Jābūt iespējai sazvanīt 112 un jānodrošina šūnapraide
Augusta vētra parādīja to, cik ļoti esam atkarīgi no sakariem, un arī to, cik ļoti mobilie sakari ir atkarīgi no elektroenerģijas. Satiksmes ministrijas apkopotie dati liecina, ka vētras laikā mobilo sakaru nebija ap 30 % valsts iedzīvotāju un operatori lielākajai daļai – 80 % – šo atslēgto iedzīvotāju sakarus esot atjaunojuši pirmajā diennaktī, izmantojot arī ģeneratorus. Taču daļai sakaru nebija vēl ilgāku laiku.
Satiksmes ministrijai uzdots izstrādāt sakaru nozares noturības plānu, kas ilgstošas elektroapgādes pārrāvuma laikā nodrošinātu kādu minimālu sakaru funkciju valsts iedzīvotājiem. Ministrijas plāns paredz, ka, pirmkārt, visiem neatkarīgi no apstākļiem ir jābūt iespējai sazvanīt 112, otrā prioritāte ir šūnapraide, kuras darbībai arī nepieciešams funkcionējošs mobilais tīkls, un, treškārt, operatīvi jāatjauno mobilie sakari tādā līmenī, lai iedzīvotāji var veikt balss zvanus un sūtīt īsziņas. Savukārt mobilo datu atjaunošana ir pēdējais līmenis šajā modelī.
Tāpat plāns paredz skaidru prioritāru sakaru atjaunošanas secību arī konkrētās vietās un objektos, kas saistīti ar valsts drošību. Tā ir kritiskā infrastruktūra, bruņotie spēki un viss, kas saistīts ar valsts pārvaldi.
Izveidoti uzstādījumi 72 stundu noturībai
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks Saeimas Tautsaimniecības komisijai iezīmēja plānotos risinājumus, lai šī prioritārā sakaru sistēma darbotos neatkarīgi no elektroenerģijas pārrāvumiem. Tostarp otrdien, 15. septembrī, valdībā tiek virzīti grozījumi, kas nodrošinās viesabonēšanas pakalpojumu krīzes gadījumos.
Upenieks sacīja: “Tātad neatkarīgi no tā, vai jums ir “Tele2”, “Bite” vai LMT pieslēgums, krīzes gadījumos ir iespējams saslēgties viesabonēšanas režīmā. Ja, piemēram, viens no šiem torņiem ir nestrādājošs, bet citi ir strādājoši, tad citi mobilie operatori var nodrošināt jums sniegto pakalpojumu. Tā ir viena sadaļa, kas stiprina šo visu pasākumu nodrošināšanu.”
“Otrs, ko es gribu minēt, šobrīd kopā ar mobilajiem operatoriem strādājam pie plāna un esam izveidojuši uzstādījumus 72 stundu noturībai. Kuri torņi, kas ir tā galvenā infrastruktūra, kurai ir jāstrādā, lai vismaz 72 stundas varētu nodrošināt tīkla pārklājumu. Pat ja, pieņemsim, ir uznākusi šī vētra,” pauda Upenieks.
Ministrija skaidroja, ka nav paredzēts katram operatoram pie katra torņa uzstādīt ģeneratoru, kas krīzes apstākļos prasītu lielus resursus, lai tos apgādātu ar degvielu un uzturētu. Tāpēc ministrija darba grupā ar mobilo sakaru operatoriem vērtē dažādus priekšlikumus, kā efektīvi nodrošināt sakaru pārklājumu izmantojot citas iespējas.
Mobilo sakaru operatora “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis norādīja, ka uzņēmums turpina aprīkot savas bāzes stacijas ar jaudīgākiem akumulatoriem un arī operators uzskata, ka nepieciešams ieviest minēto viesabonēšanas iespēju.
