Pilna saruna ar Kristianu Fokerotu
6:05
Auziņš ar Fokerotu dominēja vīriešu turnīrā nezaudējot ne tikai nevienā spēlē, bet arī neatdeva nevienu setu.
“Mums bija jāuzvar, un mēs to arī izdarījām, bet tādā spēles ziņā – noteikti varam spēlēt daudz labāk.
Ja mēs tās pašas spēles aizvadītu kādā Pasaules tūres posmā, kur var spēlēt mazliet brīvāk, varētu uzvarēt pat daudz pārliecinošāk. Tas līmenis šeit bija nedaudz zemāk, un paši bijām ieņēmuši galvā, ka mums obligāti jāuzvar – uzlikām sev spriedzi,” paškritisks par izcīnīto Eiropas čempionu titulu bija Fokerots.
Viņš atzina, ka pašam bija jāpieņem tas, ka spēles kvalitāte būs zemāka, nekā pēdējos gados ierasts, startējot kopā ar Pļaviņu pieaugušo līmenī. Taču arī šādā turnīrā ir jāvar uzvarēt, uzskata pludmales volejbolists.
Finālā viņiem pretī stājās lietuvieši Povils Piesins un Dovīds Sinkevičs, un, lai gan panākums tika izcīnīts divos setos, arī šeit, Fokerots uzskata, sniegums varēja būt labāks. “Mēs jau otrajā setā bijām pārliecinoši priekšā, bet beigās tikai par dažiem punktiem uzvarējām. Tas beigās bija tīri tāds spriedzītes jautājums. Pašam [bumbas] uzņemšana bija okei, cēliens bija labi, un tu it kā redzi visu laukumu, bet tā roka mazliet notrīc un kļūdiņas savācās, kas parasti varbūt nav tik daudz. Galvenais bija pašiem noturēt savu spēli.”
Pēc uzvaras abi latvieši neizrādīja lielas emocijas par panākumu, taču Fokerots atzīst – tas tādēļ, ka jutuši atvieglojumu, jo beidzot sasniegta tā vienīgā lieta, kas duetam jauniešu sportā pietrūka. Auziņam ar partneri līdz tam bija zelti Eiropas U-18 un U-20 čempionātos, kā arī Pasaules U-19 un U-21 čempionātos. Tagad tam pievienojas pēdējais ķirsītis uz kūkas – triumfs Eiropas U-22 vecuma grupā. “Pēc tam gribēju pasēdēt mierā ar savām domām, un tad jau varēja arī izbaudīt to visu pasākumu.”
Pludmales volejbolists Mārtiņu Pļaviņu
10:24
Ja Fokerots ikdienā spēlē kopā ar Pļaviņu, tad Auziņš ir pāri ar Edgaru Toču. Gan pats pludmales volejbolists, gan arī U-22 izlases treneris uzsvēra, ka pagāja laiks, kamēr abi pierod viens pie otra laukumā.
“Viņiem azarts ir, bet varēja just, ka nav tās saspēles. Tas spēles stils nebija tik pārliecinošs, kā tad, kad Gustavs spēlē ar Edgaru vai Kristians ar mani. Galvenais, ka beigās ir uzvara,”
priecīgs par padarīto ir Pļaviņš.
Viņš uzsvēra, ka teicamu turnīru aizvadīja arī Ēbere/Konstantinova, kas ļoti labi izmantoja sev dotās situācijas. “Ja puišiem tur nebija baigi jāiespringst, tur taktika izmantota minimāli, tad pie meitenēm tur vajadzēja jau daudz nopietnāk [piestrādāt], jo viņām bumba ilgāk turas gaisā. Man prieks, ka viņām [turnīrā kopumā] bija maz kļūdu un daudz iespēju aizsardzībā. Ja tu fināla trešajā setā zaudē 16:18, tad līdz zeltam biji ļoti tuvu, bet tajā pašā laikā mēs trešajā setā uztaisījām ļoti daudz kļūdas, kuras nevajadzēja uztaisīt.”
Analizējot katru maču atsevišķi, Pļaviņš stāsta, ka meitenēm bija jāuzņemas riski gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, gan servē, gan arī blokā. “Mēs visu turnīru riskējām. Vienkārši pārservēt pāri un vinnēt meiteņu turnīrā nav variantu. (..) Nīderlandes komanda bija laba – viņas pusfinālā uzvarēja Čehiju, kas vinnēja “Challanger” turnīru un Eiropas čempionātā piekto vietu. Ir jāspēlē augstākā līmenī, jāuzņemas risks un pēc zaudējumiem tam vienkārši jātiek pāri. Viņas tagad ir tādā pozīcijā, kur var tikai vinnēt, viņām nav, ko zaudēt. Jo ātrāk to sapratīs un vieglāk tiks pāri zaudējumiem, tad arī viss notiks.”
