Mikola Hrapuns un Ņikita Horoševs sacenšas diska golfā. Ievainotais karavīrs un viņa rehabilitologs nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Mikolam nepieciešama specifiska pēdas protēze, jo pēc ievainojuma papēdis palicis neskarts. Kamēr tā top, viņš iziet spēku atjaunošanas programmu.
Foto: Aija Kinca, LTV Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” fizioterapeits Ņikita Horoševs strādā ar ievainoto ukraiņu karavīru Mikolu Hrapunu
“Es jūtos ļoti labi. Pret mani izturas ļoti labi. Tāpat ir arī uzlabojumi veselībai. Man ir problēmas ar muguru, plus vēl kāja. Labāk, ir daudz labāk,” stāsta Mikola.
“Pa slimnīcām sabiju kādus deviņus mēnešus. Kamēr viss sadzija. Piedāvāja man griezt kāju augstāk, es atteicos. Interesanti, ka man nav tādu lielu sāpju simptomu. Tāpēc, ka man papēdis palika. Man ir sāpes. Bet tās ir paciešamas.”
Kara traumas ir vissmagākās. Nereti karavīrs zaudējis abas kājas un roku. Bet ir daudzi, kuri vēlas atkal karot.
“Viens grib atkal mājās, citi grib uz fronti. Vienam mēs mēģinām atdot spēju staigāt. Viens man rāda – viņš grib tieši ar to ieroci atkal karot,” stāsta “Vaivaru” fizioterapeits Horoševs.
Viņš atceras pilnīgi visus ukraiņus, kas šeit bijuši. Un tādu ir ap 200.
“Mūsu lielais mērķis ir atgriezt cilvēkus ikdienā. Un padarīt maksimāli neatkarīgus. Un tad mēs arī apmācām cilvēku – kā izmantot protēzi. Ja cilvēks ir ratiņkrēslā, liels uzsvars ir uz to, kā notiek ratiņkrēsla prasmju attīstīšana. Viss sākas ar cilvēku.”
Latvijas rehabilitologi plaši sadarbojas arī ar kolēģiem Ukrainā. Visvairāk viņus pārsteidz smagi ievainoto karavīru lielā pateicība un cilvēcība. Kas liek novērtēt to, ko mēs bieži uztveram par pašsaprotamu. Mierīgas debesis.
Foto: Aija Kinca, LTV Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” fizioterapeits Ņikita Horoševs strādā ar ievainoto ukraiņu karavīru Mikolu Hrapunu
“Bija smagas traumas, bet viņam smaids no pirmās dienas. Un tu brīnies… Viņā nav ne naida, nekā. Tikai pozitīvas emocijas. Man pašam tad rodas pārdomas par dzīvi,” stāsta Ņikita.
Mikola ir sakarnieks. Viņu ievainoja brīdī, kad viņš pārvietojās no viena atbalsta punkta uz otru. “Pašā priekšējā līnijā biju kādus trīs mēnešus. Un bija tā, ka puiši pirmo reizi iegāja, bet otro reizi jau viss… Daudzi mani cīņu biedri tika ievainoti. Gāja bojā. Ir ļoti smagi. Pat nevaru tagad paraudāt… Bet kad cīņu biedrs vienkārši iet bojā tavu acu priekšā… Tas ir ļoti baisi. Sagrauts viss, viņi iznīcina visu līdz zemei.”
“Kad viņi sagrauj tirdzniecības centru, Triec tur, kur pulcējas cilvēki, triec ar raķetēm. Tik daudz bērnu sakropļoti, tik daudz bērnu, zīdaiņu iet bojā… Ļoti smagi, ļoti smagi, to vienkārši nevar vārdos izteikt, un pat to redzēt.”
Pēc Ukrainas valdības aplēsēm, karam beidzoties, psiholoģiska vai fiziska rehabilitācija būs vajadzīga 5 līdz 6 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Šobrīd pirmie to saņem tie, kuri ievainoti frontes pirmajās līnijās. Un viņus atbalstīt varam arī mēs, ziedojot Ukrainas atbalsta akcijai “Domās un darbos kopā ar Ukrainu!”.
«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
