ĪSUMĀ:
Kā informēja SM, Latvijai bija pieejams Eiropas Savienības finansējums 51,55 miljonu eiro apmērā apvienotā tilta pirmās kārtas būvniecībai un būvuzraudzībai. Tomēr šī gada martā EK informēja SM par līguma izbeigšanu, norādot, ka projektā paredzētie pirmās kārtas būvdarbi nav uzsākti līgumā noteiktajā termiņā.
Pēc SM teiktā, kavējums pamatots ar būtisku izmaksu pieaugumu un nepieciešamību izvērtēt izmaksu ziņā efektīvāku risinājumu. Tā īstenošanai nepieciešama projekta pārskatīšana, atkārtota atļauju saņemšana un papildu laiks sagatavošanas darbiem, kas neļautu sasniegt projektā noteiktos mērķus maksimāli pieļaujamā finansēšanas līguma termiņā. Līdz ar to valdība uzdeva SM sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām, lai nodrošinātu no EK saņemtā 25,77 miljonu eiro avansa atmaksu. Vienlaikus finansējumam varētu atkārtoti pieteikties.
Valdība otrdien arī atbalstīja jauna apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu risinājuma izstrādi, lai nodrošinātu finansiāli izpildāmu, tehniski pamatotu un ar “Rail Baltica” projekta prioritātēm saskaņotu risinājumu. Vienlaikus valdība lēma apturēt nekustamo īpašumu atsavināšanu “Rail Baltica” vajadzībām apvienotā tilta teritorijā līdz tā adaptācijas un optimizācijas risinājumu pieņemšanai.
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs komentēja, ka pašlaik “Rail Baltica” kontekstā jākoncentrējas uz risinājumiem, kas ļauj ar optimālu resursu ieguldījumu izbūvēt pamattrasi un nodrošināt tās pilnvērtīgu darbību. Tas attiecas arī uz apvienoto tiltu pār Daugavu. Pašlaik kopā ar “Latvijas Valsts ceļiem” SM meklē optimālāko tehnisko risinājumu, kas būtu īstenojams iespējamo finanšu resursu ietvaros.
Valdība 2021. gada augustā apstiprināja apvienotā tilta pār Daugavu risinājumu, kas paredz kombinēta autoceļa un dzelzceļa tilta izbūvi ar autoceļu infrastruktūru augšējā un dzelzceļa infrastruktūru apakšējā līmenī. Tilta būvniecības sākotnējā izmaksu aplēse tika noteikta 199 miljonu eiro apmērā, un izvēlētais risinājums tika nostiprināts gan nacionālā līmenī, gan saskaņots ar Eiropas Komisijas institūcijām.
Ziņojumā norādīts, ka šā gada martā saņemts apliecinājums par būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi akvatorijas daļai. Savukārt pārējās divās būvatļaujās projektēšanas darbi vēl turpinās. Līdz projektēšanas darbu pabeigšanai un precīzu projekta risinājumu noteikšanai nekustamo īpašumu atsavināšanas process attiecīgajā posmā ir apturēts, lai nepamatoti neierobežotu īpašnieku tiesības.
Vienlaikus ziņojumā secināts, ka, ņemot vērā būtisku būvniecības izmaksu pieaugumu salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, kā arī faktu, ka līdz šim nav uzsākti nozīmīgi tilta būvdarbi, nepieciešams veikt projekta tvēruma, tehnisko risinājumu un ieviešanas mehānisma pārskatīšanu. Saskaņā ar pašreizējiem pamattrases būvnieka “E.R.B. RAIL JV” aprēķiniem esošā tilta risinājuma būvniecība izmaksas varētu sasniegt 744 miljonus eiro.
Aizstājot divu līmeņu tilta risinājumu ar diviem atsevišķiem – paralēli izvietotiem – tiltiem būtu iespējams panākt izmaksu samazinājumu par aptuveni 30 %.
SM piedāvā pārskatīt un optimizēt apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu risinājumu, izmantojot līdz šim kopuzņēmuma “RB Rail” sagatavotos projektēšanas nodevumus un ievērojot 2021. gadā noteikto izmaksu aplēsi 199 miljonu eiro apmērā, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos būvniecības izmaksu indeksus un pārmaiņas objektu grupās.
Tāpat ministrijas ieskatā nepieciešams precīzi nodalīt “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izmaksas no autoceļu infrastruktūras izmaksām, kā arī paredzēt savstarpēji saskaņotu abu projektu daļu īstenošanu.
Pēc SM teiktā, šāda pieeja ir būtiska, jo “Rail Baltica” projektā piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir attiecināms tikai uz dzelzceļa infrastruktūras daļu. Savukārt autoceļu infrastruktūras daļa, kā arī ar to saistītā projektēšana un visi papildu darbi finansējami no citiem finanšu avotiem, kas nav paredzēti “Rail Baltica” dzelzceļa projekta īstenošanai.
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka “Rail Baltica” projektā iepriekš pieņemtu problemātisku lēmumu dēļ, visticamāk, nāksies zaudēt jau piešķirtus līdzekļus, kopumā ap piecdesmit miljoniem eiro, kas saņemti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Militārās mobilitātes fonda.
Baltijas valstu apjomīgais dzelzceļa projekts “Rail Baltica” paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltiju savienotu ar citām Eiropas valstīm. Plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju, kuru izmantotu ātrvilcieni.
2024. gadā pār projektu savilkās tumši mākoņi, kad tapa zināmas reālās projekta izmaksas. Projekta pirmajā kārtā Baltijā tās varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tām Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā Ģenerālprokuratūra 2024. gadā sāka kriminālprocesu par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijā Saeimā secināts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi valdībai patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu.
Valsts kontrole iesaistās Baltijas valstu kopīgā projekta revīzijā, kuras rezultātus sola 2027. gada sākumā.
Latvijas valdība bija konceptuāli vienojusies, ka līdz 2025. gada novembrim jāizanalizē Rīgas savienošana ar “Rail Baltica” pamattrasi. Latvijā būvdarbi sākti Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva “Rail Baltica” būvniecību sākušas ar pamattrasi, kas uz priekšu ļāvis pavirzīties straujāk. Tomēr lielākā problēma visās Baltijas valstīs ar projekta realizāciju ir naudas trūkums.
