Kulbergs pirmdien sola atklāt arī piecus galvenos soļus, kas ļautu “Rail Baltica” izmaksas samazināt par vairākiem miljardiem eiro. Arī par šo plānu visām trim Baltijas valstīm esot jābūt vienotām.
Premjers uzsvēra – izmaksu samazināšana ir viens no priekšnoteikumiem veiksmīgākām sarunām ar Briseli par turpmāko finansējumu. Viņaprāt, būtisks solis uz priekšu ir tas, ka “Rail Baltica” jautājumā Latvija, Lietuva un Igaunija turpmāk rīkosies kopīgi.
Kulbergs sacīja: “Atsevišķi mēs esam vāji. Kopā mēs esam spēcīgāki, un, ja kopā vienojamies, tad varam daudz veiksmīgāk projektu realizēt un saņemt finansējumu.”
“Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt jau sešus miljardus eiro.
KONTEKSTS:
Baltijas valstu apjomīgais dzelzceļa projekts “Rail Baltica” paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltiju savienotu ar citām Eiropas valstīm. Plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju, kuru izmantotu ātrvilcieni.
2024. gadā pār projektu savilkās tumši mākoņi, kad tapa zināmas reālās projekta izmaksas. Projekta pirmajā kārtā Baltijā tās varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tām Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā Ģenerālprokuratūra 2024. gadā sāka kriminālprocesu par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijā Saeimā secināts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi valdībai patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu.
Valsts kontrole iesaistās Baltijas valstu kopīgā projekta revīzijā, kuras rezultātus sola 2027. gada sākumā.
Latvijas valdība bija konceptuāli vienojusies, ka līdz 2025. gada novembrim jāizanalizē Rīgas savienošana ar “Rail Baltica” pamattrasi. Latvijā būvdarbi sākti Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva “Rail Baltica” būvniecību sākušas ar pamattrasi, kas uz priekšu ļāvis pavirzīties straujāk. Tomēr lielākā problēma visās Baltijas valstīs ar projekta realizāciju ir naudas trūkums.
