Pagājušā nedēļā ES dalībvalstis nespēja panākt vienošanos par sankciju pagarināšanu aptuveni 3000 Krievijas fiziskajām personām, organizācijām un uzņēmumiem. Lai ierobežojumi nezaudētu spēku, bloka dalībvalstis vienojās par pagaidu risinājumu – pagarināt sankciju darbību līdz 22. septembra pusnaktij.
Iemesls domstarpībām bija Slovākijas prasība atcelt diviem Krievijas uzņēmējiem – Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam piemērotās sankcijas. Vienlaikus līdzīgu pozīciju ieņēmusi arī Francija. Parīze vēlas atcelt sankcijas Usmanovam, lai tādējādi nodrošinātu Azerbaidžānā aizturēto Francijas pilsoņu atbrīvošanu.
Kā vēsta medijs “EUobserver”, viens no Francijas pilsoņiem, kura atbrīvošanu mēģina panākt Parīze, ir uzņēmējs Martins Raiens, kurš Azerbaidžānā tika notiesāts uz 10 gadiem cietumā par spiegošanu. ES dalībvalstu pārstāvju sarunas par sankciju pagarināšanu turpinājās piektdien, 18. septembrī.
Kā vēsta medijs “Euronews”, sarunas kļuva vēl sarežģītākas, jo Luksemburga sasaistījusi Francijas prasību svītrot Usmanovu no sankciju saraksta ar strīdu par lielhercogistē iesaldētajiem Fridmana aktīviem. Luksemburgas pārstāvis norādījis – ja Francijai izdosies panākt ierobežojumu atcelšanu Usmanovam, tad būtu arī jāatceļ Fridmanam piemērotās sankcijas.
Iepriekš Fridmans tiesā iesniedzis prasību pret Luksemburgu, lai viņam izmaksātu kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām. Fridmana prasībā tiek apgalvots, ka ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un ka viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu.
Fridmans pieprasa Luksemburgai izmaksāt kompensāciju, kas saskaņā ar aplēsēm varētu būt ne mazāka par 16 miljardiem dolāru.
Kā vērtē “Euronews”, pārējām ES dalībvalstīm Luksemburgas izvirzītā prasība uzskatāmi demonstrē risku, ko rada nacionālo interešu sasaistīšana ar individuālo sankciju saraksta veidošanu. Vienlaikus šāda pieeja var izraisīt domino efektu, kad arī citas dalībvalstis sāk izmantot sankciju politiku savu nacionālo interešu virzīšanai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš aicinājis ES dalībvalstis nemazināt sankciju spiedienu uz Krievijas biznesa pārstāvjiem.
“Mēs visi saprotam, ka sankcijām pret Krieviju ir būtiska nozīme. Šis noteikti nav īstais brīdis, lai atceltu sankcijas, glābtu Krievijas oligarhus no ierobežojumiem vai lai Eiropa pasniegtu Krievijai dāvanas. Usmanovs, Fridmans un citi viņiem līdzīgie Krievijas pārstāvji joprojām nav spēruši nekādus soļus pret karu. Eiropa nedrīkst aizmirst notiekošo. Mums ir nepieciešamas jaunas un, atklāti sakot, stingrākas sankcijas – tādas, kurām Krievija nespētu vienkārši pielāgoties,” sacīja Zelenskis.
Gan Usmanovs, gan Fridmans tika pakļauti ES sankcijām drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība (ES) kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pret Krieviju ir ieviesusi jau 21 sankciju kārtu. Tās mērķētas pret Krievijai kritiski svarīgām jomām kara Ukrainā vešanai, tostarp enerģētikas nozari, “ēnu floti”, preču eksportu, finansēm un militāro rūpniecību.
Sankcijas līdz šim ieviestas ne vien pret personām, uzņēmumiem un bankām Krievijā, bet arī trešo valstu institūcijām, kas šos ierobežojumus palīdz apiet.
Eiropas Savienībā bija karstas diskusijas par 21. sankciju kārtu, kurā Krievijas iespējas turpināt karu vismaz sākotnēji bija paredzēts ierobežot vēl plašāk. Taču atsevišķas ES valstis iebilda pret stingrākām sankcijām atsevišķos punktos, tā šo pakotni padarot krietni vieglāku, nekā sākotnēji plānots.
