Diskusijā piedalās:
Diskusiju vada žurnāliste Kristīne Garklāva.
Eksperti diskusijā meklē atbildes, kā:
Kā skaidroja diskusijas rīkotāji, mazāk nekā puse iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā profilaktiski apmeklējuši ģimenes ārstu vai veikuši citas veselības pārbaudes, piemēram, noteikuši cukura vai holesterīna līmeni asinīs. Jauniešu vidū aktivitāte ir vēl zemāka – 18–29 gadus veco iedzīvotāju grupā ģimenes ārstu profilaktiski pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējuši tikai 37 %. Kā būtiskākie šķēršļi profilaksei minēti grūtības nokļūt pie speciālistiem un finansiāli apsvērumi.
Plaisa starp zināšanām, iespējām un reālo rīcību ir būtiska arī plašākā sabiedrības veselības kontekstā. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā joprojām ir augstākais novēršamās mirstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES). 2023. gadā tas sasniedza 498,5 standartizētus nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 75 gadiem. Tie ir nāves gadījumi, no kuriem daļu iespējams novērst ar efektīvu profilaksi, sabiedrības veselības pasākumiem un savlaicīgu ārstēšanu.
Arī veselīga mūža gadu un paredzamā mūža ilguma ziņā Latvija ir starp ES valstīm ar zemākajiem rādītājiem. Vienlaikus profilaksei atvēlētais finansējums ir nepietiekams un svārstīgs, būtiski atpaliekot no OECD valstu vidējā līmeņa.
Nepietiekama profilakse veido apburto loku – jo vēlāk tiek atklāti veselības riski un slimības, jo lielāka kļūst veselības aprūpes sistēmas noslodze un vairāk līdzekļu nepieciešams sarežģītu veselības problēmu ārstēšanai. Savukārt pieaugošās akūtās vajadzības ierobežo iespējas ieguldīt profilaksē un agrīnā diagnostikā.
