozarē tas ir uzņēmumam “Pērnes L”, kas ražo čipsus tāfelītēs. Tā apgrozījums ir 17,7 miljoni eiro, peļņa 5,9 miljoni eiro, marža 33 %. Pēc “Firmas.lv” vadītājas Sanitas Bukovskas teiktā – “Pērnes L” ļoti automatizē ražošanu, tādēļ var strādāt ar nelielu darbinieku skaitu.
Informācijas tehnoloģijas un datortehnika
Nozares apgrozījums 3,2 miljardi eiro, darbinieku skaits 22 tūkstoši.
Lielākais ir datoru vairumtirgotājs “Elko Grupa”, tad uzņēmums “Mikrotīkls”, kas izstrādā un ražo dažādas datortīklu iekārtas, tad uzņēmums “IMK 365”, kas pārdod datorspēļu licences, tad “Evolution Latvia”, kas tehnoloģiski nodrošina tiešsaistes kazino iespējas. Kā piektais uzņēmums ir “Printful”, tad “Euro Live Technologies”, kas, varētu teikt, ir “Evolution” līdzinieks, un kā septītais “ALSO Latvia” – datoru lieltirgotājs.
Šīs nozares vidējā peļņas marža ir 8 %. Redzams, ka datoru tirgotājiem tā ir tikai 2 %, bet “Mikrotīklam” – 30 %.
Ir arī citi labi piemēri:
Finanšu, juridiski un uzņēmējdarbības pakalpojumi
Kopējais nozares apgrozījums 3,3 miljardi eiro, darbinieku skaits 22 tūkstoši.
Pirmajā vietā “Citadele Leasing”, tad “Delfin Group”, kas tagad iekļauts “Indexo” sastāvā un plašāk pazīstams ar zīmoliem “Banknote” un “Vizia”. Tad ir valsts finanšu instruments “Altum”, tad “Circle K Business Centre”, kas piedāvā dažādus grāmatvedības un finanšu pakalpojumus, tad “Swedbank Leasing”, Tad nāk uzņēmums “4finance”, kas piedāvā mikrokredītus un vairāk pazīstams ar zīmoliem “Vivus” un “SMScredit”. Kā septītā ir firma “Tavex”, kas piedāvā valūtas maiņas un dārgmetālu darījumus.
Nozares vidējā peļņas marža – visaugstākā starp visām nozarēm – 28 %, un starp TOP7 “4finance” apgrozījums ir 36,3 miljoni eiro, peļņa 73,3 miljoni eiro un marža 202 %. Sanāk, ka peļņa lielāka nekā apgrozījums. Uzņēmumā gan skaidroja, ka būtisku daļu peļņas veidoja dividendes un ārvalstu meitasuzņēmumu kapitāldaļu pārdošana, nevis tikai Latvijas kreditēšanas ikdienas bizness.
Šajā jomā ir arī juridiskie konsultanti. Starp tiem labi rādītāji, piemēram, uzņēmumam “Sorainen” – apgrozījums 12,0 miljoni eiro, peļņa 2,7 miljoni eiro, marža 23 %.
Bankas un apdrošinātāji
Bankas un apdrošināšanas kompānijas nevar korekti likt vienā apgrozījuma un peļņas maržu salīdzinājumā ar veikaliem vai rūpnīcām. “Firmas.lv” un LETA pārskats tās rāda atsevišķi – bankas pēc aktīviem, bet apdrošinātājus pēc bruto parakstītajām prēmijām. Lai vienuviet būtu arī peļņa, tas tiek pievienots no auditētajiem gada pārskatiem un Latvijas Bankas datiem.
Lielākā peļņa bijusi “Swedbank” grupai – 218,7 miljoni eiro, bet augstākais kapitāla atdeves rādītājs TOP7 – “SEB grupai”. Tas ir 23,1 %,pret “Swedbank” 19,1 %. Savukārt viss Latvijā strādājošo banku sektors, ieskaitot ārvalstu filiāles, 2024. gadu noslēdza ar 571,0 miljonu eiro peļņu un 16,7 % atdevi pret kapitālu.
Ārvalstu banku Latvijas filiāles, tostarp “Luminor” TOP7 nav iekļautas, jo filiālēm Latvijā nav atsevišķa pašu kapitāla, pret kuru korekti aprēķināt tā atdevi.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps komentēja: “Pelnītspēju ir ļoti būtiski vērtēt visā finanšu ciklā, kas var būt garāks par 10 gadiem. (..) Banku nozare ir cikliska nozare, un tās pelnītspēju nevar vērtēt, tikai balstoties uz vienu kalendāro gadu. Tā ir jāvērtē visā ciklā.
