Žurnālisti pētīja to piecu partiju solījumus, kuras aizvadītajos četros gados strādājušas valdībā un kurām līdz ar to bija iespēja solīto pildīt, – “Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, “Progresīvie”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”.
Solījumu atlasei izmantoja partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: izpildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.
ĪSUMĀ:
“Apvienotais Saraksts”
Uzlabot ārstniecības personu pieaugumu nozarē – izpildīts
Veselības ministrijas (VM) sniegtie dati liecina, ka praktizējošo ārstniecības personu kopskaits pēdējos četros gados ir pieaudzis par gandrīz 5000. Veselības inspekcijas dati norāda, ka ārstniecības personu skaits valsts un pašvaldību slimnīcās kopš 2022. gada ir palielinājies par aptuveni 800. Tomēr ārstu specialitātēs skaits ir samazinājies par vairāk nekā 2000 salīdzinājumā ar 2022. gadu. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka ārsti noveco un iet pensijā, bet jaunajiem speciālistiem nepieciešams ilgs laiks, lai profesijā sāktu praktizēt.
Saeimas deputāte Linda Matisone (“Apvienotais saraksts” (AS)) stāsta, ka “Apvienotais saraksts”, piemēram, strādājis, lai atvērtu papildu studiju vietas māszinībās Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Daugavpils Universitātē, tādējādi mazinot māsu trūkumu, kā arī paaugstinājis apmaksu rezidentiem un palielinājis finansējumu ģimenes ārstiem.
Nodrošināt pacientiem pieejamus medikamentus un jaunākās inovatīvās tehnoloģijas, tostarp pārskatot un mainot zāļu cenu veidošanas mehānismu – daļēji pildīts
14. Saeimas laikā veikta recepšu medikamentu cenu reforma, kā rezultātā biežāk izrakstīto zāļu cenas ir samazinājušās. Finansējuma trūkuma dēļ inovatīvo vēža zāļu pieejamība nav palielināta – Latvija būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Matisone stāsta, ka laikā, kad AS vadīja Veselības ministriju, nozare ieguva papildu finansējumu (VM dati rāda, ka pieaugums gada laikā nebija lielāks kā citus gadus), no kura liela daļa novirzīta kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai.
“Jaunā Vienotība”
Ieviest uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu – nav pildīts
Veselības ministrija pērn izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu, kas paredzēja izveidot Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu un jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, tomēr tas netika pieņemts. Šobrīd joprojām darbojas 2017. gadā pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, nevis solītais jaunais apdrošināšanas modelis. Tā būšot viena no prioritātēm jaunajā Saeimā.
Bērniem nodrošināt valsts veselības aprūpi ar ilgāko gaidīšanas laiku 30 dienas – nav pildīts
Šā gada jūnijā Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati liecina, ka no 110 bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem tikai 45 vidējais gaidīšanas ilgums ir zem 30 dienām. Veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, ka izpildei trūkst finansējuma un speciālistu. Veselības aprūpes budžets 14. Saeimas laikā nav būtiski palielināts.
Nacionālā apvienība
Stiprināsim veselības aprūpes sistēmu un tās spēju piemēroties ārkārtas situācijām – nav pildīts
Veselības aprūpes sistēma kopumā nav stiprināta. Tās budžets naudas izteiksmē četru gadu laikā nav pieaudzis (1,969 miljardi eiro 2022. gadā un 1,968 miljardi eiro šogad). Kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) tas krities no 5,5 % 2022. gadā līdz 4,7 % 2025. gadā, un šis rādītājs ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Latvija ir starp pēdējām vietām ES arī vairākos citos būtiskos rādītājos – veselīgi nodzīvotā mūža ilgumā, novēršamo nāvju skaitā, veselības aprūpes nozares darbinieku skaitā.
“Progresīvie”
Ik gadu veselības budžetu palielināsim par 0,5 % no IKP, galu galā nonākot līdz 8 % – nav pildīts
Veselības ministrijas dati rāda, ka veselības budžets 2022. gada beigās bija 1,969 miljardi, taču valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – 36,088 miljardi. Tātad veselības budžets 2022. gada beigās veidoja aptuveni 5,5 % no Latvijas IKP. Tā kā veselības budžets 14. Saeimas laikā nav īpaši palielināts, tā īpatsvars no kopējā valsts IKP ir krities. 2023. gada beigās veselības budžets veidoja 4,6 % no IKP, 2024. gadā – 4,8 % no IKP, bet pērn – 4,7 %. Partijas “Progresīvie” līdzpriekšēdētājs Andris Šuvajevs norāda, ka “Progresīvie” nevadīja Veselības ministriju, tāpēc to bijis sarežģīti izpildīt.
