Svētdien gaidāmas vēl divu reģionālo parlamentu vēlēšanas, kas būs liels pārbaudījums Merca kristīgajiem demokrātiem. Vēlēšanas notiks Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, kur “Alternatīva Vācijai” ir līderos, un galvaspilsētā Berlīnē, kur kristīgie demokrāti pagaidām notur pozīcijas, bet “AfD” nedaudz atpaliek.
Apmeklēja katru pilsētu un ciemu
Saksija-Anhalte ir viena no mazākajām Vācijas federālajām zemēm, taču tās vēlēšanu rezultāts satricinājis politiku visā valstī. Provizoriski “AfD” būs 39 no 83 vietām reģionālajā parlamentā, un līdz absolūtam vairākumam pietrūkst tikai trīs mandātu. Galīgais vēlēšanu rezultāts vēl jāapstiprina 22. septembrī.
Pēckara Vācijā tik pārliecinoša labējas partijas uzvara reģionālajās vēlēšanās notikusi pirmo reizi. “AfD” kampaņu un vēlētāju noskaņojumu Saksijā-Anhaltē klātienē vērojusi arī domnīcas “Carnegie Europe” pētniece Džūdija Dempsija, ar kuru LTV raidījums “Pasaules Panorāma” sarunājās Rīgas konferences laikā.
“Šo vēlēšanu interesantākais aspekts ir “AfD” ārkārtīgi lielie panākumi. Un tas nav tikai harismātiskā līdera Ulriha Zīgmunda dēļ. Tas ir “AfD tīkls” un organizācija. Zīgmunds un viņa atbalstītāji vasarā devās uz katru Saksijas-Anhaltes pilsētu un ciemu.
Taču vēlēšanu kampaņa bija arī pret Ukrainu, pret eiro, pret Eiropas Savienību, pret bēgļiem, pret naudas un ieroču došanu Ukrainai. Un vienlaikus tā bija prokrieviska,” secina Dempsija.
Vācieši vēlas politikas maiņu
“AfD” savu uzvaru tagad cenšas pārvērst par daudz plašāku politisku vēstījumu. Partijas vadība rezultātu pasniedz kā noraidījumu ne tikai līdzšinējai varai Saksijā-Anhaltē, bet arī valdības kursam Berlīnē.
“Merca kungs, jūs acīmredzami neesat sapratis rezultātu. Jūs neesat sapratis vēstījumu, ko Saksijas-Anhaltes vēlētāji jums nosūtīja. Taču tam vairs nav nozīmes, jo jūsu laiks tāpat ir beidzies. Pilsoņi vēlas politikas maiņu, un viņi to saņems,” pēc panākumiem Saksijas-Anhaltes vēlēšanās pavēstīja “AfD” līdere Alise Veidele.
Taču uzvara vēlēšanās vēl nenozīmē varu. “AfD” vienatnē nebūs vairākuma Saksijā-Anhaltē. Pārējās lielākās partijas sadarbību ar to līdz šim noraidījušas, apgrūtinot “AfD” iespējas iegūt atbalstu valdības izveidošanai.
“Vēlētāji ir runājuši ļoti skaidri. Viņi arī mums un man personīgi ir devuši skaidru vēstījumu.
Taču jums nav absolūtā vairākuma, un jūs to neiegūsiet arī Vācijā. Ar šādu politiku jūs vairākumu neiegūsiet nekur Vācijā. Jūs esat un paliekat destruktīvs spēks,” pavēstīja Vācijas kanclers Mercs.
“AfD” kļuvusi par populārāko partiju valstī
Tomēr politiskās sekas Berlīnē jau ir redzamas. Šonedēļ Mercs atcēla plānoto braucienu uz ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, lai pirms nākamajām pavalstu vēlēšanām paliktu Vācijā. Trešdien astoņi kristīgo demokrātu vadīto pavalstu premjeri kopīgā paziņojumā pauda viņam atbalstu. Taču iedzīvotāju aptaujās aina ir cita.
“AfD” ar 27 % vēlētāju atbalstu ir populārākā partija valstī, bet Kristīgos demokrātus un Kristīgi sociālo savienību kopā atbalsta vien 21 % aptaujāto.
“Tāpat kā sociāldemokrāti un citas tradicionālās partijas visā Eiropā, tās visas lielā mērā balstās uz novecojošu elektorātu, un tas rada milzīgu neapmierinātību jaunākajā paaudzē. Tāpēc kristīgajiem demokrātiem ir jāmaina savs profils, jāuzrunā jaunāki cilvēki un jādod viņiem vieta Vācijas demokrātiskajās institūcijās. Jo tieši tas ir likts uz spēles, “AfD” kļūstot arvien spēcīgākai,” spriež politikas pētniece Dempsija.
“AfD” panākumi izraisījuši arī plašu pretreakciju sabiedrībā. Nedēļas nogalē vairāk nekā 35 Vācijas pilsētās desmitiem tūkstošu cilvēku demonstrēja pret labējo ekstrēmismu un par demokrātijas aizsardzību.
“Ir svarīgi runāt arī ar cilvēkiem, ar kuriem mums vēl nav vienāda skatījuma, un jautāt: no kurienes rodas visas šīs bailes? No kurienes nāk šī neapmierinātība? Kā mēs varam no tā izkļūt? Visapkārt tiek zīmēta aina, ka viss iet uz grunti, ka demokrātija iet uz grunti. Es nedomāju, ka tas ir neizbēgami. Tas ir atkarīgs no tā, ko mēs darām vai nedarām šeit un tagad,” spriež kāds protesta akcijas dalībnieks Hamburgā.
Pārbaudījums varas sistēmai
Šobrīd uzmanība jau pievērsta nākamajām vēlēšanām. Svētdien balsos galvaspilsētā Berlīnē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, un abās federālajās zemēs aina ir ļoti atšķirīga. Meklenburgā-Priekšpomerānijā jaunākajās aptaujās “AfD” ir 38 procenti, sociāldemokrātiem 33 %, bet Kristīgajiem demokrātiem vien 7 %. Berlīnē “AfD” atbalsta 18 procenti aptaujāto, un tā ir trešā aiz Kreisās partijas un Kristīgajiem demokrātiem.
“Reģioni ir ļoti atšķirīgi cits no cita. Tuvākajā laikā gaidāmas divas vēlēšanas, vienas Berlīnē, otras Meklenburgā-Priekšpomerānijā. Berlīnē, kā jau parasti, priekšvēlēšanu kampaņas ir slikti organizētas un tur valda haoss, un tur “AfD” klājas grūti.
Taču es biju pārsteigta par to, ko redzēju Meklenburgā, cik daudz “AfD” iegulda kampaņā, plakātos, darbā ar vēlētājiem, iešanā pie cilvēkiem. Un tas ir tas, kas jāsaprot: tagad vairs nevar runāt tikai par Austrumvāciju. Arī Rietumvācijas pavalstīs “AfD” veido savu organizāciju,” norāda Dempsija.
Saksijas-Anhaltes rezultāti tādēļ kļuvuši par pārbaudījumu ne tikai Mercam, bet arī līdzšinējai Vācijas partiju sistēmai. Tradicionālajām partijām arvien grūtāk ir vienlaikus norobežoties no “AfD” un atgūt vēlētājus, kuri no tām aizgājuši. Savukārt svētdienas vēlēšanas parādīs, cik lielā mērā Saksijas-Anhaltes panākumus “AfD” spēj atkārtot arī citviet Vācijā.