Pieaugot procentu likmēm, pieaug banku ienākumi un peļņa. Savukārt, samazinoties procentu likmēm, samazinās banku ienākumi un peļņa. ”
Septiņi lielākie risku apdrošināšanas tirgus dalībnieki pēc 2024. gadā parakstīto bruto prēmiju apjoma: pirmajā vietā “BTA”, tad “Balta”, tad “Balcia”, tad seko četras ārvalstu kompāniju filiāles – “Compensa”, “If”, “Gjensidige” un “Swedbank”. Prēmijas ir summa, ko apdrošinātājs par segumu iekasē no klientiem. Tā nav peļņa.
Latvijā reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības, bet pārējie tirgus dalībnieki ir ārvalstu apdrošinātāju filiāles, kuru peļņu tikai par Latviju vienoti un publiski salīdzināt nevar. Tāpēc prēmiju topu var rādīt visiem kopā, bet peļņas salīdzinājumā korekts ir Latvijā reģistrēto sabiedrību TOP6. Starp tām lielākā 2024. gada peļņa bija “Baltai” – 26,2 miljoni eiro.
Lauksaimniecība
Kopējais nozares apgrozījums 3,9 miljardi eiro, darbinieku skaits šajā jomā 22 tūkstoši.
Sarakstā ir “Latraps”, “Baltic Agro”, “Elagro Trade”, kas 2025. gadā tika pievienots uzņēmumam “Linas Agro”, kā arī “Scandagra Latvia”. Šie visi ir līdzīga profila uzņēmumi, kas iepērk un eksportē graudus, kā arī tirgo lauksaimniekiem minerālmēslus. Piektajā vietā “Balticovo”, tad kūdras izstrādātājs “Pindstrup” un kā septītais ir lauksaimniecības tehnikas tirgotājs “Baltic Agro Machinery”.
Vidējā šīs nozares peļņas marža – 7 %. Olu ražotāja “Balticovo” peļņa ir 11,8 miljoni eiro un kūdras ražotāja “Pindstrup” peļņa – 9,7 miljoni eiro. Abiem marža ir 11 %, tātad augstāka par vidējo. Graudu tirdzniecības uzņēmumiem peļņa ir, bet marža pieticīga. Jāatceras, ka 2024. gads bija lietavām bagāts.
Augsti maržas rādītāji ir vēl vairākiem kūdras uzņēmumiem. Vēl “Aizliegtais paņēmiens” ievēroja lopkopības nozares uzņēmumu “Vecsilsjāņi”, kuram apgrozījums 7,3 miljoni, bet peļņa teju puse no apgrozījuma – 3,7 miljoni eiro. Kā tas iespējams?
Uzņēmuma “Firmas.lv” vadītāja Bukovska komentēja: “Fantastiski rādītāji. Un tagad, paskatoties uz šo uzņēmumu šodien reāllaikā, kad jau mēs saņemam tekošos gada pārskatu datus, mēs redzam, ka 2025.gadā apgrozījums ir nokrities uz 81%. Un peļņa arī. Un te nekad nedrīkst izdarīt secinājumus, nepaskatoties visu kontekstu kopumā. Es redzu, ka viņiem ir reorganizācijas process, tiek sadalīts bizness uz diviem atsevišķiem uzņēmumiem. Jā, bet šeit izskatās brīnišķīgs ģimenes uzņēmums, kurš tiek nodots no paaudzes paaudzē, respektīvi, sadalīts viens bizness vairākos.”
Rūpniecība
Rūpniecība aptver elektrotehnikas ražošanu, mašīnbūvi, poligrāfiju, ķīmisko un vieglo rūpniecību, piemēram, iepakojumu ražošanu.
Nozares kopējais apgrozījums 4,1 miljards eiro, darbinieku skaits šajā jomā aptuveni 36 tūkstoši.
Topā ir “Valmieras stikla šķiedra”, tad uzņēmums “Chemispec”, kas ražo degvielas piedevas un autoķīmijas produktus, trešais – uzņēmums “Bucher Municipal”, kas atrodas Ventspilī un ražo ielu tīrāmās un slaucīšanas mašīnas. Ceturtais poligrāfijas uzņēmums “Livonia Print”, tad “Laviola”, kas galvenokārt tirgo eļļas, tad uzņēmums “Light Guide Optics International”, kas ražo optisko šķiedru, un kā septītais iepakojuma ražotājs “Polipaks”.
Pirmā septītnieka panākumi atšķirīgi: diviem ir zaudējumi – “Valmieras stikla šķiedrai” 2,8 miljoni eiro un “Livonia Print” 1,8 miljoni eiro. Savukārt “Chemispec” peļņa ir 15,6 miljoni eiro un marža 18 %, bet “Light Guide Optics International” peļņa – 21,7 miljoni eiro un marža pat 38 %. “Valmieras stikla šķiedrā” skaidroja, ka ir bijušas problēmas ar tehnisko nodrošinājumu un citas problēmas.
