ĪSUMĀ:
Iespējams, galvenais mērķis bija sakaru traucēšana Ukrainas armijai
Stacija, kurā notika ugunsgrēks, atrodas valsts centrālajā daļā, 40 kilometrus uz dienvidiem no Varšavas. Tās darbību nodrošina Polijas valsts telekomunikāciju uzņēmums “Exatel”, un tā tiek izmantota interneta datu plūsmas nodrošināšanai caur Poliju uz Centrāleiropu un Austrumeiropu, toskait Ukrainu. To izmanto arī “SpaceX” sistēmas, kas nodrošina savienojumu ar “Starlink” termināļu palīdzību.
Amatpersonas Polijā lēš, ka tieši sakaru traucēšana Ukrainas armijai varētu būt bijis mērķis.
Notikuma vietā strādā Polijas Iekšējās drošības aģentūras amatpersonas, paziņoja par sadarbību ar izlūkdienestiem koordinējošā ministra runasvīrs Jaceks Dobžiņskis:
“Šobrīd prioritāte ir noteikt ugunsgrēka cēloni. Abstrahējoties no konkrētā gadījuma, tas varēja būt elektroinstalācijas īssavienojums, taču tā varēja būt arī ļaunprātīga dedzināšana. Tas varētu būt iespēju lokā. To noteiks ugunsdrošības eksperts, taču, ņemot vērā spēcīgās, visai pamatotās aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, mēs mēģināsim noteikt vainīgo un viņa motīvus. Tas ir svarīgi, lai noteiktu, vai tas bija vandālisms, likuma pārkāpums, vai arī šobrīd varam runāt par diversiju.”
Ministrs: Ugunsgrēks “Starlink” objektā bija sabotāža
Polijas digitālo lietu ministrs Kšištofs Gavkovskis sabiedriskajai televīzijai TVP ceturtdienas rītā notikušo raksturojis kā sabotāžas aktu.
“Šis sabotāžas akts tika apzināti plānots, lai apturētu stacijas darbību, tādējādi pārtraucot interneta piekļuvi dažādām iestādēm, arī Ukrainas armijai,” telekanālam “TVP Info” sacīja ministrs.
“Mums jāsaprot tas, ko nesen teica premjers [Donalds] Tusks, ka šis ir hibrīdkara elements, tas ir daļa no kara, jauna veida sabotāžas.
Mēs nevaram vēl teikt, vai tie tiešām bija krievi, bet tas atbilst Krievijas uzbrukumu jaunajai doktrīnai. Tie nav tanki vai lidmašīnas, bet gan darbības, kas nogriež internetu, nogriež ūdeni, nogriež gāzi,” sacīja Gavkovskis.
Premjers: Incidents ir jāizmeklē, pirms to dēvēt par sabotāžu
Tiesa, premjers Donalds Tusks preses konferencē ar Bulgārijas premjeru Rumenu Radevu nevēlējās raksturot notikušo kā sabotāžu.
“Bez simtprocentīgas pārliecības man nepatīk noteikt, kas ir sabotāža, bet kas ir negadījums. Taču tas izskatās slikti,” tā savu nostāju uzsvēra Tusks.
Kopš Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Polijā notikuši vairāki Krievijas sabotāžas akti.
Tāpat Polija pēdējā laikā kļuvusi par vienu no biežākajiem Krievijas hibrīdkara mērķiem, un tas nav nejauši, jo valsts ir viens no galvenajiem loģistikas mezgliem Rietumu palīdzības transportēšanai uz Ukrainu. Trešdien Polijas gaisa telpu uz nepilnu minūti pārkāpis arī Krievijas armijas helikopters, kā dēļ tika pacelti iznīcinātāji.
Dānijas izlūki: Situācija ir nopietnākā kopš Aukstā kara beigām
Dānijas izlūkdienests ceturtdien nācis klajā ar jaunu draudu novērtējumu, kurā situāciju raksturo kā nopietnāko kopš Aukstā kara beigām.
“Mūsu novērtējumā ir trīs secinājumi. Pirmkārt, mēs sagaidām, ka Krievija eskalēs hibrīdkaru pret mums tuvāko mēnešu laikā.
Otrkārt, ir neliels, bet pieaugošs risks, ka Krievija varētu veikt ierobežota mēroga uzbrukumus pie Krievijas robežas esošajām NATO valstīm, pat ja karš Ukrainā turpinās.
Treškārt, mēs joprojām uzskatām, ka pilna mēroga iebrukums NATO valstī ir maz ticams, taču nevaram to izslēgt,” sacīja Dānijas izlūkdienesta vadītājs Tomass Ahrenkīls.
“Šis ir nopietns ziņojums. Secinājums, ka pieaug risks ierobežotam Krievijas uzbrukumam, ir vērā ņemams. Iepriekš tika secināts, ka, lai Krievija veiktu darbības pret NATO, vispirms būtu jābeidzas karam Ukrainā. Taču šis novērtējums atbilst kopējai ainai, ko redzam. Sarunās ar kolēģiem dzirdu gan par zināmiem, gan iepriekš neizziņotiem incidentiem, kas visi kopā rāda lielo bildi par Krieviju, kas mums jāuztver ļoti nopietni,” teica Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus.
Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un citas augstākās amatpersonas vēsta, ka plaša mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams, jo Krievijai nav tādas spēku koncentrācijas.
