Kā ziņo spāņu izdevums “El Mundo” par potenciālajiem mērķiem varētu kļūt Spānija, Francija un Itālija, bet dronus varētu palaist no Vidusjūrā peldošiem tirdzniecības kuģiem. Laikraksts norāda, ka šīs valstis varētu būt izraudzītas, jo visās nākamgad notiks vēlēšanas.
Lietuvas aizsardzības ministrijai tuvs ziņu avots laikrakstam norāda, ka bezpilota lidaparātus “Gerbera” ir viegli pārvietot jūras konteineros un no tiem arī tos palaist. Uzbrukumā tiktu izmantoti “Gerbera” droni, kuriem ir līdz 600 kilometru darbības rādiuss. Šie droni gan nav spējīgi iznīcināt lielu objektu, taču var izraisīt ugunsgrēku, bojāt ekipējumu vai paralizēt lidostu vai ostu darbību.
Tāpat izdevums ziņo, ka šī informācija Eiropas sabiedrotajiem esot nodota pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa noslēpumainās vizītes Maskavā augusta otrajā pusē.
CIP esot brīdinājis Poliju par iespējamu uzbrukumu tās banku sistēmai, kurā varētu tikt izmantoti zemūdens kabeļi. Reaģējot uz visiem šiem ziņojumiem, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ceturtdien paziņojis, ka alianse Krievijas hibrīduzbrukumiem esot gatava.
Britu analītiķis Kīrs Džailzs “El Mundo” pastāstījis, ka ģeogrāfiskā atrašanās vieta tālu no Krievijas robežas vēl nebūt nenozīmē drošību, jo, visticamāk, tiks mērķēts pa to vietu, kura tobrīd Eiropā ir vājākā.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus.
Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un citas augstākās amatpersonas vēsta, ka plaša mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams, jo Krievijai nav tādas spēku koncentrācijas.