Vidējā peļņas marža šajā nozarē ir aptuveni 4 %. Kopumā labāki rādītāji šajā ziņā ķīmiskajā rūpniecībā. Arī uzņēmumos:
Medicīna un farmācija
Nozare aptver slimnīcas, zāļu un medicīnas iekārtu ražotājus un to tirgotājus. Nozares kopējais apgrozījums 4,6 miljardi eiro, darbinieku skaits – 59 tūkstoši.
Topā ir zāļu vairumtirgotājs “Recipe Plus”, tad Austrumu slimnīca, tad uzņēmums “Sentor Farm”, kam pieder “Mēness aptieku” tīkls, tad Stradiņa slimnīca, tad zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un tad divi zāļu ražotāji – “Grindeks” un “Olpha”.
Nozares vidējā peļņas marža – apmēram 6 %. Abu Latvijas lielāko slimnīcu rādītāji ir krietni zemāki. Austrumu slimnīcai zaudējumi 4,7 miljoni eiro, bet Stradiņa slimnīcai – 0,7 miljoni eiro. Labi iet zāļu ražotājam “Olpha” – apgrozījums 100,8 miljoni eiro, peļņa 30,6 miljoni eiro un peļņas marža 30%.
Vēl labi klājas arī Latvijas iedzīvotājiem labi zināmām privātajām veselības iestādēm, kas apgrozījuma ziņā nav gluži starp lielākajām kompānijām, bet visi rādītāji ļoti pieklājīgi:
Ļoti labi panākumi vēl vienam uzņēmumam “Ceram Optec”, kas atrodas Līvānos un ražo medicīnā izmantojamu optisko šķiedru. Tajā apgrozījums 58 miljoni eiro, peļņa 17,3 miljoni eiro, marža 30 %.
Meža nozare
Nozare aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un arī mēbeļu ražošanu. Tās kopējais apgrozījums ir aptuveni 6 miljardi eiro, darbinieki – apmēram 32 tūkstoši.
Topā ir valsts uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kokapstrādes uzņēmums “Latvijas finieris”, mežizstrādes uzņēmums “PATA”, tad kokapstrādes uzņēmumi “Kronospan Riga”, “Stora Enso Latvia” un “BSW Latvia”. Kā septītais ir mežizstrādes uzņēmums “Billerud Latvia”.
Vidējā nozares peļņas marža 6 %, un lielāko uzņēmumu vidū “Latvijas Valsts mežu” peļņa ir 150,1 miljons eiro un marža 26 % – vairāk nekā četras reizes virs nozares vidējā. No mežizstrādes uzņēmumiem vēl augsts šis rādītājs uzņēmumam “Stiga RM” – apgrozījums 80,1 miljons eiro, peļņa 9,7 miljoni eiro, peļņas marža 12 %. Augsts maržas līmenis ir arī vairākiem kokapstrādes uzņēmumiem.
Savukārt apakšnozare, kur aina nav tik rožaina, ir mēbeļu ražošana. Šajā nozarē atkopjas no tirdzniecības pārtraukšanas ar Krieviju. Divi no trim lielākajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem strādā ar zaudējumiem:
Enerģētika
Nozare ietver gan degvielas uzpildes stacijas, gan elektroenerģijas ražotājus, gan arī gāzes un siltumapgādes uzņēmumus. Nozares kopējais apgrozījums 8,1 miljards eiro gadā, iesaistīto darbinieku skaits – apmēram 20 tūkstoši.
Topā ir “Latvenergo”, “ORLEN Latvija”, kas ir degvielas vairumtirgotājs, tad degvielas tirgotāji “Circle K” un “Neste”, tad uzņēmums “Sadales tīkls”, tad “Virši” un kā septītais uzņēmums “VIADA Baltija”.
Vidējais enerģētikas nozares peļņas maržas rādītājs 7 %, bet šajā jomā ir ļoti izteiktas apakšnozaru atšķirības.
Piemēram, degvielas tirgotāju apgrozījumi ir lieli, vairākos simtos miljonu eiro, bet peļņas maržas TOP7 uzņēmumiem nepārsniedz 2,3 %.
Savukārt ļoti labi rādītāji ir gan elektroenerģijas, gan arī gāzes uzņēmumiem, tostarp Latvijas valsts uzņēmumiem.
Vēl šajā nozarē labi klājas kokskaidu granulu ražotājiem:
Šādā kontekstā degvielas tirgotāju peļņas marža, kas TOP7 nepārsniedz 2,3 %, izskatās sīka.
Būvniecība
Kopējais nozares apgrozījums 8,5 miljardi eiro, darbinieku skaits šajā nozarē ap 67 tūkstošiem.