Jāizskauž nevienlīdzība veselības aprūpē – nav pildīts
Jaunākie OECD dati rāda, ka Latvijā 2023. gadā iedzīvotāji vidēji 35 % no veselības aprūpes izmaksām sedza paši. OECD valstu vidējais rādītājs ir 13 %. Savukārt veselības apdrošināšanas polises bija aptuveni 480 000 strādājošo jeb ap 40 % darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vairāk nekā 600 000 darbspējas vecuma cilvēku un aptuveni 400 000 senioru šādas apdrošināšanas nebija. Partijas “Progresīvie” deputāte, bijusī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima uzsver, ka “Progresīvie” cīnījušies, lai nevienlīdzība veselības nozarē nepasliktinās un finansējums netiktu samazināts.
Mazināsim summas, kas no savas kabatas jāmaksā par pakalpojumiem un zālēm – daļēji pildīts
Pēc jaunā recepšu zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanas 2025. gadā 90 % recepšu zāļu aptiekas cena ir samazinājusies. 200 biežāk izrakstīto medikamentu vidējā cena samazinājās par 17 %, bet pacientiem, kuri lieto vismaz sešus medikamentus, izdevumi atsevišķos gadījumos saruka līdz 32 %. Cenas paaugstinājušās bezrecepšu medikamentiem un recepšu zālēm, kuru cena ir mazāka par pieciem eiro. No 2026. gada 1. jūlija valsts sedz arī 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksu recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro.
Tomēr kompensējamo zāļu iegādes izmaksas nav būtiski mazinājušās. Veselības ministrijas sniegtie dati liecina, ka summa, ko pacients gadā vidēji maksā no savas kabatas, lai iegādātos valsts kompensējamās zāles, saglabājusies teju nemainīga. Pērn iedzīvotāji par valsts nekompensējamo daļu zālēm maksāja tikpat, cik 2022. gadā – vidēji 27,7 eiro. Taču par nereferences zālēm cilvēki vidēji maksā par aptuveni 1,5 eiro vairāk nekā pirms četriem gadiem jeb 18,7 eiro gadā.
Veselības ministrija skaidro, ka kopš 2022. gada pacienta līdzmaksājums par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nav mainījies.
Nodrošināsim ģimenes ārstu pieejamību reģionos, diferencējot atalgojuma likmes – daļēji pildīts
NVD skaidro, ka jau 2018. gadā tika izstrādāts mehānisms, kas nodrošina piemaksas ģimenes ārstiem reģionos. Šogad izstrādāts papildu piemaksas modelis ģimenes ārstiem reģionos – tas turpmāk ņems vērā ne tikai iedzīvotāju blīvumu, bet arī prakses noslodzi un attālumu līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai. Piemaksām par darbu lauku teritorijās paredzēts papildu finansējums 4,8 miljonu eiro apmērā.
NVD sniegtie dati rāda, ka kopējais ģimenes ārstu skaits Latvijā kopš 2022. gada ir samazinājies. Ģimenes ārstu skaits sarucis visos Latvijas novados.
Zaļo un Zemnieku savienība
Panāksim veselības nozares finansējuma pieaugumu, veicinot medicīnas iestāžu attīstību un pakalpojumu klāsta paplašināšanu, tai skaitā rehabilitācijas – nav pildīts
Kopējais veselības nozares finansējums nav audzis. Pēc Veselības ministrijas sniegtajiem datiem 2022. gadā tas bija 1,969 miljardi eiro, bet 2026. gadā – 1,968 miljardi eiro. Vienlaikus finansējums rehabilitācijas pakalpojumiem ir audzis no 12,48 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 18,66 miljoniem eiro 2026. gadā.
PVN samazināšana medikamentiem – nav pildīts
PVN medikamentiem saglabāts 12 % apmērā. Bijušais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) uzsver, ka no šā gada jūlija valsts sedz arī 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksu recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro – tas esot bijis ZZS ierosinājums. Savukārt PVN neesot samazināts budžeta iespēju dēļ.
Recepšu zāļu vidējā iepakojuma cena pērn ir samazinājusies par 17 %, tomēr bezrecepšu medikamentu cenas turpina pieaugt. Tāpat pieaugušas cenas recepšu medikamentiem līdz pieciem eiro.
Jāpiebilst, ka veselības aprūpes jomā partijas solījušas vismazāk: no 11 pārbaudītajiem solījumiem tikai viens atzīstams par izpildītu, trīs – par daļēji pildītiem, bet septiņi nebija izpildīti.
