Vairāki ārvalstu mediji ir intervējuši irāņus, lai uzzinātu, kā karš ar ASV un Izraēlu ir ietekmējis un mainījis viņu ikdienu. Irāņi vēlējušies palikt anonīmi drošības apsvērumu dēļ.
ĪSUMĀ:
Irānas valūta zaudē vērtību
Gandrīz septiņus mēnešus kopš kara Tuvajos Austrumos sākuma Irāna izjūt smagas ekonomikās sekas. Lai gan Irāna iepriekš bija pielāgojusies gadiem ilgām rietumvalstu sankcijām, kas bija noteiktas, lai ierobežotu Teherānas kodolprogrammu, pašreizējais karš un ASV īstenotā jūras blokāde ir faktiski paralizējusi irāņu ikdienas dzīvi.
Valsts valūtas – Irānas riāla – vērtība septembra sākumā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni. Kopš šā gada marta riāls zaudēja vairāk nekā 60 % no savas vērtības.
Pirms kara viens ASV dolārs ir bijis ekvivalents 1,35 miljoniem riālu, savukārt septembra sākumā viens ASV dolārs tika pielīdzināts 2,1 miljonam Irānas riālu. Šā gada septembrī viens eiro bija 2,55 miljonu riālu vērtībā.
Irānas oficiālā valūta ir riāls, tomēr lielākā daļa irāņu ikdienas darījumus veic tomanos, kas kļuva par valsts neoficiālo valūtu. Viens tomans atbilst desmit riāliem, kas padara cenas vieglāk uztveramas. Veikalos, restorānos un reklāmas sludinājumos biežāk tiek lietoti tomani, cenām sasniedzot ļoti lielus skaitļus.
Augstā inflācija Irānā ir būtiski samazinājusi pirktspēju. Mediji ziņo, ka jūlijā patēriņa cenas Irānā bija par 89 % augstākas nekā pērn.
Irānas ekonomisko krīzi ietekmē iekšpolitiskie faktori
Lai gan Irānas politiskā elite apsūdz ārvalstu iejaukšanos un spiedienu, ekonomiskās krīzes valstī bieži vien ir saistītas ar iekšējām strukturālām problēmām. Piemēram, nevienlīdzība bagātības sadalē, kuras lielākā daļa pieder politiskajai elitei, finanšu neefektīva pārvaldība, kur priekšplānā izvirzās Irānas elites intereses, kā arī korupcija.
Irānas parlamenta Nacionālās drošības un ārpolitikas komisijas preses sekretārs Hasans Gašgavi atzina, ka galvenais ekonomiskās krīzes cēlonis ir nepareiza iekšējā finanšu pārvaldība.
“Aptaujas, kas veiktas pirms un pēc 12 dienu konflikta [2025. gada jūnijā Izraēla un ASV veica triecienus Irānas kodolprogrammas objektiem. Konflikts noslēdzās ar pamieru – red.], liecina, ka, neraugoties uz stingrajām sankcijām, aptuveni 35–65 % mūsu valsts ekonomisko problēmu cēlonis ir iekšējie faktori,” sacīja Gašgavi.
“Ievērojamu daļu problēmu rada nepietiekama plānošana, trīs valsts varas atzaru nespēja pienācīgi pildīt savus pienākumus un iekšējās kļūdas. Tikai aptuveni 35 % problēmu ir saistītas ar ārpolitiku un ASV noteiktajām sankcijām,” viņš norādīja.
Irāna šogad vēl pirms ASV un Izraēlas uzbrukumiem 28. februārī ir piedzīvojusi politisko krīzi gan plašo protestu, kas bija vērsti pret politisko eliti, gan interneta lietošanas ierobežojumu dēļ. Tomēr karš vēl vairāk padziļināja ekonomisko stagnāciju un krīzi.
Vienas nakts laikā benzīna cenas pieauga divas reizes
Tāpat irāņu ikdienas dzīvi ietekmē arī straujais benzīna cenas kāpums.
8. septembrī Irānas valdība paaugstināja benzīna cenu par 100 %, kas kļuva par nopietnu triecienu irāņiem.
Irānā ir ieviesta degvielas normēšanas sistēma. Tajā transportlīdzekļu īpašnieki saņem ikmēneša kvotu – 60 litri, ko var iegādāties par 1500 tomaniem par litru (0,01 eiro cents), un 50 litri, ko var iegādāties par 3000 tomaniem par litru. Ja transportlīdzekļa īpašniekam nepieciešams vairāk degvielas, nekā noteikts ikmēneša kvotā, viņš turpmāko apjomu var iegādāties par 10 tūkstošiem tomanu par litru (četri eiro centi).
Varētu šķist, ka šādas degvielas cenas ir zemas, tomēr Irānā, kur ir lielas naftas rezerves, mēneša ienākumi ir daudz zemāki nekā Eiropā – pamatalga ir vidēji 30 miljoni tomanu (gandrīz 112 eiro).
Tādēļ arī četri eiro centi par litru degvielas vairumam irāņu ir ļoti augsta cena.
Kvotas ir piesaistītas konkrētām personām un faktiski nozīmē, ka tiek izsniegtas visai mājsaimniecībai. Tātad, ja ģimenē ir vairākas mašīnas, tā vienalga iegūst vienu ikmēneša kvotu.
Pēc degvielas cenas dubultošanas degvielas uzpildes stacijās tika palielināta drošības spēku klātbūtne – lai aizsargātu degvielu no zagšanas un lai apspiestu iespējamos protestus pret cenu paaugstināšanu.
Daudzi irāņi nevar atļauties labas kvalitātes pārtiku
Lai gan degvielas cenas Irānā ir dubultojušās, tās vienalga ir daudz zemākas nekā pārtikas produktu cenas.
