ĪSUMĀ:
Krievijas iedzīvotāji izjūt kara Ukrainā sekas
Šīs ir pirmās Valsts domes vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Ja iepriekš karš īpaši neietekmēja Krievijas iedzīvotāju ikdienu, tad pēdējos mēnešos viņi arvien vairāk izjūt kara sekas.
Ukraina regulāri veic sekmīgus dronu triecienus pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, tāpēc daudzviet valstī, tostarp galvaspilsētā Maskavā, trūkst degvielas un nākas stāvēt garās rindās, lai varētu uzpildīt automašīnas bāku. Turklāt degvielas cenas saglabājas rekordaugstas.
Degvielas krīzes dēļ Krievijā pieaug arī inflācija, bet atbildīgās iestādes ir bijušas spiestas būtiski palielināt komunālo pakalpojumu tarifus.
Tas ir vairojis Krievijas sabiedrības neapmierinātību ar situāciju valstī. Šī iemesla dēļ pieauga atbalsts vienīgajai pretkara partijai “Jabloko”, taču par to nebūs iespējams balsot, jo Kremlis pirms dažām nedēļām diskvalificēja partiju no vēlēšanām.
Tāpēc tagad būs iespējams nobalsot vai nu par “Vienotās Krievijas”, vai citu Kremļa politiku atbalstošo partiju deputātu sarakstiem. Par atsevišķiem “Jabloko” kandidātiem varēs nobalsot tā dēvētajos vienmandāta vēlēšanu apgabalos.
Maskavā ir cilvēki, kuri nebaidās izteikt viedokli par vēlēšanām
Krievijā vairs netiek veiktas neatkarīgas sabiedriskās domas aptaujas, bet kopš kara sākuma pastiprināto represiju dēļ valstī nav pieredzēti plaši protesti. Tomēr joprojām ir cilvēki, kuri nebaidās paust savas domas.
“Gribētos kaut kādas pārmaiņas. Gribētos redzēt kādu citu partiju, nevis to, kas pašlaik ir pie varas un kontrolē pilnīgi visu,” sacīja kāds Maskavas iedzīvotājs.
Kāds cits vīrietis uzskata, ka galvenā prioritāte ir izbeigt karu Ukrainā: “Pirmkārt, ir jāizbeidz karš Ukrainā, jo tas ir pats sāpīgākais jautājums. No tā izriet citi jautājumi – materiālie, politiskie, ideoloģiskie un ekonomiskie.”
Kāda jauniete sacīja, ka viņa gatavojas balsot par “Jabloko:
“Man nav īpašu cerību. Es lieliski saprotu, kādā valstī es dzīvoju. Taču partijas “Jabloko” programma man ir tuva ideoloģiski, morāli un ētiski. Tāpēc es uzskatu, ka man šobrīd vienīgā pareizā izvēle ir atbalstīt “Jabloko”, jo viņi par to runā atklāti, lai gan “Jabloko” pārstāvji un vienkārši cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem nonāk cietumā vai tiek izspiesti no valsts.”
Eksperts: Šis ir vēlēšanas bez reālas izvēles iespējas
Politikas analītiķis un bijušais Putina runu autors Abass Gaļjamovs norādīja, ka Krievijas pilsoņiem nav reālas izvēles iespējas.
“Pats būtiskākais jautājums Krievijas politiskajā dienaskārtībā, jautājums par karu un mieru, ir nobīdīts malā.
Šajā jautājumā cilvēkiem nav iespējas izvēlēties. Tāpēc būtībā runa ir par izvēli starp vienu un to pašu, tikai atšķirīgā iesaiņojumā. Proti, piedāvātā “produkta” reālais saturs pašreizējos apstākļos ir vienāds.
Visi balso tā, kā liek Kremlis. Vēlēšanas ir domātas, lai leģitimizētu varu. Un tāpēc maksimālais uzdevums ir vismaz kaut kādā mērā leģitimizēt varu, lai vismaz daļai cilvēku rastos sajūta, ka mums varbūt nepatīk tas, kas notiek, bet, redziet, tauta jau ir muļķe,” Gaļjamovs sacīja ziņu aģentūrai “Associated Press”.
Savukārt politoloģe Farida Rustamova izdevumam “The Guardian” sacīja, ka pirms šīm Valsts domes vēlēšanām Kremlis centās darīt visu, lai tām nepievērstu īpaši lielu uzmanību. Tādējādi pie varas esošie cerēja mazināt neapmierināto un neatkarīgi domājošo vēlētāju aktivitāti, vienlaikus nodrošinot, ka Putina atbalstītāji tomēr dodas uz vēlēšanām.
KONTEKSTS:
Krievijas Valsts domes vēlēšanas notiks no 18. līdz 20. septembrim, un tajās ievēlēs 450 Krievijas Federālās sapulces apakšpalātas Valsts domes deputātus. Tās būs pirmās Valsts domes vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā.
Šoreiz, gluži kā iepriekšējās reizēs, vēlēšanās ļauts piedalīties tikai tām partijām, kas simpatizē pašreizējai iekārtai un Krievijas vadonim Vladimiram Putinam. Tātad reāla opozīcija tajās nepastāv.
Vēlēšanās šogad bija plānojusi startēt arī vienīgā Krievijas teritorijā esošā opozīcijas un pretkara partija “Jabloko”, taču augustā Krievijas augstākā tiesa anulēja tās dalību vēlēšanās. “Jabloko” pēc aizlieguma startēt tā dēvētajās Valsts domes vēlēšanās mudināja savus atbalstītājus tomēr ierasties vēlēšanu iecirkņos, bet balsot ar sabojātiem partiju sarakstu vēlēšanu biļeteniem.
