Lekornī vērsās prokuratūrā pēc tam, kad 7. septembrī laikraksts “Les Échos” divos publicētos rakstos atklāja informāciju par valdības apsvērto iespēju ieviest nodokli darba ņēmēju uzkrājumiem.
Lekornī nosodīja konfidenciālās informācijas noplūdi medijos un tai sekojošo publikāciju, nodēvējot notikušo par “nelojalitāti un prettiesisku rīcību”, un solīja noskaidrot informācijas noplūdes avotu.
Lekornī uzsvēra, ka šādas darbības var tikt kvalificētas kā “uzticības ļaunprātīga izmantošana” un “profesionālā noslēpuma pārkāpums”.
Publiskotajos dokumentos bija aplūkota iespēja piemērot nodokli daļai darbiniekiem izmaksātajām prēmijām un citām par darba rezultātiem piešķirtajām atlīdzībām, kā arī darba devēju veiktajām iemaksām uzkrājumu programmās. Šāda kārtība ļautu Francijai samazināt budžeta izdevumus, taču vienlaikus būtu politiski riskants solis valdībai.
Francijā turpinās skolēnu un strādājošo protesti
Tikmēr Francijā jau vairākas dienas turpinās plaši dažādu iedzīvotāju grupu protesti. Skolēni pauž sašutumu par sliktiem apstākļiem izglītības iestādēs, bet dažādu nozaru darbinieki: par plānotajiem ekonomijas pasākumiem.
1:19
Skolēnu protesti sākās piektdien vidusskolās galvaspilsētas Parīzes apkārtnē, bet otrdien dažādas akcijas ietekmēja 338 mācību iestādes. Dienas vidū bija pilnīgi bloķēta piekļuve 40 vidusskolām, bet vēl apmēram tikpat daudz skolu tuvumā protestētāji mēģināja izveidot šķēršļus. Protestu iemesls bija finansējuma trūkums, nepietiekams skolotāju skaits un ēku nolietojums.
Protestu laikā fiksēti arī vardarbības gadījumi. Varas iestādes informē, ka, piemēram, pirmdien vairākās Francijas pilsētās ievainoti desmitiem cilvēku un aizturētas vismaz 164 personas. Studentu protesti pamazām politizējas, jo tos atbalsta Žana Lika Melanšona kreisā partija.
Otrdien notika arī plašs valsts sektora darbinieku streiks, kura iemesls bija nākamā gada budžeta projektā iekļautais finansējuma samazinājums dažādām nozarēm. Skolotāji, veselības aprūpes sistēmas darbinieki, ugunsdzēsēji un citi nozaru pārstāvji pieprasa lielākas algas un vairāk resursus, lai pienācīgi veiktu savu darbu. Arodbiedrība norāda, ka algas ir iesaldētas un pirktspēja pēdējo 20 gadu laikā samazinājusies par gandrīz 30 %.
