Pēdējā laika notikumi liecina, ka Ukrainas vadība visaugstākajā līmenī ir apņēmusies ķerties pie problēmas risināšanas. Par to liecina ne tikai augsta līmeņa Ģenerālprokuratūras amatpersonas – Tiesiskās sadarbības departamenta priekšnieka vietnieka Serhija Kropivas – aizturēšana aizdomās par krāpnieku zvanu centru “jumtošanu”. Kropivam jau ir izvirzīta apsūdzība.
Pagaidām tāda nav izvirzīta bijušajam ģenerālprokuroram Kravčenko, kurš tikai atbrīvots no amata. Izskanējušas tikai aizdomas, jo Kravčenko bija ciešas saites ar aizturēto Kropivu, kurš labiekārtoja viņa it kā īrēto māju elitārā privātmāju ciematā.
Krāpnieki vēršas arī pret Ukrainas iedzīvotājiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien parakstīja likumprojektu par zvanu centru krāpnieku darbības kriminalizēšanu. Šādos pārkāpumos iesaistītajiem draudēs kriminālatbildība. Zelenskis šo likumprojektu parakstīja tajā pašā dienā, kad to pieņēma parlaments.
“Gribu pateikties parlamentāriešiem par šodienas rezultatīvo balsojumu. Ir vērojams pozitīvs progress. Ir svarīgi, ka deputāti atbalstīja kriminālatbildības noteikšanu krāpnieciskiem zvanu cetriem. Sodiem jābūt bargiem. Es tikko esmu parakstījis šo likumu,” pavēstīja Zelenskis.
Krāpnieku zvanu centri sagādā lielas problēmas arī pašā Ukrainā, kur arī daudzi cilvēki tiek apkrāpti. Ukrainas iekšienē izskan dažādas aplēses, cik daudz šādu centru valstī varētu būt; medijos izskan, ka šajā nelegālajā biznesā varētu būt iesaistīti līdz pat 60 000 cilvēku.
Taču jāņem vērā, ka tie ir ne tikai Ukrainas iedzīvotāji, bet arī citu valstu pilsoņi, kuri tāpat darbojas šajos Ukrainā vadītajos centros.
Saskaņā ar Globālās iniciatīvas pret transnacionālo organizēto noziedzību aplēsēm šie krāpniecības centri mēnesī Ukrainā var ienest pat miljardu dolāru un pēc apjomiem tie ieņem otro vietu pēc ekonomiskajiem noziegumiem, apsteidzot pat narkotiku tirdzniecību.
Krāpniekiem bijis ietekmīgs “jumts”
Tas viss izaudzis līdz milzīgiem apjomiem, pateicoties arī piesegam tiesībaizsardzības iestādes, kas izgaismojās šajā pēdējā skaļajā krimināllietā, kurā par “jumtošanu” aizturēts Ģenerālprokuratūras Tiesiskās sadarbības departamenta priekšnieka vietnieks.
Pēc dažu ekspertu domām, šie krāpnieku zvanu centri varētu būt arī daļa no Krievijas hibrīdkara pret Eiropu, jo tie darbojas pret Eiropas valstu pilsoņiem, bet ne Krievijas.
Ukrainā ir redzama vēlme risināt šo problēmu. To apliecina arī Ukrainas gatavība atjaunot sabiedrības kontroli pār tiesībaizsardzības iestādēs strādājošajiem.
“Būs lēmumi, ar kuriem tiks atjaunota prasība publiskot deklarācijas tiesībaizsardzības un drošības dienestu amatpersonām, kas nav iesaistītas kaujas darbībās. Tādā apjomā, kas garantē reālu uzraudzību par šo personu finansiālo stāvokli un dzīvesveidu. Šodien es runāju ar premjeru Serhiju Korecki. Ukrainas izpildvaras centrālajās iestādēs nepieciešams pārbaudīt visus vadītājus un pienākumu izpildītājus,” uzsver Zelenskis.
Zelenska kadru izvēles raisa jautājumus
Ukrainas nevalstiskās organizācijas pieprasa, lai tiktu mainīts augstu amatpersonu iecelšanas process. Piemēram, lai jauno Ukrainas ģenerālprokuroru izraudzītos atklātā konkursā, nevis to izvirzītu Ukrainas prezidents. Zelenskis pats bija izraudzījies iepriekšējo ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko, kurš, kā tagad redzams, nelāgi izgaismojies krāpnieku lietā. Pagaidām nav skaidrs, vai šī prasība par izraudzīšanās procesa maiņu attiecībā uz ģenerālprokuroru tiks ņemta vērā.
Jautājumus par prezidenta Zelenska kadru izvēlēm raisa arī nesenie korupcijas skandāli, kuros figurē prezidentam pietuvinātas personas.
Pērn tā dēvētās Mindičgeitas ietvaros amatu zaudēja prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks, savukārt jaunākajā epizodē, kas arī saistīta ar Mindičgeitu, figurē nu jau bijusī prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Irina Mudra.
Tāpat ir aizdomas, ka pašreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs varētu būt iesaistīts drošības naudas organizēšanā, lai no ieslodzījuma varētu atbrīvot aizdomās par korupciju turēto bijušo Ukrainas enerģētikas un tieslietu ministru Hermanu Haluščenko. Par to pirms divām dienām informēja pētnieciskie žurnālisti no “Bihus”.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka atklāts augstu amatpersonu izvēles process ir arī tas, ko no Ukrainas prasa sabiedrotie. Šādā veidā izraudzīti vadītāji varētu stiprināt iestādes apstākļos, kuros tās šobrīd sastopas ar lieliem izaicinājumiem.