Medijs “Euronews” vēsta, ka 1,5 litru minerālūdens pudele Irānā maksā apmēram 20 tūkstošus tomanu (ap septiņiem eiro centiem), tādēļ daudzi irāņi joko, ka dzert degvielu būtu lētāk nekā ūdeni.
Tā kā darbinieku algas pieaug daudz lēnāk nekā produktu cenas, samazinās kopējā irāņu pirktspēja.
Daudzi irāņi ir bijuši spiesti pāriet uz zemākas kvalitātes pārtiku, atteikties no dažādiem produktiem vai aizstāt tos ar lētākām alternatīvām.
Piemēram, daži irāņi medijiem atklāja, ka augļu un dārzeņu vietā tagad lieto mākslīgos vitamīnus, kuri ir daudz lētāki.
Irāņi, kuri strādā, var cerēt uz algu paaugstinājumu, tomēr lielāku triecienu piedzīvo seniori, kuri atkarīgi no fiksētām pensijām.
Kāds pensionēts skolotājs medijam “Euronews Farsi” pastāstīja, ka pedagogs ar lielu darba stāžu “uz rokas” saņem aptuveni 25 miljonus tomanu (ap 93 eiro) lielu pensiju. Skolotājs pauda, ka pirms krīzes viņš varēja nopirkt 20 kilogramus labas kvalitātes rīsu, taču tagad viņam sagādā grūtības vidējās kvalitātes desmit kilogramu rīsu iegāde.
Pirktspējas kritums samazinājis pieprasījumu mazajos uzņēmumos
Irāņu pirktspējas kritums ir negatīvi ietekmējis arī mazo uzņēmumu darbību.
Samazinoties patērētāju pieprasījumam un palielinoties izejvielu cenām, mazie uzņēmumi, īpaši priekšpilsētās un attālākos reģionos, vairs faktiski negūst peļņu.
Kāds ēdināšanas uzņēmuma vadītājs medijam “Euronews Farsi” norādīja, ka gatavošanas izejvielu cenu pieauguma dēļ gatavās produkcijas cenas ir vairāk nekā divkāršojušās.
“Agrāk es pārdevu picu par 130 tūkstošiem tomanu (50 eiro centi), bet tagad tā maksā 300 tūkstošus tomanu (1,12 eiro),” viņš sacīja.
Cenu pieauguma dēļ samazinājies arī klientu skaits, kas vēl vairāk apgrūtina mazā uzņēmuma izredzes izturēt ekonomisko krīzi.
Ņemot vērā to, ka Irānā krīt pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem, daudzi irāņi ir zaudējuši darbu, kas vēl vairāk pasliktina viņu ekonomisko stāvokli.
Jaunietis: Mēs gaļu varam atļauties reizi sešās nedēļās
Padziļinoties ekonomiskajai krīzei, pasliktinājusies iedzīvotāju dzīves kvalitāte.
Medija “Al Jazeera” uzrunātais jaunietis, kurš ar vecākiem dzīvo Teherānas austrumos, sacīja, ka Irānas jauniešos cerība par cienīgu dzīvi kļūst par tālu sapni:
“Kļūt neatkarīgam vai dibināt ģimeni, emigrēt, iegādāties māju, veikalu, automašīnu vai pat jaunu tālruni – tas ar katru dienu kļūst par arvien tālāku sapni.”
Jaunietis atklāja, ka viņa un vecāku ienākumi mēnesī ir aptuveni 80 miljoni tomanu (298 eiro). Ņemot vērā izdevumus, ģimene var atļauties nopirkt gaļu vienu reizi sešās vai astoņās nedēļās, un viņi vairs nevar atļauties ēst ārpus mājām vai iegādāties jaunas drēbes un sadzīves tehniku.
Ekonomiskā krīze liek irāņiem pielāgoties, mainot dzīvesveidu un patēriņa paradumus. Daudzi izvēlas ierobežot izdevumus atpūtai, veselībai un izglītībai. Tomēr tas samazina ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī apmierinātību ar valdību, kuru ASV un Izraēlai ar militāro intervenci tā arī neizdevās gāzt.
Pirmais jautājums – vai tu šodien paēdi?
ASV un Izraēlas triecieni ir sagrāvuši infrastruktūru, mājas, dzelzceļus un civilās ēkas Irānā. Lai gan irāņi joprojām dzīvo gan pašu represīvās valdības, gan ārvalstu triecienu apdraudējuma ēnā, daudzi par karu nerunā, jo priekšplānā izvirzījušās ekonomiskās krīzes radītās problēmas.
Kāds muzikants no Teherānas laikrakstam “The New York Times” pastāstīja, ka, sazinoties ar saviem radiniekiem vai draugiem, viņi nekad nerunā par karu.
“Pirmais jautājums, ko mēs viens otram uzdodam, ir – vai tu esi paēdis?” viņš teica. “Patiesībā ir pienācis brīdis, kad mēs domājam tikai par izdzīvošanu.”
Ekonomiskās krīzes dēļ irāņi sāka koncentrēties uz “izdzīvošanu” tuvākajā nākotnē, atliekot plānus par savu mājokļu labiekārtošanu, izglītības iegūšanu vai labāka darba meklējumiem.
Neraugoties uz ekonomisko krīzi, valdības atbalstītāji tic, ka Irānai nav citas izvēles, kā cīnīties pret ASV.
“Visam ir sava cena,” laikrakstam “The New York Times” sacīja kāds vīrietis Hoseins. “Pretoties Savienotajām Valstīm un saglabāt mūsu neatkarību ir daudz vērtīgāk, nekā kļūt par vēl vienu reģiona valsti, kas vienkārši piekrīt visam, ko vēlas ASV,” viņš uzskata.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