Topa augšgalā ir būvmateriālu tirgotāji “DEPO” un “Kesko Senukai Latvia”, celtniecības kompānija “UPB”, cementa ražotājs “SCHWENK Latvija”, tad tirgotājs “Kurši”, tad būvmateriālu ražotājs “Knauf”, tad celtniecības kompānija “Aimasa”.
Vidējā peļņas marža šajā nozarē – 5 %. Piemēram, būvmateriālu tirgotājiem tā caurmērā ir pat mazāka. No lielajiem tirgotājiem labākie rādītāji – veikalam DEPO, peļņa 18,3 miljoni eiro un marža 5 %. Ievērojami labāki peļņas maržas rādītāji būvmateriālu ražotājiem “SCHWENK Latvija” – peļņa 17,7 miljoni eiro un marža 13 %. “Knauf” peļņa 18,7 miljoni eiro un marža 19 %. Īpaši labi tie ir uzņēmumam “Saulkalne S”, kas ražo dolomīta un grants šķembas – apgrozījums 11,4 miljoni eiro, peļņa 2,8 miljoni eiro, peļņas marža 25 %.
No celtniecības kompānijām vērts izcelt jau pieminēto uzņēmumu “Aimasa”, kas nāk no Valmieras. Tā apgrozījums 97,3 miljoni eiro, peļņa 11,3 miljoni eiro un peļņas marža 12 %. Savukārt vislielākais peļņas maržas rādītājs elektromontāžas uzņēmumam “KL Systems”, kura galvenā darbības joma – saules paneļu uzstādīšana. Tā apgrozījums 39,1 miljons eiro, peļņa 12,5 miljoni eiro, peļņas marža 32 %.
Transports, loģistika, pārvadājumi
Kopējais nozares apgrozījums 9,8 miljardi eiro. Darbinieku skaits nozarē aptuveni 73 tūkstoši.
TOP7 ir lidsabiedrība “airBaltic”, auto importētājs “Moller Baltic Import”, kravu pārvadātājs “Kreiss”, autodetaļu tirgotājs “Inter Cars Latvija”, “Latvijas dzelzceļš”, auto tirgotājs “Inchcape Motors Latvia” un “Moller Auto Latvia”.
Caurmēra peļņas marža šajā nozarē – tikai viens procents. Tā teikt, slikto bildi šeit rada “airBaltic” ar 118,8 miljonu eiro zaudējumiem un “Latvijas dzelzceļš” ar 32,8 miljonu eiro zaudējumiem. Tajā pašā laikā uzņēmuma “Kreiss” peļņa 11,0 miljoni eiro un peļņas marža 4,7 % – ļoti pieklājīgi.
Labi klājas arī citiem kravu pārvadātājiem, kā arī smago auto tirgotājiem un apkopes uzņēmumiem:
Savukārt vislabākie panākumi šajā nozarē uzņēmumam “Edge Autonomy Riga”, kas ir bezpilota sistēmu ražotājs. Tam ir apgrozījums 68,3 miljoni eiro, peļņa 9,6 miljoni eiro, peļņas marža 14 %.
“Firmas.lv” vadītāja Bukovska komentēja: “Transporta sektors, kas ir otra lielākā industrija visā tautsaimniecībā, strādā ar viena procenta peļņas rentabilitāti. Banka uz katru vienu eiro nopelna 33 centus, kamēr transporta nozarē uz katru vienu eiro ir 1 cents. Tās ir noteikti nozares specifikas. Pirmais, kas ir jāpiezīmē, noteikti ir konkurence, un šīs cenu veidošanas politikas ļoti bieži ir saistītas tieši ar konkurenci. Mēs zinām, ka gan tirdzniecības industrija, gan transporta industrija ir ar ārkārtīgi lielu konkurenci. Līdz ar to tie cenu kari tur ir diezgan iespaidīgi.”
Tirdzniecība
Kopējais nozares apgrozījums 15,9 miljardi eiro, darbinieku skaits nozarē aptuveni 79 tūkstoši.
Topā pirmais “Rimi”, otrā “Maxima”, tad “Sanitex”, kas pazīstams arī ar zīmolu “Promo”, tad “Samsung Electronics Baltics”, tad “Lidl”, tad “Avrora Baltic”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības materiālu tirdzniecību. Kā septītā ir firma “Madara 89”, kas ir veikalu tīkla “top!” dalībniece.
Apgrozījums simtiem miljonu liels, lielākajiem “Rimi” un “Maxima” tas ir pāri miljardam eiro. Peļņas rādītāji – eiro izteiksmē, var teikt, lieli, “Rimi” – 38,1 miljons eiro, “Maximai” – 50,8 miljoni eiro. Bet peļņas maržas rādītāji vidēji tirdzniecības nozarē ir 3 %.
Ir vēl citi uzņēmumi, kuriem maržas rādījumi ir labāki par vidējo:
Zaudējumi bijuši veikaliem:
