“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” sola palielināt valsts atbalstu sportam, attīstot iedzīvotājiem pieejamu infrastruktūru. “Apvienotais saraksts” sola paplašināt tautas sportu, treneru profesionālo attīstību un ilgtspējīgu sporta infrastruktūras finansēšanu.
Zini vairāk, lem gudrāk!
Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv īpašā vēlēšanu sadaļā vienuviet var iepazīties ar partiju analīzi, kandidātiem un programmām, iedzīvotāju pārdomām.
Lai lēmums, par ko tad īsti balsot, būtu izsvērtāks, aicinām iepazīties ar Latvijas sabiedrībai svarīgu tēmu detalizētu analīzi un partiju atbildēm, ko katrā jomā vajag un nevajag darīt.
Sadaļā atrodama arī Partiju šķirotava.
Vairāk lasi, skaties, klausies un pēti lsm.lv/velesanas!
Par sporta infrastruktūru savā programmā runā arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas sola to attīstīt arī mazpilsētās. Viņi uzsvēruši, ka sportam jābūt brīvā laika nodarbei jauniešiem, un ZZS tāpat apņēmusies mazināt vardarbību sporta vidē.
Sportu savā programmā nedaudz pieminējusi arī partija “Latvija pirmajā vietā”, kas sola veicināt veselīgu dzīvesveidu un atbalstīt tautas sporta aktivitātes. Bet Jaunā konservatīvā partija sola atbalstīt taisnīgākas un caurskatāmākas sporta finansēšanas sistēmas izveidi.
Nacionālā apvienība sola veicināt skolēnu fiziskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu. Savukārt “Gobzema saraksts” sola atbrīvot daudzbērnu ģimenes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un kā vienu no jomām, kur ietaupīto naudu varēs novirzīt, akcentējuši sportu.
“Jaunā Vienotība” sportu sola atbalstīt kā sabiedrības veselības, bērnu attīstības, kopienu un nacionālās pašapziņas daļu.
Partijas “Mēs mainām noteikumus”, “Saskaņas centrs”, “Latvijas attīstībai”, “Austošā saule Latvijai”, “Stabilitātei!” un “Progresīvie” Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajās programmās sportu nav pieminējušas vispār.
Ja citās nozarēs atsevišķas partijas ir noteikušas arī kādus izmērāmus un viegli pārbaudāmus mērķus, tad sporta jomā visu partiju solījumi ir ļoti vispārīgi un to izpilde – faktiski nepārbaudāma. “Veicināt”, “atbalstīt”, “paplašināt” ir visbiežāk lietotie apzīmējumi bez konkrētiem atskaites punktiem un nospraustiem mērķiem.
Neviena partija savā programmā nav pieminējusi virkni būtisku un gadiem ilgi nerisinātu jautājumu sporta jomā.
Dotāciju apmērs sporta pedagogu darba samaksai
Valsts jau gadiem ilgi nepilda pašas noteikto apņemšanos simtprocentīgi finansēt minimālo darba samaksas likmi sporta pedagogiem, kuri īsteno valsts akreditētās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas. Nevienai partijai nav šķitis būtiski šo pieminēt programmā kā darāmu darbu.
Peldēšanas apmācība skolās
Neviena partija nesola ieviest peldēšanas apmācību skolās, lai arī šāda apņemšanās jau gadiem ir dažādos politikas plānošanas dokumentos, bet spītīgi tiek ignorēta. Latvija jau gadiem ir slīkšanas antitopa līdere Eiropā un jau sen kā vienīgā valsts Baltijā, kur nav ieviesta valsts mēroga peldēšanas apmācība skolās.
Starti agresorvalstu sportistu konkurencē
Tāpat neviena partija nav programmā fiksējusi pozīciju attiecībā uz Latvijas sportistu startiem līdzās agresorvalstu sportistiem. Neviena partija arī nesola šajā kontekstā pārskatīt Sporta likumu, kas pašreizējā redakcijā aizliedz pret agresorvalstīm sacensties tikai komandu sporta spēlēs, bet atļauj mazajām komandām un individuālo disciplīnu pārstāvjiem.
Attieksme pret olimpisko kustību
Neviena partija nav uzskatījusi par vajadzīgu programmās definēt savu attieksmi pret olimpisko kustību, kas pēdējos gados pieņem Latvijas interesēm klaji pretējus lēmumus, dažādos veidos cenšoties integrēt atpakaļ sacensību apritē Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjus.
Finanses starptautisku sacensību rīkošanai
Partiju programmās pat ar vienu teikumu nav pieminēta starptautisko sporta pasākumu rīkošana un to līdzfinansēšanas kārtība, lai gan par to gadiem tiek lauzti šķēpi sporta vidē un lēmumu pieņēmēji vistiešākajā mērā ir tieši politiķi.
Naudas balvu politika
Vēl viena mūžīgā tēma Latvijas sportā ir naudas balvas par izciliem sasniegumiem. Jau kopš 2020. gada dažāda ranga amatpersonas sola atcelt pašreizējo kārtību un izstrādāt jaunu. Ar sešiem gadiem tam izrādījies par maz, un arī nākamajos četros gados to paveikt neviens nesola.
Nacionālais futbola stadions
Lai arī pāris partijas ir vispārīgi pieminējušas sporta infrastruktūras attīstību, tāds milzu investīciju un politisku lēmumu objekts kā nacionālais futbola stadions nevienā programmā nav pieminēts.
Iepazīstoties ar programmām, secināms, ka sporta nozare nav tā, ar kuras elektorāta uzrunāšanu partijas cer piesaistīt vēlētājus.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī. No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
