1. Eirozonas ekonomika septembrī uzrāda straujāku izaugsmi
Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitāte septembrī pieaugusi straujāk, nekā iepriekš prognozēts. “S&P Global” eirozonas kompozītais PMI septembrī sasniedzis 53,1 punktu, salīdzinot ar 52,0 punktiem augustā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada aprīļa un liecina par straujāko privātā sektora izaugsmi vairāk nekā trīs gadu laikā.
“Bizness par biznesu”
Rubrikā “Bizness par biznesu” uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vai Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) katru nedēļu izraudzīsies trīs notikumus, kas attiecīgajā laika posmā bija svarīgākie Latvijas biznesā. LTRK un LDDK topa veidošanai izraudzītas, jo ir vienas no lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā, pārstāvot plašu uzņēmumu loku.
Izaugsme vērojama gan pakalpojumu sektorā, gan ražošanā. Īpaši nozīmīgi, ka jauno pasūtījumu apjoms pieauga straujākajā tempā kopš 2022. gada maija, bet eksporta pasūtījumi palielinājās jau otro mēnesi pēc kārtas.
Eirozonas ekonomikas izaugsme ir pozitīvs signāls arī Latvijas uzņēmumiem, jo mūsu ekonomika ir cieši saistīta ar Eiropas tirgu. Spēcīgāka uzņēmējdarbības aktivitāte un augošs jauno pasūtījumu, tostarp eksporta pasūtījumu, apjoms nozīmē potenciāli lielāku pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem. Īpaši nozīmīga ir situācija Vācijā, kas ir viens no Latvijas būtiskākajiem tirdzniecības partneriem.
Turklāt Latvijas preču eksports jau šogad uzrāda izaugsmi – 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība pieauga par 7,1 % gada laikā, sasniedzot 12,22 miljardus eiro. Eiropas ekonomikas atkopšanās var atstāt pozitīvu ietekmi arī Latvijas eksportētājiem, ja pieaugošo pieprasījumu izdodas pārvērst jaunos pasūtījumos un eksporta tirgus iespēju izmantošanā.
2. Uzņēmumu kreditēšana Latvijā turpina augt
Latvijas uzņēmumu kreditēšana šogad turpinājusi būtiski palielināties. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2026. gada 2. ceturksnī banku izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pieauga par 437,6 miljoniem eiro jeb 4,6 %, un lielākā daļa pieauguma attiecināma uz iekšzemes klientiem. Turpinās iepriekš aizsākusies kreditēšanas izaugsme. Latvijas Banka norāda, ka pēc ilgstoši nepietiekamas kreditēšanas zemākas procentu likmes labāka uzņēmumu finansiālā situācija un lielāka banku motivācija aizdot ir būtiski iekustinājušas iekšzemes kreditēšanu.
Uzņēmējdarbībai tas nozīmē vairāk iespēju investēt tehnoloģijās, ražotņu attīstībā, digitalizācijā un energoefektivitātē, negaidot, kamēr nepieciešamais kapitāls tiek uzkrāts no uzņēmuma pašu līdzekļiem. Tāpat kreditēšana var kļūt par izaugsmes paātrinātāju.
Ilgtermiņā uzņēmumu spēja investēt ir cieši saistīta ar produktivitāti un konkurētspēju.
Ja uzņēmumi var finansēt tehnoloģiju ieviešanu, automatizāciju, jaunas ražotnes un eksporta attīstību, tas palīdz palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu.
Vienlaikus kreditēšanas kāpums nenozīmē, ka finansējums ir vienlīdz pieejams visiem uzņēmumiem. Latvijas Banka joprojām norāda uz strukturāliem faktoriem, kas ierobežo investīcijas un kreditēšanu, tostarp ēnu ekonomiku, cilvēkkapitāla pieejamību un finanšu kapitāla tirgus attīstību.
3. Investīcijas lauksaimniecībā stiprina Zemgales reģiona izaugsmi
SIA “Agro-Kaķenieki”, viens no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Dobeles novadā, saņēmis 4 miljonu eiro finansējumu uzņēmuma turpmākai attīstībai un saimnieciskās darbības stiprināšanai. Šāda mēroga investīcijas nozīmē ne tikai viena uzņēmuma izaugsmi. Tās palīdz saglabāt un attīstīt ekonomisko aktivitāti reģionā, nodrošināt darbavietas un veicina pieprasījumu pēc citu uzņēmumu – tehnikas, pakalpojumu, izejvielu un loģistikas – sniegtajiem pakalpojumiem.
Lauksaimniecības uzņēmumu modernizācija ir būtiska arī nozares produktivitātei un konkurētspējai. Uzņēmums jau iepriekš investējis ražošanas infrastruktūrā, saņemtais finansējums ļauj šādu ilgtermiņa attīstības modeli turpināt.
Nozīmīga ir arī uzņēmuma loma Latvijas eksportā. Gandrīz viss “Agro-Kaķenieku” saražotais piens tiek eksportēts uz Lietuvu, savukārt augkopības produkcija tiek realizēta Latvijas tirgū.
Tas nozīmē, ka uzņēmuma attīstība vienlaikus stiprina gan Latvijas lauksaimniecības ražošanas kapacitāti, gan tās eksporta potenciālu.
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēja arvien vairāk būs atkarīga no spējas palielināt produktivitāti, modernizēt ražošanu un veikt ilgtermiņa investīcijas. “Agro-Kaķenieku” piemērs parāda, ka investīcijas reģionālajos uzņēmumos rada ietekmi vairākos līmeņos, – tās palīdz attīstīties pašam uzņēmumam, saglabāt ekonomisko aktivitāti reģionā, stiprināt lauksaimniecības nozari un palielināt Latvijas eksporta potenciālu.
