Zemas cenas vairumtirdzniecībā
Zemnieku saimniecībā “Tiečas” saimnieks Aldis Stepanovičs audzē dažādus lauka dārzeņus, tostarp bietes, kuru novākšana gan iekavējusies par 12 dienām lietainā laika dēļ, jo uz atsevišķiem laukiem smagā tehnika vēl grimst. Līdz ar to lielāks risks, ka novāktajā ražā var veidoties puve. Lai arī raža padevusies laba, zemnieks norāda arī uz augstajām izmaksām – krietni pieaugušas gan degvielas, gan minerālmēslu cenas, bet vienlaikus viņš novēro, ka dārzeņu cena vairumtirdzniecība šoruden kritusies.
Stepanovičs: Raža ir laba, tā ir labāka nekā pagājušogad. Tagad uzņēmumam galvenais jautājums, lai mēs varam novākt, jo iepriekšējās nedēļas lietavu un laika apstākļu dēļ tas vispār nebija iespējams.
Ambote: Bet tad jums ir arī lauki, kur tehnika vispār netiek virsū?
Stepanovičs: Jā, tur ir māls, uzreiz arī transportam viss aizsitas ciet.
“Bez kaut kādām bakteriālām puvēm, es domāju, ka neiztikt. To mēs redzēsim glabāšanas laikā. Konkurējam ar lietuviešiem, ar poļiem, ar ko tikai mums nav jākonkurē, jo nevienam neinteresē kvalitāte vai izcelsmes valsts. Visiem interesē cena. Gan minerālmēsli, gan degviela – viss tas tā kā kāpj, bet, teiksim, konkurence ir tik liela un dārzeņu cenas vairumtirdzniecībā šogad uz šo brīdi ir vēl zemākas nekā pagājušajā gadā uz šo laiku. Un par peļņu runājot, teiksim tā,
mēs varam cenu pacelt, labākā gadījumā, pavasarī,
ja ir eksporta tirgi, jo mēs savu apjomu Latvijā pārdot nevaram,” viņš stāstīja.
Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio Zemnieku saimniecībā “Tiečas”
Sīva konkurence ar importu
Savukārt turpat kaimiņu saimniecībā “Klaipiņi” audzē 35 dažādas kāpostu šķirnes. Saimnieks Ulvis Trēgers rāda vēl vienu no nenovāktajiem laukiem, kurā arī raža izskatās laba, pateicoties arī izkoptai lauka meliorācijai un tikai dažviet redzamas kādas kaitēkļu sekas.
“Teiksim tā, nerunājot par kaitēkļiem šogad, tad laikapstākļi vispār ir bijuši diezgan labvēlīgi, lai būtu laba kāpostu raža. Kā mēs iestādījām kāpostus laukā, tā teju katru dienu mēs esam uz lauka. Mēs pētām, teiksim tā, skatāmies, vai tas “bērns” jūtas vesels, vai viņam vajag kaut kādu vitamīnu iedot vairāk vai mazāk. Ko tieši viņam vajag stimulēt, lai viņš justos ļoti komfortabli. Un, es domāju, arī
Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio Kāpostu lauks zemnieku saimniecībā “Klaipiņi”
tas lauks pagaidām arī atspoguļo to, ka viņi ir jutušies labi,”
stāstīja Trēgers.
Arī viņš iezīmēja, ka dārzeņu tirgū konkurence ar importu ir īpaši sīva, bet daļa klientu tomēr gatavi arī piemaksāt par vietējo, kas nedaudz izlīdzina pašizmaksas sadārdzinājumu.
“Apgādāja vietējo tirgu jau no jūlija sākuma. Tā kā mēs jau esam tajā cenu epicentrā. Skaidrs, ka pēdējos gados iezīmējas tas, ka mēs vienkārši konkurējam ar Poliju, Vāciju vai ar trešajām valstīm. Tās cenas ir zemākas, un tas, ko mēs novērojam, ka šobrīd Varšava-Rīga ir tas pats, kas Slampe-Rīga. Viņi piezvanīs man un vēlēsies rīt vai parīt kāpostus. To pašu var izdarīt Polija un polis arī parīt atvedīs. Līdz ar to, iespējams, tur valsts ir labāk subsidēta šajā nozarē, līdz ar to viņi var spiest zemāk to cenu,” skaidroja lauksaimnieks.
Kartupeļiem cena zema, sīpoliem augstāka
Tikmēr Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecībā “Zūmaņi” līdz ar saulaināku laiku atsākta kartupeļu ražas vākšana. Saimniece Digna Skrodere stāstīja, ka uz dažām dienām darbi bija apturēti pārlieku samirkušajos laukos, jo arī novāktie kartupeļi ir ļoti mitri, kas var ietekmēt glabāšanos. Tiesa, kopumā arī kartupeļu raža šajā saimniecībā šogad lielāka nekā pērn un iepirkuma cena arī kartupeļiem esot zemāka, stāstīja zemniece.
“Vēlās šķirnes, cerēsim, ka glabāsies, bet agrās ļoti slikti glabājas, jo kartupeļi pilni ar ūdeni un viņiem
vajadzētu vispār atstāvēt vislabāk jau būtu zemē tagad, lai normalizējas mitrums.
Bet tik, cik ir laiks rudenī, tad jāvāc mums tā raža ir. Un izmaksas ir lielākas un iepirkuma cenas ir mazākas nekā pagājušā gadā, jo mēs esam ļoti atkarīgi no Eiropas un iepriekš bija pārprodukcija, jo augusta mēnesī vēl nāca zviedru kartupeļi iekšā, kas bija vecās ražas. Bet tas, es domāju, ka pēc jaunā gada noteikti mainīsies, jo mums jau jāskatās visa situācija, jo citos novados vēl trakāk ir, ka novāks un cenai jābūt augstākai, jo pašreiz tā cena nav rentabla, lai varētu strādāt šajā nozarē. Skatīsies, kā tālāk būs.
Vienlaikus “Zūmaņu” saimniece arī secināja, ka šogad saimniecībā ir veiksmīgāka labības raža un savukārt sīpolu cena ir augstāka, līdz ar to vairākas nozares vienā saimniecībā ļauj daļu zaudējumu līdzsvarot.
