Ķīnas uzņēmumi šogad varētu pārdot ap 50 tūkstošiem humanoīdo robotu, tas ir trīs reizes vairāk nekā pērn. Aparatūras ziņā progress ir straujš, taču lielākā problēma ir programmatūra un milzīgais datu apjoms, kas nepieciešams, lai roboti spētu droši veikt ikdienas darbus.
Lai robotam iemācītu kaut vai paņemt glāzi un ieliet tajā kafiju, tam jāspēj saprast sava atrašanās vieta telpā, priekšmeta trauslums un šķidruma īpašības.
Šādus datus nevar vienkārši savākt internetā, kā tas iespējams lielo valodas modeļu gadījumā. Tie jāiegūst reālās situācijās. Tāpēc
Ķīnā strauji veido apmācības centrus, kuros roboti stundām vēro cilvēkus un atkārto viņu kustības.
Kopumā Ķīnā jau darbojas 53 šādi centri, bet vēl 34 tiek būvēti vai plānoti. Lielu daļu izmaksu sedz valsts.
Taču šī apmācība ir dārga un neefektīva. No astoņām stundām, ko robots pavada, piemēram, mācoties liet kafiju, izmantojamas var būt tikai trīs stundas datu.
Piemēram, lai robots spētu veikt plašu ikdienas uzdevumu klāstu, būs vajadzīgas ap 100 miljoniem apmācības stundu. Ķīna paralēli vāc arī cilvēku kustību datus.
Kā portālam “The Economist” lēš eksperti: līdz 2030. gadam Ķīna varētu saražot ap 450 tūkstošiem humanoīdo robotu gadā, taču daudzi no tiem joprojām būs diezgan neattapīgi un turpinās skriet sienās. Un arī komerciāls tirgus šajā desmitgadē varētu vēl neizveidoties.
