Kā liecina uzņēmuma martā izplatītā preses relīze, vecuma apstiprināšana ar “Smart-ID” ieviesta visās trīs Baltijas valstīs. Pašapkalpošanās kasēs to izvēlas vidēji 40 % pircēju.
SIA “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka klienta dati pēc vecuma apstiprināšanas netiekot uzglabāti, uzreiz pēc darījuma tiek dzēsti.
Situāciju par un ap Smart-ID izmantošanu pašapkalpošanās kasēs komentējis arī kiberdrošības eksperts Elvis Strazdiņš. Viņu bažīgu dara fakts, ka vecuma apstiprināšanas brīdī veikals saņem informāciju par precīzu klienta vecumu, nevis signālu par to, vai persona ir vai nav pilngadīga.
Strazdiņš pauda:
“Tur pietiek ar 1 vai 0 – es esmu pilngadīgs vai neesmu –, un šādu pakalpojumu “Smart-ID” arī sniedz. Tātad ir kaut kāds iemesls, kāpēc viņi grib precīzi tavu vecumu. Es ceru, ka “Rimi” šo salabos.”
Savukārt “Rimi” skaidroja – šāds risinājums izvēlēts, jo Baltijas valstīs izmantotu vienu sistēmu, taču vecuma sliekšņi pirkumiem atšķiras. “Šajā gadījumā mēs izmantojām risinājumu, kas ir gan vieglāks no klienta pieredzes, gan finansiāli atbilstošs, gan arī atbilstošs risinājums, lai to ieviestu visās trīs Baltijas valstīs, ņemot vērā atšķirības likumdošanā,” skaidroja veikala pārstāve.
Jānorāda, ka Lietuvā alkoholu var iegādāties no 20 gadu vecuma. Savukārt Igaunijā enerģijas dzērienus tirgo arī 16 gadus sasniegušiem jauniešiem. Tur par vecuma slieksni vienojusies nozare, jo likums šo produktu pārdošanu neierobežo.
Tomēr datu drošības eksperte Agnese Boboviča-Ilgaža apstiprināja, ka lietotnes izmantošanai ir savi riski. Virtuālajā telpā tās ir digitālās pēdas: “Tajā mirklī, kad mēs runājam par cilvēka drošību, tad, protams, parādot personu apliecinošo dokumentu pie kases, mēs neatstājam nekādas pēdas. Tajā mirklī, kad mēs digitāli sevi pierādām, mēs atstājam mazas, bet tomēr pēdas.”
Tomēr kopumā lielu bažu par datu drošību vecuma apstiprināšanas sistēmu dēļ lielveikalu pašapkalpošanās kasēs šobrīd neesot. Turklāt tiešsaistē cilvēki ik dienas atstāj daudz lielākas digitālās pēdas.
Eksperte norādīja: “Mēs kā cilvēki tomēr esam diezgan bailīgi fiziskajā pasaulē un drosmīgi digitālajā vidē. Es domāju, ka, ja tieši šī pati situācija būtu, kad mēs interneta veikalā pirktu alkoholu un prasītu verificēt savus datus, mēs ievadītu “Smart-ID”, personas kodu, beigās vēl uzrakstīsim adresi, kur piegādāt preci, un mēs apdraudējumu nejūtam. Tajā mirklī, kad mēs esam fiziski pie kases, tad mums šķiet, ka tas ir kaut kas ļaunāks, kaut kas apdraudošāks.”
Sižeta tapšanas gaitā raidījums aptaujāja arī divus citus lielos pārtikas mazumtirgotājus. Gan “Maxima”, gan “Lidl” atzina, ka pašapkalpošanās kasu popularitāte tikai pieaug un starp dažādiem uzlabojumiem šajos veikalos tiek vērtēta arī “Smart-ID” vecuma apstiprināšanas sistēmas ieviešana.
Jāpiebilst, ka vecuma apstiprināšana, uzrādot pasi vai ID karti, joprojām darbojas visos pārtikas veikalos un šo iespēju neviens nav atcēlis.
