Kurināmais ziemai ir pieejams. KEM norādīja, ka pašvaldības un siltuma ražotāji apkures sezonai ir sagatavojušies. Inčukalna krātuvē apkures sezonas sākumā varētu būt aptuveni tikpat daudz dabasgāzes, cik bija pirms pagājušās ziemas. Premjers sacīja, ka pašlaik krātuvē ir 1,8 teravatstundas gāzes un, pēc viņa teiktā, Latvijas patēriņam ar to pietiktu aptuveni diviem līdz trim mēnešiem.
Arī granulas ir pieejamas. To cena pēc straujā kāpuma vasarā ir samazinājusies, tomēr joprojām ir augstāka nekā iepriekš.
Galvenās bažas tagad ir par apkures rēķiniem. Tie nepieaugs vienādi visā Latvijā. Nozīme ir tam, ar ko siltumu ražo un kad uzņēmums kurināmo iegādājies. Dabasgāze pašlaik maksā aptuveni divreiz vairāk nekā gada sākumā, taču daudzi siltuma uzņēmumi to ziemai nopirka agrāk un lētāk. KEM valsts sekretāre Līga Kurevska lēsa, ka maigas vai vidēji aukstas ziemas gadījumā apkures izmaksas vidēji varētu pieaugt par 10 līdz 15 %. Bargā ziemā pieaugums varētu būt lielāks.
“Iedzīvotājam, kas dzīvo nelielā dzīvoklī, izmaksas vidēji mēnesī, nevis janvārī, kurā mums ir lielākais patēriņš, bet pa apkures sezonu, skatāmies uz pieaugumu 2 līdz 10, līdz 15 eiro mēnesī. Mājai, kas ir privātmāja, vidējā māja pilsētā, ne īsti nosiltināta, ne īsti nenosiltināta, – tie pieaugumi ir augstāki 20–40 eiro par mēnesi. Šie ir nepatīkami pieaugumi, un tie raksturo tikai vidējo situāciju,” teica KEM valsts sekretāre.
Tās ir vidējās aplēses. Kā viena no vietām, kur iespējams lielāks sadārdzinājums, šodien tika minēts Burtnieku pagasts Valmieras novadā, taču katrā pašvaldībā situācija atšķiras. Citviet apkures izmaksas varētu būt pat zemākas nekā pagājušajā ziemā.
Lai palīdzētu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, Saeima vakar nolēma apkures sezonā palielināt mājokļa pabalstu. Prognozēts, ka vidējais pabalsts pieaugs par nepilniem 25 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, taču katram piešķirtā summa būs atkarīga no viņa apstākļiem.
Valdība šodien sprieda arī par to, kā ierobežot pašu siltuma cenu. Ekonomikas ministrija (EM) un “Rīgas siltums” piedāvā vairāk izmantot siltumu no “Latvenergo” elektrostacijām un vienoties par izdevīgāku tā iegādes cenu. Plānā ir arī plašāka ražošanas procesā pāri palikušā siltuma izmantošana, izmaiņas bezmaksas izmešu kvotu sadalē un iespējas samazināt siltuma patēriņu. Kvotu izmaiņas varētu palīdzēt arī ārpus Rīgas, taču to ietekme vēl jāaprēķina. Iepriekš izskanējusi aplēse, ka visi pasākumi kopā varētu novērst pat pusi gaidāmā tarifa pieauguma, bet precīza aprēķina par to, cik siltums beigās maksātu, pagaidām nav.
Rīgā ziemas apkures tarifs vēl nav zināms. “Rīgas siltums” iepriekš pieļāva, ka no decembra tas varētu pieaugt par 20 līdz 30 %. Kulbergs pēc apspriedes sacīja, ka 30 % kāpumam viņš neredz pamatu un, viņaprāt, tam vajadzētu būt zem 20 %. Bet Kurevska norādīja, ka šodien nav saņemti pietiekami precīzi aprēķini, lai viņa varētu apstiprināt kādu konkrētu Rīgas tarifa prognozi.
Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs no “Progresīvajiem” uzskata, ka pašvaldība lielāko daļu darbu jau ir paveikusi. Viņš norādīja, ka rudenim tarifs samazināts no aptuveni 83 līdz 80 eiro par megavatstundu un “Rīgas siltums” gāzi ziemai iegādājies lētāk, nekā tā maksā pašlaik. Viņaprāt, šodien apspriestajā plānā nav jauna risinājuma, kas jau šoziem būtiski mazinātu cenu. “Rīgas siltums” un “Latvenergo” gan ir vienojušies par zemāku siltuma piegādes cenu, bet tā joprojām esot augstāka nekā pagājušajā sezonā.
Kleinbergs vēlas, lai Rīga iegūtu vairākumu “Rīgas siltumā” un pati varētu lemt par uzņēmuma turpmāko darbu. EM iepriekš pieļāvusi pretēju virzienu – lielāku “Latvenergo” līdzdalību uzņēmumā. Kulbergs norādīja, ka ministrija un pašvaldība šo jautājumu vēl nav kopīgi izvērtējušas, tāpēc valdība par īpašnieku daļu maiņu šodien nelēma.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības uzsvēra, ka vispirms jāizmanto iespējas siltumu saražot un iepirkt lētāk un jāuzlabo konkurence. Tikai tad valdība vērtēs, vai vajadzīgas nodokļu izmaiņas.
“Mūsu vienošanās šobrīd ir tāda, ka mēs izdarām maksimāli visus darbus attiecībā uz efektivizācijas uzlabošanu, konkurences apstākļu uzlabošanu, lai nebūtu šie tirgus kropļojumi, ko mēs redzējām kādu laiku iepriekš, – šobrīd tādi vairs netiek novēroti. Tad, kad visas šīs sadaļas tiks izdarītas, tad arī mēs redzēsim šo kopējo ainu. Tad, kad mēs būsim skaidri pārliecināti, ka visi sistēmiskie risinājumi ir maksimāli efektīvi izmantoti, tad mēs skatīsimies, kāda ir kopējā situācija, lai lemtu par iespējamiem fiskālajiem risinājumiem, kas attiecas uz kaut kāda veida nodokļu izmaiņām,” pauda Valainis.
Līdz 16. oktobrim Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Finanšu ministrijai jāsagatavo ziņojums par paveikto, par pasākumu iespējamo ietekmi un turpmākajiem risinājumiem.
Līdz tam valdība gaida arī izvērtējumu par “Rīgas siltuma” turpmāko pārvaldību. Kā iespējamais nākamais solis izskanējusi akcīzes samazināšana dabasgāzei, kas varētu ietekmēt apkures cenu arī ārpus Rīgas, taču lēmuma par to nav.
KEM ir papildu iecere, kas varētu palīdzēt mazināt apkures izmaksas visā Latvijā, bet tās īstenošanai vajadzīgs saskaņojums Eiropas Savienības līmenī. Tāpēc, kas tieši ir iecerēts, pagaidām netiek atklāts.