“Mobilo sakaru operatori Latvijā ir gatavi ieslēgt nacionālo viesabonēšanu ļoti ātrā laika posmā. Šobrīd ir nepieciešams sakārtot tikai normatīvo aktu bāzi, lai to varētu darīt. Protams, ja mēs skatāmies uz aizvadīto vētru, tad viesabonēšana arī nav tāda kā panaceja. Bet jebkurā gadījumā, ja mēs skatāmies uz Ukrainas pieredzi, tad akumulatori, nacionālā viesabonēšana un ļoti laba sadarbība starp valsts, pašvaldību un privāto sektoru ir tās lietas, ko ir vērts ņemt vērā,” sacīja Fīrmanis.
Viņš norādīja: “Piemēram, Ukrainā ir izveidota īpaša platforma, kur ir pieejama operatīva informācija par brīvajiem ģeneratoriem. Un šos ģeneratorus ved un pieslēdz attiecīgi bāzes stacijām, lai tās spētu konkrētajā vietā darboties ilgāk. Taču, protams, ir jāsaprot, ka mobilo sakaru tīklu noturību mēs nevaram skatīt atrauti pilnībā no elektroapgādes. Mūsuprāt, šis jautājums ir jāskata kompleksi, piemēram, uzstādot arī stacionāros ģeneratorus sadales tīklu apakšstacijās, kas padod elektrību tālāk uz mobilo sakaru bāzes stacijām.”
Diskutē par iespēju izmantot “Starlink”
Ministrija sacīja, ka sakaru operatori aicinājuši veidot arī atsevišķu informācijas apmaiņas rīku, lai valsts līmenī redzētu, kur primāri jānovirza resursi, un ātri atjaunotu sakaru pārklājumu. Savukārt Tautsaimniecības komisija lūdza īsā laikā Satiksmes ministriju sagatavot konkrētu standartu, kā valstī funkcionē sakaru sistēma vētras laikā, ar ko varētu rēķināties katrs iedzīvotājs, un izskatīt iespēju izmantot arī satelīta interneta sistēmu “Starlink”.
Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) sacīja: “Piemēram, sākas vētra un mobilie telefoni šobrīd strādā divas stundas, pēc tam, tā teikt, viss. Un šinī brīdī vajadzētu rēķināties, kam vajadzētu notikt tālāk – ir dažādi viesabonēšanas un kādi citi risinājumi. Otrs – es tomēr aicinātu visiem kopā domāt par noturības punktiem – kā viena no idejām, kas šeit ir iepriekš izskanējusi, ka tās varētu būt degvielas uzpildes stacijas, kurās ir autonoma enerģijas apgāde un, piemēram, “Starlink” satelīta pieslēgums, caur kuru tad, ierodoties kādā benzīna stacijā, es varu sazvanīties ar saviem radiniekiem vai dienestiem, kas man nepieciešami, un saņemt degvielas atbalstu, iegādāties nepieciešamās lietas un funkcionēt. Protams, no jums mēs sagaidītu arī attiecībā uz “Starlink” dziļāku risinājumu.”
Satiksmes ministrija pauda, ka diskusijas ar mobilo sakaru operatoriem turpinās un ir priekšlikumi arī par to, kā var papildu komunikācijai šādos elektrības pārrāvumos izmantot arī “Starlink”, kas ir drošs kosmosa tehnoloģiju risinājums, ja iestājas krīzes situācija uz zemes.
Ministrija sacīja, ka vēl tiek vērtēts, kādas izmaksas tas radītu. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva kopumā par visu šo risinājumu ieviešanas progresu ministrijai atskaitīties oktobra otrajā nedēļā.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gāja bojā cilvēks. Vairāki cilvēki cieta krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.
Svētdienas, 23. augusta, rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Atbildīgie dienesti atzina, ka vētra sniegusi mācībstundu par lietām, kas uzlabojamas. Priekšlikumi jāizstrādā Krīzes vadības centram. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atzina, ka vētras radītā krīze izgaismoja komunikācijas trūkumus starp atbildīgajiem dienestiem, bet prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jāpilnveido Krīzes vadības centra darbs.
