Skolas videi pietuvinātos apstākļos bērni mācīsies regulēt emocijas, sadarboties un organizēt savu darbu, kā arī apgūs mācību vielu.
“Restarta skolas izstrādātā programma “Re, starts” ir inovācija Latvijā. Tas ir sociālais pakalpojums, kas ilgst astoņus mēnešus, un bērni tajā laikā paliek reģistrēti savā vispārizglītojošā pašvaldības dibinātajā skolā, bet astoņus mēnešus viņi katru dienu nāk pie mums, ” pastāstīja “Restarta skolas” dibinātāja Undīne Lūse. “Mūsu telpas ir iekārtotas kā skolas simulators, un mūsu speciālistu komanda dara visu iespējamo un neiespējamo, lai iemācītu bērniem tās prasmes, kuru viņiem šobrīd trūkst, lai viņi pēc tam varētu atgriezties pašvaldības skolā.”
Ar bērniem strādās psihologs, sociālais darbinieks, uzvedības analītiķis, ergoterapeits, audiologopēds, pedagogi un citi speciālisti. Programmā iesaistīs arī vecākus un bērna skolas pedagogus.
“Sākotnēji es piedalīšos arī izvērtēšanas posmā, lai labāk saprastu, kāda palīdzība ir vajadzīga bērnam, un arī lai saprastu, kādas ir tās grūtības, jo UDHT – tas ir spektrs,”
skaidroja klīniskā psiholoģe Sofija Semenova. “Varētu būt, ka vienam bērnam vairāk ir uzmanības deficīts, bet otram citas grūtības, kuras ietekmē to, kā viņš mācās. Un ļoti bieži skolās tieši tas nav ņemts vērā, un arī vide, kurā bērns atrodas, nepalīdz viņam attīstīt prasmes.”
Statistika rāda, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi skar 5 līdz 7 procentus bērnu, uzsver skoliņas vadītāja.
“Līdz ar to mēs varam saprast, ka tādi bērni ir katrā klasē, katrā skolā. Un, ja man prasa, kāds ir tas bērns? Es varu teikt – mēs visi viņus pazīstam no pasaku grāmatām. Karlsons, Emīls, Pepija Garzeķe. Tie ir tie mūsējie. Tie ir tie jautrie, empātiskie, draudzīgie, un tajā pašā laikā ik pa laikam viņiem sanāk kaut kas greizi un nepareizi. Tie bērni, kuri ļoti bieži saņem kritiku, aizrādījumus un diemžēl arī pirmo mācību gadu laikā nereti piedzīvo sociālo atstumtību,” sacīja Undīne Lūse.
Programmas veidotāji uzsver – Latvijā līdz šim nav bijis šāda sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, kurā bērns apgūtās prasmes uzreiz varētu izmēģināt skolas videi pietuvinātos apstākļos.
Speciālisti bērnu atbalstīs ne tikai individuālajās un grupu nodarbībās, bet arī klasē, vērojot, vai bērns spēj kontrolēt emocijas un impulsus. Tas palielina iespēju, ka jaunās prasmes bērns spēs izmantot arī pēc atgriešanās savā skolā.
“Problēma šobrīd ir tāda, ka vecāki iegulda ļoti lielus resursus, vedot bērnu pie speciālistiem, piemēram, bērns pēc skolas apmeklē psihologu,” piebilda Lūse. “Un tad, kad psihologs dod vecākam atgriezenisko saiti, nereti ir tādas situācijas, ka viņš saka: “Bet man kabinetā viss ir labi. Man viņš ļoti labi reflektē. Viņš ļoti labi atpazīst emocijas. Viņš zina pareizās atbildes, kā kurā situācijā ir jārīkojas.”
Bet kad bērns nākamajā dienā nonāk skolā un, piemēram, kāds klasesbiedrs viņam iebaksta ar zīmuli, tad tas, vai viņš spēs savas emocijas kontrolēt un savu impulsivitāti noturēt rāmjos, paliek tikai pašu bērnu atbildība.”
Projekts uzvarējis Sociālo inovāciju projektu konkursā un saņēmis Sabiedrības integrācijas fonda un Eiropas Savienības finansējumu. Tādēļ ģimenēm par dalību programmā nebūs jāmaksā. Tās veidotāji ar Rīgas pašvaldību pārrunā iespēju pakalpojumu līdzfinansēt arī turpmākajos gados. Pakalpojums paredzēts sešus līdz deviņus gadus veciem bērniem ar diagnosticētu UDHT, kuri ir deklarēti Rīgā un mācās kādā no galvaspilsētas pašvaldības skolām. Pirmajā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma īstenošanas gadā to saņems 30 bērni, taču programmas veidotāji pauž cerību, ka nākotnē šis skaits varētu būt lielāks.
