Šis ir pirmais gadījums kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Krievijas ministrs personīgi apmeklē G20 sanāksmi. ASV ir G20 prezidējošā valsts, tādēļ šī sanāksme notika Ešvilā, Ziemeļkarolīnas štatā.
Krievijas un ASV ministri esot apsprieduši ASV prezidenta Donalda Trampa plānu kara Ukrainā apturēšanai, kā arī ASV un Krievijas sadarbību ekonomikā. Taču ASV puse esot norādījusi, ka nekāda attiecību normalizēšana nenotiks, kamēr Krievija nebeigs karot.
ASV puse pēc sarunas uzsvērusi, ka galvenais vēstījums Krievijai ir, ka Ukrainā karam ir jābeidzas. Ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka ASV finanšu ministrs Besents skaidri pateicis Siluanovam, ka ekonomiskā sadarbība vai ekonomiskā spiediena mazināšana nav iespējama, kamēr karš turpinās.
Tādējādi šī tikšanās nenozīmē ASV sankciju politikas maiņu. Drīzāk Vašingtona izmanto tiešu kontaktu ar Maskavu, lai runātu par kara izbeigšanu, vienlaikus saglabājot ekonomisko spiedienu.
G20 pārstāvētās Eiropas valstis pauda sašutumu par Krievijas delegācijas klātbūtni un publiski nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.
Foto: Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs (JV)Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs (JV)
To, ka pret Krievijas dalību ir izteikts protests, sarunā ar Latvijas Televīziju apstiprināja arī Eiropas komisārs ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”), kurš sanāksmē pārstāv Eiropas Savienību. Viņš uzsvēra, ka viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem ir bijusi palīdzība Ukrainai un aicinājums citas valstis iesaistīties aktīvāk.
“No ASV šajā sanāksmē nav saņemts konkrēts apliecinājums piedalīties papildu palīdzībā Ukrainai, taču Savienotās Valstis esot gatavas iesaistīties Starptautiskā Valūtas fonda programmās un palīdzēt citos veidos,” teica Dombrovskis.
“Ukrainas jautājums G20 sanāksmē bija viens no būtiskajiem politiskajiem jautājumiem. Īpaši tika runāts par to, kā nodrošināt Ukrainai nepieciešamo finansējumu arī nākamajam gadam, un par militāro atbalstu, tostarp pretgaisa aizsardzību. Eiropas Savienība pati šim un nākamajam gadam ir paredzējusi 90 miljardu eiro aizdevumu, taču ar to nepietiek – tiek aicināti iesaistīties arī citi starptautiskie partneri. Vienlaikus ļoti skaidrs bija vēstījums Krievijai – ekonomiskā spiediena mazināšana nav iespējama, kamēr turpinās karš,” sacīja Dombrovskis.
ASV Kongresā tiek lemts par jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Senāts to jau ir apstiprinājis ar pārliecinošu abu partiju atbalstu – 86 balsīm pret 11. Tagad likumprojekts nonācis Pārstāvju palātā, un tur tā virzība nav tik vienkārša. Viens no strīdus jautājumiem ir prezidentam paredzētās plašās pilnvaras noteikt tarifus valstīm, kas turpina pirkt Krievijas naftu un gāzi vai palīdz Maskavai apiet sankcijas.
Senāta atbalstītā versija paredz tarifus līdz pat 100 %. Tas varētu radīt nopietnu spiedienu uz tādām valstīm kā Ķīna un Indija, kas joprojām iepērk Krievijas energoresursus.
Tikmēr Vašingtonā ieradies Ukrainas prezidenta sankciju komisārs Vladislavs Vlasjuks, lai mudinātu ASV kongresmeņus šo likumprojektu atbalstīt. Ukrainas vēstījums ir skaidrs – sankcijām jābūt vērstām ne tikai pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, bet arī pret tās galveno ienākumu avotu, proti, naftas eksportu, kas palīdz finansēt karu.
